Spēcīgas sintētiskās vielas, jauni narkotiku maisījumi un mainīgi lietošanas modeļi Eiropā rada arvien lielāku apdraudējumu

Eiropas 2024. gada ziņojums par narkotikām: Kopsavilkums

Spēcīgas sintētiskās vielas, jauni narkotiku maisījumi un mainīgi lietošanas modeļi Eiropā rada arvien lielāku apdraudējumu. Šie ir tie problēmjautājumi, ko šodien izvirza Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) , publicējot Eiropas 2024. gada ziņojumu par narkotikām: Tendences un aktualitātes (1).

Narkotiku pieejamība Eiropā joprojām ir augsta, jo tirgū ir pieejams daudzveidīgs produktu klāsts. Cilvēki, kuri lieto narkotikas, tagad nonāk saskarē ar plašāku psihoaktīvo vielu klāstu, bieži vien ar spēcīgu iedarbību vai augstu tīrības pakāpi, vai arī ar jaunām formām, maisījumiem un kombinācijām. Tā kā šie produkti dažkārt tiek pārdoti maldinoši, patērētāji var nezināt, ko viņi lieto un viņi ir pakļauti lielākiem veselības riskiem, tostarp potenciāli letāliem saindēšanās gadījumiem.

Ziņojumā uzsvērtas bažas par spēcīgiem sintētiskajiem opioīdiem, kas dažkārt tiek pārdoti maldinoši vai tiem ir piejauktas zāles un citas narkotikas; MDMA, kam piejaukti sintētiskiem katinoni, un kaņepju produkti, kam piejaukti sintētiskie kanabinoīdi. 2023. gada beigās EMCDDA uzraudzīja aptuveni 950 jaunas psihoaktīvās vielas, no kurām par 26 vielām Eiropā tika ziņots pirmo reizi.

Šā gada ziņojuma galvenais vēstījums ir tāds, ka "vairāku vielu lietošana" - divu vai vairāku psihoaktīvo vielu lietošana vienlaikus vai secīgi - mūsdienās Eiropā ir izplatīta parādība. Neatkarīgi no tā, vai tas ietver benzodiazepīnu lietošanu kopā ar opioīdiem vai kokaīna lietošanu kopā ar alkoholu, šāds narkotiku lietošanas modelis var palielināt veselības riskus un sarežģīt intervences pasākumu īstenošanu (piemēram, reaģēšanu uz pārdozēšanu). Šīs problēmas ir vēl sarežģītākas, ja zāļu maisījumi tiek lietoti neapzināti.

Saskaņā ar ziņojumu: “Viens no izaicinājumiem, kas 2024. gadā jārisina narkotiku uzraudzības jomā, ir iegūt dziļāku izpratni par to, kādas narkotikas faktiski tiek lietotas un kādās kombinācijās”. Jaunās Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras (EUDA) prioritātes no 2. jūlija ietvers vairāku narkotiku lietošanas modeļu uzraudzības uzlabošanu un izpratni par to, kādi ir efektīvi profilakses, ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pasākumi (2). Aģentūra arī stiprinās savas analītiskās spējas, izmantojot ES kriminālistikas un toksikoloģijas laboratoriju tīklu.

Eiropas iekšlietu komisāre Ylva Johansson saka: “Eiropas narkotiku tirgus strauji attīstās un ir svārstīgs, tas veicina vardarbību un korupciju. Nelegālo narkotiku ieplūšana Eiropā notiek galvenokārt caur mūsu ostām. Tāpēc mēs esam izveidojuši Eiropas Ostu aliansi, lai stiprinātu mūsu loģistikas centru noturību pret organizētās noziedzības draudiem. Lai cīnītos ar tīklu, ir vajadzīgs savs tīkls. Tikmēr turpina parādīties jaunas narkotikas un jaunas briesmas. Tāpēc mēs esam nodrošinājuši mūsu Narkotiku aģentūru ar lielākām pilnvarām un resursiem. Narkotiku aģentūra veic ļoti svarīgu darbu, brīdinot mūs par narkotiku izplatību un bīstamību. Eiropas ziņojums par narkotikām ir būtisks resurss politikas veidotājiem. Mums ir jābūt modriem; mums ir jābūt gataviem.”

Eiropas pieaugošā opioīdu problēma: nitazēni, jauns apdraudējums

Heroīns joprojām ir visplašāk lietotais nelegālais opioīds Eiropā, un tas ir cēlonis ievērojamai daļai ar nelegālo narkotiku lietošanu saistīto veselības problēmu. Tomēr Eiropas opioīdu tirgus kļūst arvien sarežģītāks, un tas ietver dažādas vielas, tostarp sintētiskos opioīdus. Salīdzinājumā ar Ziemeļameriku, sintētiskajiem opioīdiem ir salīdzinoši maza nozīme Eiropas narkotiku tirgū kopumā, taču tie ieņem nozīmīgu vietu opioīdu tirgū Baltijas valstīs. Pieaug arī bažas par šo vielu lietošanu dažās citās ES dalībvalstīs.

Kopš 2009. gada Eiropas narkotiku tirgū kopumā ir parādījies 81 jauns sintētiskais opioīds. Tie bieži ir ļoti iedarbīgi un rada ievērojamu saindēšanās un nāves risku. 2023. gadā seši no septiņiem jaunajiem sintētiskajiem opioīdiem, par kuriem pirmo reizi ziņots ES agrīnās brīdināšanas sistēmai (ABS), bija nitazēni. Tas bija lielākais vienā gadā paziņoto nitazēnu skaits, un kopš 2019. gada Eiropā kopumā konstatēti 16 nitazēni.

Nitazēnus dažkārt pārdod kā “sintētisko heroīnu”, un tie ir atklāti viltotu zāļu sastāvā zāļu tirgū. Nitazēni 2023. gadā bija saistīti ar straujo nāves gadījumu skaita pieaugumu Igaunijā un Latvijā un ar lokalizētiem saindēšanās uzliesmojumiem Francijā un Īrijā. Ārpus ES tie ir saistīti ar narkotiku pārdozēšanu Austrālijā, Ziemeļamerikā un Apvienotajā Karalistē. Pašlaik dažās valstīs nitazēnus un līdzīgas vielas nevar konstatēt, veicot regulārus pēcnāves toksikoloģiskos testus, tāpēc ar tiem saistīto nāves gadījumu skaits var būt par zemu novērtēts. Jauni sintētiskie opioīdi ir konstatēti dažādos maisījumos, kas satur jaunus benzodiazepīnus vai dzīvnieku sedatīvu ksilazīnu. Šīs kombinācijas, kas attiecīgi ir zināmas kā “benzo-dope” un “tranq-dope”, ir saistītas ar pārdozēšanas nāves gadījumiem Ziemeļamerikā.

Gandrīz viss Eiropā patērētais heroīns ir no Afganistānas, kur talibi 2022. gada aprīlī paziņoja par opija magoņu audzēšanas aizliegumu. Jaunākie UNODC skaitļi 2023. gadam liecina par aptuveni 95 % samazinājumu gan audzēšanā, gan nelegālā opija ražošanā valstī salīdzinājumā ar 2022. gadu. Pašlaik ir grūti prognozēt, kā šis aizliegums ietekmēs Eiropas heroīna tirgu. Pierādījumi liecina, ka Afganistānā joprojām ir ievērojami opija krājumi, kas varētu izskaidrot, kāpēc līdz šim nav bijuši spēcīgi signāli par traucētām heroīna plūsmām uz ES. Tomēr pastāv bažas, ka nākotnē heroīna trūkuma gadījumā tirgus nepilnības varētu aizpildīt spēcīgi sintētiskie opioīdi vai sintētiskie stimulanti. Tam varētu būt potenciāli būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un drošību.

Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropai ir jāuzlabo gatavība iespējamām tirgus izmaiņām, nodrošinot atbilstošu profilaksi un ārstēšanu, tostarp piekļuvi opioīdu agonistu medikamentiem un kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem, kā arī nodrošinot pietiekamas pārdozēšanas novēršanas līdzekļa naloksona piegādes. Daudzu aģentūru reaģēšanas un ātras komunikācijas plānu ieviešana var arī palīdzēt nostiprināt sagatavotību attiecībā uz ļoti iedarbīgu vielu pēkšņu parādīšanos ES nelegālo narkotiku tirgū.

EMCDDA direktors Alexis Goosdeel saka: “Šā gada Eiropas ziņojumā par narkotikām mēs uzsveram pieaugošās problēmas, ko rada ļoti sarežģīts un strauji mainīgs narkotiku tirgus, kurā plaši pieejamas jau atzītas nelegālās narkotikas un turpina parādīties jaunas spēcīgas sintētiskās vielas. Mēs uzsveram, ka plaši izplatīta vairāku vielu lietošana rada virkni risku veselībai, īpaši tad, ja narkotiku maisījumi tiek lietoti neapzināti. Šodien mēs arī domājam par iespējamām nākotnes problēmām narkotiku jomā un nepieciešamību labāk sagatavoties to risināšanai. Tāpēc esmu gandarīts paziņot, ka mums kā jaunajai Eiropas Savienības Narkotiku aģentūrai būs lielākas pilnvaras paredzēt turpmākos jaunos draudus un tendences, reāllaikā brīdināt par jauniem riskiem veselībai un drošībai, palīdzēt ES un dalībvalstīm reaģēt un mācīties no pieredzes, lai pielāgotu un uzlabotu mūsu narkotiku stratēģijas un intervences pasākumus.”

Sestais gads ar rekordlieliem kokaīna konfiskācijas apjomiem: ietekme uz sabiedrības veselību

Jau sesto gadu pēc kārtas ES dalībvalstis konfiscēja rekordlielu kokaīna daudzumu, kas 2022. gadā sasniedza 323 tonnas (2021. gadā - 303 tonnas). Eiropā konfiscētā kokaīna apjoms šobrīd pārsniedz apjomu, kas konfiscēts Amerikas Savienotajās Valstīs, kas vēsturiski uzskatītas par pasaulē lielāko kokaīna tirgu. Beļģija (111 tonnas), Spānija (58,3 tonnas) un Nīderlande (51,5 tonnas) veido 68 % no kopējā konfiscētā daudzuma, kas liecina par to, ka narkotiku tirgotāji pastāvīgi mērķtiecīgi izmanto loģistikas piegādes ķēdes. Spānija 2023. gadā ziņoja par līdz šim lielāko individuālo kokaīna (9,5 tonnas) konfiskāciju, kas slēpts banānu sūtījumos no Ekvadoras.

Kokaīna kontrabanda lielos apjomos jūras konteineros caur Eiropas jūras ostām joprojām ir būtisks faktors, kas veicina narkotiku lielo pieejamību šajā reģionā. Jaunākie dati no Antverpenes ostas liecina, ka 2023. gadā tur konfiscētā kokaīna daudzums palielinājās līdz 116 tonnām (no 110 tonnām 2022. gadā). Pastiprinoties tiesībaizsardzības metodēm, organizētās noziedzības grupas sāk izmantot arī mazākas ostas gan ES valstīs, gan tajās, kas robežojas ar ES, kuras var būt neaizsargātākas pret narkotiku kontrabandu. Ņemot to vērā, dažas Ziemeļeiropas valstis, tostarp Zviedrija un Norvēģija, 2023. gadā ziņoja par rekordlielu kokaīna konfiskācijas gadījumu skaitu jūras ostās.

Kā daļa no ES ceļveža narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai jaunā Eiropas Ostu alianse (2024.) ir publiskā un privātā sektora partnerība, kuras mērķis ir uzlabot ostu noturību un pastiprināt cīņu pret narkotiku tirdzniecību un noziedznieku iefiltrēšanos. Organizētās noziedzības grupas apgādā arī Eiropas patēriņa tirgus, apstrādājot nelegālos kokaīna produktus vairākās ES valstīs; ziņots, ka 2022. gadā tika likvidētas 39 kokaīna laboratorijas (2021. gadā - 34).

Ir pazīmes, kas liecina, ka kokaīna augstā pieejamība Eiropā aizvien vairāk negatīvi ietekmē sabiedrības veselību. Tā ir otra visbiežāk sastopamā nelegālā narkotika, par kuru ziņo gan personas, kas pirmo reizi nonāk narkomānijas ārstēšanas centros (29 000 pacientu 2022. gadā), gan personas, kas nonāk slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās (minēts 28 % akūtas narkotiku toksicitātes gadījumos Euro-DEN Plus novērošanas slimnīcās 2022. gadā). Pieejamie dati liecina, ka šī narkotika ir konstatēta arī aptuveni vienā piektdaļā no ziņotajiem pārdozēšanas izraisītiem nāves gadījumiem 2022. gadā, un kokaīns bieži tika atklāts kopā ar citām vielām. Tā kā kokaīna lietošana var palielināt sirds un asinsvadu un citu veselības problēmu risku, iespējams, ka tā kopējais nozīmīgums ar narkotikām saistītos mirstības rādītājos Eiropā nav pietiekami novērtēts.

Kokaīns ir Eiropā visbiežāk lietotā nelegālā stimulējošā narkotika, ko pēdējā gadā ir lietojuši apmēram 1,4 % (4 miljoni) pieaugušo Eiropas iedzīvotāju (15–64 gadu vecumā). Informācija liecina, ka Eiropā kokaīns kļūst arvien pieejamāks, un tā ģeogrāfiskā un sociālā izplatība paplašinās. Jaunākie notekūdeņu analīzes dati liecina, ka no 72 pilsētām, par kurām ir dati no 2022. un 2023. gada, 49 ziņoja par kokaīna atlieku koncentrācijas pieaugumu. Īpašas bažas rada tas, ka dažās valstīs kokaīna lietošana, šķiet, kļūst arvien izplatītāka neaizsargātākajās vai atstumtākajās grupās. Arvien vairāk valstīs tiek ziņots gan par kokaīna injicēšanu, gan kreka lietošanu. Stimulatori, piemēram, kokaīns, tiek saistīti ar lielāku injicēšanas biežumu, un pēdējo desmit gadu laikā tie ir bijuši iesaistīti lokalizētos HIV uzliesmojumos injicējamo narkotiku lietotāju vidū vairākās Eiropas pilsētās.

Pārmaiņas kanabisa tirgos rada jaunus izaicinājumus narkomānijas apkarošanas politikai

Kanabisa tirgus attīstība rada jaunus izaicinājumus tam, kā valstis reaģē uz Eiropā visbiežāk lietoto nelegālo narkotiku. Pēdējo 10 gadu laikā vidējais THC saturs hašišā ir divkāršojies un turpina pieaugt (2022. gadā - 22,8 %), savukārt marihuānas saturs kopumā ir nemainīgs. Tagad arī kaņepju preparāti kļūst arvien daudzveidīgāki, tostarp ir augstas iedarbības ekstrakti un pārtikas produkti. Ir arī ziņas, ka daži produkti, kas nelegālajā tirgū tiek pārdoti kā kanabiss, var būt sajaukti ar spēcīgiem sintētiskiem kanabinoīdiem.

ES agrīnās brīdināšanas sistēma 2023. gadā saņēma ziņojumus par deviņiem jauniem kanabinoīdiem, no kuriem četri bija pussintētiski. Visbiežāk konstatētais pussintētiskais kanabinoīds ir heksahidrokanabinols (HHC), kas 2022. gadā bija pirmā no vielām, par kuru tika ziņots Eiropā. Lai gan zināšanas par šo vielu ietekmi uz cilvēkiem ir ierobežotas, ir saņemti ziņojumi par saindēšanās gadījumiem, tostarp bērnu vidū, kuri ir lietojuši HHC saturošus ēdienus. Vēl 2024. gada martā HHC bija iekļauts kontrolējamo zāļu sarakstā vismaz 18 ES dalībvalstīs.

Tiek lēsts, ka aptuveni 8 % (22,8 miljoni) Eiropas pieaugušo (15–64 gadu vecumā) pēdējā gada laikā ir lietojuši kanabisu, un skaits ir palielinājies līdz 15 % (15,1 miljons) jaunu pieaugušo vidū (15–34 gadi). Aplēsts, ka 92 000 pacientu 2022. gadā sāka specializētu ārstēšanos no narkotiku atkarības kanabisa lietošanas dēļ, veidojot aptuveni vienu trešdaļu (36 %) no visiem pacientiem, kuri uzsāka ārstēšanos. Kanabiss bija arī visbiežāk ziņotā viela Euro-DEN Plus slimnīcu tīklā 2022. gadā, kas bija saistīta ar 29 % akūtas zāļu toksicitātes gadījumu (2021. gadā - 25 %).

Kanabisa lietošana var izraisīt vai saasināt dažādas fiziskās un garīgās veselības problēmas, tostarp hroniskas elpceļu slimības simptomus, atkarību un psihozes simptomus. Ņemot vērā tirgus sarežģītību un pieejamo produktu daudzveidību, ir grūti novērtēt kanabisa lietošanas radīto kaitējuma risku. Ir vajadzīgi plašāki pētījumi par īpašajām problēmām, ar kurām saskaras kanabisa lietotāji, lai noteiktu visefektīvākās ārstēšanas iespējas. Personām, kurām ir ar kanabisu saistītas problēmas, parasti tiek piedāvātas psiholoģiskās pārvarēšanas terapijas, un arvien vairāk ir pieejamas e-veselības (tiešsaistes) intervences.

Piecas ES dalībvalstis (Čehija, Vācija, Luksemburga, Malta un Nīderlande) un Šveice ir mainījušas vai plāno mainīt savu pieeju attiecībā uz kanabisa lietošanu un piedāvājumu izklaides mērķiem. Šīs izmaiņas, kas ietver audzēšanu mājas apstākļos, bezpeļņas audzēšanas klubus un kanabisa lietošanu privātās vietās, ir izklāstītas ziņojumā, kurā uzsvērta nepieciešamība ieguldīt uzraudzībā un novērtēšanā, lai pilnībā izprastu to ietekmi uz sabiedrības veselību un drošību (3).

EMCDDA valdes priekšsēdētājs Franz Pietsch secina: “Šis ir pēdējais Eiropas ziņojums par narkotikām , ko publicē EMCDDA, pirms aģentūra nākamajā mēnesī kļūs par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru. Jaunākā analīze parāda, cik ļoti narkotiku problēma ir mainījusies kopš pirmā ziņojuma pirms aptuveni 30 gadiem un kāpēc aģentūrai ir piešķirtas plašākas pilnvaras. Vēlos paust atzinību EMCDDA par milzīgo ieguldījumu, ko tā gadu gaitā ir sniegusi ieinteresētajām personām. Esmu pārliecināts, ka jaunajā formā aģentūra sniegs vēl lielāku labumu tiem, kas strādā narkotiku apkarošanas jomā, risinot narkotiku lietošanas cēloņus un sekas”.

Lejupielādēt paziņojumu presei

News release N 7/2024

This news release in available in 25 languages' (see language button above)

Spotlight

Top