2024. gada Eiropas skolu aptaujas projekta pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām galvenie rezultāti (ESPAD)
Šajā publikācijā ir apkopoti galvenie 8.posma rezultāti no Eiropas skolu aptaujas projekta pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD), kas 2024. gadā tika veikts 37 Eiropas valstīs, aptaujājot 113 882 skolēnus vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Šis izdevums iezīmē 30 gadus pusaudžu riskantas uzvedības uzraudzībā visā Eiropā un ievieš jaunu fokusu uz garīgo labsajūtu un profilakses pasākumiem, atzīstot šo faktoru pieaugošo nozīmi pusaudžu veselības rezultātu veidošanā.
Šis galveno rezultātu ziņojums ir pieejams 33 valodās un ir pielāgots aplūkošanai tiešsaistē. Aptverošāks ziņojums, ESPAD 2024. gada ziņojums: Eiropas skolu aptaujas projekta pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) rezultāti tiks publicēti 2025. gada oktobrī.
Informācija pēdējo reizi atjaunināta: 2025. gada 20. maijs
Rezultātu apkopojums
2024. gada Eiropas skolu aptaujas projekta pētījums par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) iezīmē 30 gadus pusaudžu riskantas uzvedības uzraudzībā visā Eiropā, piedaloties 37 valstīm. Lai gan galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta narkotisko vielu lietošanas uzvedībai un tendencēm, šajā izdevumā jauns uzsvars tiek likts uz garīgo labsajūtu un profilakses pasākumiem, atzīstot šo aspektu pieaugošo nozīmi pusaudžu veselības rādītājos. Tā kā pusaudžu uzvedība mainās, ESPAD ilgtermiņa uzraudzība turpina sniegt būtisku ieskatu, lai virzītu profilakses un politikas centienus, nodrošinot, ka atbildes pasākumi joprojām ir efektīvi un atbilstoši.
Lai gan narkotisko vielu lietošana ilgtermiņā ir samazinājusies, jaunās tendences rada jaunas bažas. Cigarešu smēķēšanas izplatība pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazinājusies - laikposmā no 1995. līdz 2024. gadam smēķēšanas izplatība dzīves laikā ir samazinājusies uz pusi. Tomēr agrīna smēķēšanas uzsākšana turpinās, īpaši meiteņu vidū, kuru ikdienas smēķēšanas rādītāji 13 gadu vecumā vai jaunākā vecumā pēdējos gados ir palielinājušies. Tajā pašā laikā e-cigarešu lietošana ir strauji pieaugusi pusaudžu vidū, palielinoties smēķēšanas agrīnas uzsākšanas un ikdienas patēriņa rādītājiem, kas pastiprina bažas par tradicionālo un elektronisko cigarešu vienlaicīgu lietošanu un atspoguļo plašāku pāreju uz alternatīviem nikotīna produktiem.
Laika gaitā ir samazinājies arī alkohola patēriņš, samazinoties kopējam alkohola patēriņam un periodiskai pārmērīgai alkohola lietošanai. Tomēr šis samazinājums ir izteiktāks zēnu vidū, meitenēm šī tendence ir stabilāka. Neraugoties uz šo progresu, alkohols joprojām ir plaši pieejams, un dažos reģionos agrīna alkohola lietošanas uzsākšana un riskanta alkohola lietošana joprojām rada nopietnas problēmas.
Kanabiss joprojām ir visbiežāk lietotā nelegālā narkotika, lai gan tā lietošana dzīves laikā ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 1995. gada. Lai gan zēni parasti ziņo par biežāku lietošanu, atšķirības starp dzimumiem mazinās, ar dažiem izņēmumiem, kad meitenes pārspēj zēnus. Agrīna uzsākšana un augsta riska lietošana joprojām rada bažas, lai gan kopumā pašreizējā lietošana (definēta kā lietošana pēdējo 30 dienu laikā) ir samazinājusies līdz 5 %, atspoguļojot ilgtermiņa samazināšanās tendenci. Subjektīvā uztvere par narkotiku pieejamību ir ļoti atšķirīga, taču kanabiss joprojām ir visvieglāk iegūstamā nelegālā viela skolēnu vidū.
Citu nelegālo narkotiku lietošana ESPAD skolēnu vidū ir samazinājusies, un atšķirības starp dzimumiem ir mazinājušās, lai gan zēni joprojām kopumā biežāk ziņo par narkotiku lietošanu un vieglāku pieejamību. Tikmēr meiteņu vidū pieaug inhalantu lietošana, , kā arī medikamentu nemedicīniska lietošana.
Ar uzvedību saistītie riski mainās ne tikai attiecībā uz vielām. ESPAD skolēnu, jo īpaši meiteņu, vidū ir pieaugusi azartspēļu spēlēšana, un tā vairs nav galvenokārt zēnu nodarbe, kas atspoguļo plašākas digitālās uzvedības pārmaiņas. Neraugoties uz pieaugošo līdzdalību azartspēlēs, uztvere par azartspēļu problemātisku spēlēšanu saglabājas stabila. No otras puses, ir pieaugušas bažas par sociālo mediju problemātisku lietošanu, galvenokārt zēnu vidū, arī meiteņu vidū šis rādītājs saglabājas augsts.
Azartspēļu spēlēšana saglabājas stabilā līmenī, bet ir strauji pieaudzis tiešsaistē spēlēto azartspēļu apjoms, un gandrīz divkāršojusies problemātiska azartspēļu spēlēšana, turklāt meiteņu vidū tā ir vēl izteiktāka.
No aptaujātajiem skolēniem vidēji 59 % norāda, ka viņu garīgās labjsajūtas stāvoklis ir labs. Rezultāti norāda uz vērā ņemamām reģionālām atšķirībām, kā arī atšķirībām starp dzimumiem, jo meitenes pastāvīgi ziņo par zemāku labsajūtu nekā zēni. Viszemākie labsajūtas rādītāji ir reģistrēti valstīs, kurās ir konflikti un nestabilitāte.
Profilakses pasākumi ir plaši izplatīti, un lielākā daļa skolēnu ir piedalījušies vismaz vienā intervences pasākumā. Alkohols ir visbiežāk aplūkotais temats, savukārt nelegālām vielām un uzvedības riskiem tiek mazāk pievērsta uzmanība. Uz prasmēm balstītas profilakses programmas, kurās uzsvars likts uz interaktīvu pieeju, ir vairāk izplatītas Rietumeiropā un Dienvideiropā. Turpmākajos pētījumu posmos varētu pievērst uzmanību tam, cik lielā mērā sniegtās profilakses intervences var uzskatīt par uz pierādījumiem balstītām vai citādi.
Datu izpētes rīks
Kopsavilkums
Cigarešu smēķēšana
Cigarešu lietošana joprojām ir plaši izplatīta ESPAD valstu pusaudžu vidū, un gandrīz katrs trešais skolēns vismaz reizi dzīvē ir smēķējis cigaretes (vidēji 32 %). Visaugstākie izplatības rādītāji ir Ungārijā (51 %) un Slovākijā (46 %), bet viszemākie - Islandē (13 %) un Maltā (16 %). Atšķirības starp dzimumiem liecina par nedaudz lielāku izplatību meiteņu vidū (32 % pret 31 % zēnu vidū). Šī tendence ir vērojama vairāk nekā divās trešdaļās valstu, un lielākās atšķirības ir Rumānijā (47 % pret 36 %) un Bulgārijā (46 % pret 36 %). Tomēr dažās valstīs šī tendence ir pretēja,piemēram, Kosovā (1) (47 % zēnu vidū pret 36 % meiteņu vidū) un Gruzijā (35 % pret 24 %).
Vidēji 15 % ESPAD skolēnu ziņo, ka pirmo reizi smēķējuši cigaretes 13 gadu vecumā vai agrāk. Vislielākais īpatsvars reģistrēts Slovākijā (24 %) un Kosovā (23 %), bet vismazākais –- Islandē (6,4 %) un Maltā (7,1 %). Nedaudz vairāk nekā pusē valstu agrīnas smēķēšanas uzsākšana ir izplatītāka meiteņu vidū, jo īpaši Bulgārijā (23 % pret 17 %). No valstīm, kurās zēniem ir lielāka varbūtība sākt smēķēt agrīnā vecumā, vislielākā atšķirība ir Kosovā (31 % pret 16 %).
Vairāk nekā puse ESPAD skolēnu (55 %) uzskata, ka cigaretes iegūt ir diezgan viegli vai ļoti viegli. Šāda uztvere visaugstākā ir Dānijā (76 %), tai seko Vācija un Norvēģija (70 %). Turpretī vismazākās proporcijas tiek ziņotas Kosovā (32 %) un Moldovā (23 %). Kopumā zēni biežāk nekā meitenes uzskata, ka cigaretes ir viegli pieejamas (61% pret 50%).
Par pašreizēju cigarešu lietošanu, kas definēta kā smēķēšana pēdējo 30 dienu laikā, ziņo 18 % skolēnu. Vislielākā izplatība vērojama Horvātijā un Ungārijā (32 %), bet vismazākā - Islandē (4,2 %) un Zviedrijā (8,2 %). Pašreizēja smēķēšana vairāk izplatītāka meiteņu vidū ir vairāk nekā pusē ESPAD valstu, un par lielāko atšķirību pēc dzimuma ziņots Bulgārijā (34 % pret 25 %) un Rumānijā (30 % pret 22 %). Tomēr šī tendence ir pretēja Kosovā (33 % pret 23 %) un Gruzijā (18 % pret 9,5 %), kur zēnu pašreizējās smēķēšanas rādītājs ir augstāks.
Par cigarešu lietošanu ikdienā ziņo 7,9 % ESPAD skolēnu, un to procentuālais īpatsvars pēc dzimuma ir līdzīgs. Visaugstākie rādītāji ir Bulgārijā un Horvātijā (20 %), bet viszemākie – Islandē (0,8 %).
Vēl viens būtisks rādītājs ir ikdienas smēķēšana, par ko ziņojuši skolēni, kuri sākuši smēķēt agrīnā vecumā (13 gadi vai jaunāki). Vidēji 3,6 % skolēnu ietilpst šajā kategorijā, un vislielākais īpatsvars ir novērots Bulgārijā (8,7 %).
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 1995. gada līdz 2024. gadam
Laikā starp pirmo un pēdējo ESPAD aptauju cigarešu smēķēšanas izplatība dzīves laikā pastāvīgi samazinājusies, samazinoties uz pusi no 68 % līdz 32 %, un vislielākais samazinājums notika laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam (samazinājums par 10 procentpunktiem). 30 gadu laikā lielāka izplatības samazināšanās bija zēnu vidū – no 70 % līdz 30 %. Vislielākais samazinājums novērots Fēru salās, Īrijā, Islandē un Zviedrijā.
Arī pēdējo 30 dienu lietošanas tendences liecina par pastāvīgu lejupslīdi, samazinoties no 33 % līdz 18 %, turklāt tendences zēnu un meiteņu vidū gandrīz pārklājas. Līdzīga tendence vērojama arī attiecībā uz smēķēšanu ikdienā, kas samazinājās no 20 % līdz 8 %.
Visbeidzot, lai gan arī to ikdienas smēķētāju īpatsvars, kuri ir 13 gadus veci vai jaunāki, trīs gadu desmitu laikā ir samazinājies (no 10 % 1995. gadā līdz 3,6 % 2024. gadā), 2019. un 2024. gada datu salīdzinājums liecina par nelielu pieaugumu (+ 0,6 %). Tā kā pēdējos divos aptaujas posmos izplatība zēnu vidū nav mainījusies, šo pieaugumu veicina meitenes, kuru īpatsvars pieaug no 2,5 % līdz 3,6 %, apstiprinot viņu lielāku iesaistīšanos gandrīz visos novērotajos smēķēšanas ieradumos.
Vienlaicīga lietošana
Lai gan cigarešu smēķēšana ir visizplatītākais tabakas lietošanas veids, fokusējoties tikai uz to, netiek pietiekami novērtēts nikotīna patēriņš laikā, kad pieaug alternatīvo produktu patēriņš. Ņemot vērā gan cigarešu, gane-cigarešu lietošanu, nikotīna lietošana dzīves laikā pieaug no 32% līdz 47%, kur lielākais pieaugums reģistrēts Čehijā un Igaunijā, savukārt pašreizējā lietošana ir pieaugusi no 18% līdz 28%, kur ievērojams pieaugums gan dzīves laikā, gan pašreizējā lietošanā vērojams meiteņu vidū.
Ja ņem vērā vienlaicīgu lietošanu ikdienā, izplatība pieaug no 7,9 % līdz 14 % (15 % meiteņu un 12 % zēnu vidū), turklāt Bulgārijā un Ungārijā šis rādītājs ir augstāks (25 %).
Lietošana ikdienā, kas uzsākta agrīnā vecumā, ievērojami pieaug arī tad, ja ņem vērā vienlaicīgu lietošanu, palielinoties no 3,9 % līdz 6 %. Šajā gadījumā vislielākais pieaugums vērojams Lietuvā un Igaunijā, un tas atkal ir izteiktāks meiteņu vidū.
e-cigarešu lietošana
Vidēji 44% skolēnu ESPAD valstīs norāda, ka vismaz reizi mūžā lietojuši e-cigaretes, un izplatība valstīs svārstās no 22 % Portugālē līdz 57 % Ungārijā.
13 no 37 ESPAD valstīm vismaz puse skolēnu ir izmēģinājuši e-cigaretes, bet tikai sešās valstīs (Portugālē, Maltā, Islandē, Ziemeļmaķedonijā, Melnkalnē un Īrijā) mazāk nekā viena trešdaļa skolēnu ziņo par lietošanu dzīves laikā.
Kopumā meitenes (46 %) ziņo par lielāku e-cigarešu lietošanu dzīves laikā nekā zēni (41 %), izņemot Kosovā, Gruzijā, Moldovā, Fēru salās, Ziemeļmaķedonijā, Ukrainā un Portugālē. Lielākās atšķirības starp dzimumiem ir Lihtenšteinā un Maltā, kur izplatība meiteņu vidū ir par 13 procentpunktiem lielāka nekā zēnu vidū, un Kosovā, kur, gluži pretēji, zēni ziņo par 12 procentpunktiem lielāku izplatību nekā meitenes (51 % pret 39 %).
Vidēji 16 % skolēnu izmēģināja e-cigaretes 13 gadu vai jaunākā vecumā, vislielākais īpatsvars bija Igaunijā (33 %) un Lietuvā (31 %), bet vismazākais – Portugālē (5,4 %) un Melnkalnē (7,4 %). Lielākajā daļā valstu e-cigarešu lietošana agrīnā vecumā meiteņu vidū ir izplatītāka nekā zēnu vidū, vislielākās atšķirības vērojamas Igaunijā (37 % meiteņu pret 29 % zēnu), Latvijā (34 % pret 27 %) un Īrijā (18 % pret 12 %). Savukārt Kosovā zēnu vidū šis rādītājs ir par 12 procentpunktiem augstāks nekā meiteņu vidū (25 % pret 13 %).
Liela daļa skolēnu (60 %) uzskata, ka iegūt e-cigaretes ir diezgan vai ļoti viegli, ja viņi to vēlas, taču starp valstīm ir lielas atšķirības – no 33 % Kosovā līdz 82 % Dānijā. 20 valstīs šāda uztvere pārsniedz vidējo rādītāju, un vismaz 60 % skolēnu uzskata, ka e-cigaretes ir viegli pieejamas. Zēni un meitenes vidēji ziņo par līdzīgu pieejamības vērtējuma līmeni.
Par pašreizēju e-cigarešu lietošanu, kas definēta kā lietošana pēdējo 30 dienu laikā, ziņo 22 % skolēnu (19 % zēnu un 25 % meiteņu). Zemākie rādītāji ir novēroti Portugālē un Fēru salās (abās 6,4 %) un Maltā (10 %), savukārt visaugstākie pašreizējās e-cigarešu lietošanas rādītāji ir Polijā (36 %) un Serbijā (34 %).
E-cigarešu lietošana ikdienā dažādās valstīs atšķiras – no 1,5 % Fēru salās līdz 20 % Polijā. 22 valstīs e-cigarešu lietošana ikdienā ir ievērojami biežāk izplatīta meiteņu vidū, bet tikai divās valstīs, proti, Kosovā (7,7 % pret 5,8 %) un Gruzijā (4,2 % pret 1,2 %), tā ir izplatītāka zēnu vidū.
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 2019. gada līdz 2024. gadam
Pēdējo desmit gadu laikā ir strauji palielinājusies e-cigarešu lietošanas popularitāte un izplatība, un lielākā daļa ESPAD valstu ziņo par pieaugumu kopš 2019. gada.
Dati no 32 valstīm, kas apkopoja informāciju par e-cigarešu lietošanu gan 2019., gan 2024. gadā, liecina, ka e-cigarešu lietošana dzīves laikā pieauga no 41 % līdz 43 %, bet pašreizējā lietošana šajā periodā palielinājās no 14 % līdz 22 %. No šīm 32 valstīm 11 ziņoja par procentuāli mazāku lietošanu dzīves laikā, un lielākais samazinājums tika novērots Monako (no 63 % līdz 44 %), Ukrainā (no 51 % līdz 37 %) un Lietuvā (no 65 % līdz 51 %). Vislielākais e-cigarešu lietošanas pieaugums ir konstatēts Serbijā (no 18 % līdz 51 %) un Grieķijā (no 35 % līdz 52 %).
Līdzīgas tendences bija vērojamas arī attiecībā uz pašreizēju e-cigarešu lietošanu, kas īpaši samazinājās Monako un Lietuvā, bet ievērojami pieauga Serbijā (29 procentpunkti) un Horvātijā (20 procentpunkti).
Alkohola lietošana
Par alkohola lietošanu dzīves laikā ziņo 73 % pusaudžu ESPAD valstīs. Visaugstākie izplatības rādītāji ir Ungārijā (91 %) un Dānijā (90 %), bet viszemākie – Kosovā (29 %) un Islandē (41 %). Atšķirības starp dzimumiem liecina par nedaudz augstāku izplatību meiteņu vidū (74 %) nekā zēnu vidū (72 %), un šī tendence vērojama vairāk nekā pusē valstu. Izteiktākās atšķirības starp dzimumiem ir Islandē (48 % pret 34 %), Latvijā (84 % pret 73 %) un Lietuvā, Maltā un Monako, katrā no tām ir 10 procentpunktu atšķirība. Tomēr dažās valstīs tendence ir pretēja, šeit jāizceļ Kosova (37 % zēnu pret 23 % meiteņu).
Vidēji 33 % ESPAD skolēnu apgalvo, ka pirmo reizi lietojuši alkoholiskos dzērienus 13 gadu vecumā vai jaunākā vecumā, kas ir agrīnas alkohola lietošanas rādītājs, savukārt 8 % skolēnu apgalvo, ka ir bijuši reibuma stāvoklī tādā pašā vecumā. Visaugstākais agrīnas alkohola lietošanas līmenis ir Gruzijā (64 %) un Moldovā (49 %), bet viszemākais – Islandē (12 %), Kosovā un Norvēģijā (14 %). Līdzīgi arī reibuma stāvoklis agrīnā vecumā ir visizplatītākais Gruzijā (25 %) un Bulgārijā (14 %), bet vismazāk izplatīts Kosovā (3 %), Francijā, Portugālē (3,6 %) un Fēru salās (3,9 %).
Zēni ziņo par nedaudz augstākiem rādītājiem nekā meitenes gan attiecībā uz alkohola lietošanu (34 % pret 33 %), gan par reibuma stāvokli (8,2 % pret 7,8 %). Tomēr attiecībā uz alkohola patēriņu 13 gadu vecumā vai agrākā vecumā dažās valstīs atšķirības palielinās, un zēnu īpatsvars ir lielāks, piemēram, Ziemeļmaķedonijā (35 % pret 22 %), Melnkalnē (47 % pret 36 %) un Serbijā (49 % pret 37 %). Turpretī Latvijā un Lietuvā lielāks īpatsvars ir meitenēm (attiecīgi 46 % pret 35 % un 35 % pret 26 %). Attiecībā uz reibuma stāvokli agrīnā vecumā atšķirības starp dzimumiem parādās arī valsts līmenī. Piemēram, Gruzijā izplatība zēnu vidū ir biežāka nekā meiteņu vidū (30 % pret 20 %). Turpretī Čehijā tendence ir pretēja (14 % meiteņu vidū pret 7,6 % zēnu vidū) un Igaunijā (14 % pret 9,3 %).
Trīs no četriem ESPAD skolēniem (75%) uzskata, ka alkoholiskos dzērienus ir diezgan viegli vai ļoti viegli iegādāties. Visaugstākais šis pieejamības rādītājs ir Dānijā un Vācijā (94 %), kam seko Grieķija (92 %), savukārt zemākais rādītājs ir Kosovā (42 %) un Islandē (54 %). Kopumā meitenes alkoholu uzskata par vieglāk pieejamu nekā zēni (77 % pret 73 %), īpaši Lietuvā (64 % pret 51 %), Kiprā (78 % pret 66 %) un Latvijā (74 % pret 62 %).
Par pašreizēju alkohola lietošanu, kas definēta kā alkohola lietošana pēdējo 30 dienu laikā, ziņo 42 % skolēnu. Visaugstākie izplatības rādītāji ir konstatēti Dānijā (68 %) un Vācijā (62 %), bet viszemākie – Islandē (12 %) un Kosovā (14 %). Pašreizējais alkohola patēriņš ir nedaudz lielāks meiteņu vidū (43 % pret 41 %), un lielākā atšķirība starp dzimumiem konstatēta Latvijā (35 % pret 25 %), Maltā (42 % pret 33 %) un Ukrainā (45 % pret 36 %). Tomēr šī tendence atšķiras Kiprā, kur zēni ziņo par augstākiem rādītājiem nekā meitenes (49 % pret 35 %).
Par alkohola intoksikāciju vismaz vienu reizi pēdējo 30 dienu laikā ziņo 13 % no visiem ESPAD skolēniem. Visaugstākie rādītāji ir Dānijā (36 %), Austrijā (24 %) un Ungārijā (22 %), bet viszemākie – Kosovā (4,9 %). Kopumā procentuālais īpatsvars abiem dzimumiem ir vienāds. Tomēr valstu līmenī meitenes biežāk nekā zēni ziņo par augstākiem piedzeršanās stāvokļa rādītājiem, un vislielākā atšķirība ir novērota Kiprā (12 % meiteņu pret 4,4 % zēnu).
Galvenais riskantas alkohola lietošanas rādītājs ir periodiska pārmērīga dzeršana, ko definē kā piecu vai vairāk dzērienu lietošanu vienā reizē pēdējo 30 dienu laikā. Vidēji ESPAD valstīs izplatība ir 31 %, un lielāks īpatsvars ir Dānijā (55 %), Vācijā (49 %) un Austrijā (48 %), bet zemākais – Islandē (8,9 %). Šīs tendences rādītāji vidēji ir līdzīgi zēniem un meitenēm. Tomēr valstu līmenī vērojamas vērā ņemamas atšķirības starp dzimumiem: zēnu vidū novērota lielāka izplatība Melnkalnē (27 % pret 18 %) un Lihtenšteinā (41 % pret 35 %), savukārt meiteņu vidū šis rādītājs ir augstāks Maltā (34 % pret 25 %).
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 1995. gada līdz 2024. gadam
Laikā no 1995. līdz 2024. gadam alkohola patēriņš dzīves laikā ESPAD valstīs ir samazinājies no 88 % līdz 74 %, lai gan ar nelielām svārstībām. Izplatība sasniedza maksimumu jeb 91 % 2003. gada aptaujā, bet pēc tam turpmākajos gados samazinājās. Lai gan šie dati nav konsekventi pieejami par visām valstīm kopš 1995. gada, lielākais samazinājums ir vērojams Islandē (no 79 % līdz 41 %) un Zviedrijā (no 89 % līdz 56 %). Tendences zēniem un meitenēm ir līdzīgas.
Alkohola patēriņš pēdējo 30 dienu laikā ir krities arī starp pirmo un pēdējo ESPAD aptauju, samazinoties no 55 % līdz 43 %. Šī tendence atspoguļo dzīves laikā novēroto patēriņa samazinājumu, un lielākais izplatības līmenis bija 63 % 2003. gadā. Vislielākais samazinājums vērojams Islandē (no 56 % līdz 12 %), Īrijā (no 66 % līdz 35 %) un Somijā (no 57 % līdz 27 %).
Attiecībā uz riskantu alkohola lietošanu, lai gan tās izplatība 30 gadu novērošanas periodā ir samazinājusies no 36 % līdz 30 %, pēc palielināšanās kopš 1995. gada 2007. gadā tā sasniedza augstāko līmeni (42 %). Šī tendence ir redzama gan attiecībā uz zēniem, gan meitenēm. Zēniem augstākais rādītājs tika sasniegts agrāk (47 % 2003. gadā) un saglabājās 2007. gadā, savukārt meitenēm augstākais rādītājs – 38 % – tika reģistrēts 2007. gadā. Tomēr kopējais samazinājums meiteņu vidū no 1995. gada līdz 2024. gadam ir tikai viens procentpunkts.
Nelegālo narkotiku lietošana
Vidēji 13 % ESPAD skolēnu norāda, ka vismaz reizi mūžā lietojuši kādu no nelegālajām narkotikām. Nelegālo narkotiku lietošanas izplatība dzīves laikā dažādās ESPAD valstīs ir ļoti atšķirīga, un visaugstākie rādītāji ir novēroti Lihtenšteinā (25 %) un Čehijā (24 %), bet viszemākie – Gruzijā un Moldovā (abās valstīs 3,9 %).
Kopumā vērojamas tikai nelielas atšķirības starp dzimumiem – 14 % zēnu un 12 % meiteņu ziņo, ka dzīves laikā ir lietojuši nelegālās narkotikas. Ukrainā ir novērota salīdzinoši liela 8 procentpunktu atšķirība starp zēniem un meitenēm. Izceļas arī Malta, kur lietošanas izplatība dzīves laikā meiteņu vidū pārsniedz izplatību zēnu vidū par 6 procentpunktiem (15 % pret 9,3 %).
Aplūkojot konkrētas vielas, kanabiss ir visbiežāk lietotā narkotika (12 % lietošana dzīves laikā), kam seko kokaīns (2,3 %), ekstazī/MDMA (2,1 %), LSD vai citi halucinogēni (1,8 %) un amfetamīns (1,8 %). Metamfetamīna, kreka, heroīna un GHB lietošanas vidējā izplatība dzīves laikā joprojām ir zemāka, proti, aptuveni 1 % attiecībā uz katru narkotisko vielu. Vidēji zēniem dzīves laikā ir augstāki lietošanas izplatības rādītāji nekā meitenēm attiecībā uz katru vielu.
Valsts līmenī amfetamīna lietošana svārstās no 0,7 % Gruzijā un Monako līdz 4,3 % Ungārijā, savukārt metamfetamīna lietošana svārstās no 0,5 % Monako un Ziemeļmaķedonijā līdz 3,1 % Polijā. ESPAD valstu vidū Kiprā reģistrēta augstākā LSD un citu halucinogēnu (6,8 %) un kokaīna (6,2 %) lietošanas izplatība dzīves laikā. Kipra arī ziņo par augstāko izplatību attiecībā uz ekstazī/MDMA (4,7 %), kreku un heroīnu (abos gadījumos 4,1 %) un GHB (3,4 %).
Citu nelegālo narkotisko vielu, izņemot kanabisa, lietošana
Lai gan kanabiss veido lielāko daļu no ziņotajiem nelegālo narkotiku lietošanas gadījumiem, vidējais jebkuru citu nelegālo narkotiku, izņemot kanabisa, lietošanas gadījumu skaits dzīves laikā ir ievērojami mazāks – 5 %. Valstu līmenī rādītāji svārstās no 1,7 % Gruzijā līdz 9,9 % Kiprā, un salīdzinoši augsta izplatība ir konstatēta arī Islandē (7,9 %) un Melnkalnē (7,6 %). Vidēji izplatība zēnu vidū ir lielāka nekā meiteņu vidū (5,4 % pret 4,5 %).
Kokaīna/kreka lietošanas rādītājs 13 gadu vecumā vai jaunākā vecumā ir vidēji 0,9 % to 17 valstu vidū, kuras šo informāciju apkopoja 2024. gadā, un visaugstākā izplatība ir reģistrēta Ukrainā (4 %). Kopumā zēniem (1,2 %) ir lielāka iespēja sākt lietot narkotikas agrīnā vecumā nekā meitenēm (0,5 %), lai gan vidējā starpība joprojām ir mazāka par vienu procentpunktu. Līdzīgi rādītāji vērojami arī attiecībā uz amfetamīnu/metamfetamīnu un ekstazī/MDMA – Ukrainā ir visaugstākie rādītāji (attiecīgi 3,3 % un 3,7 %), bet Kosovā – nākamais augstākais izplatības līmenis (1,4 % abiem dzimumiem).
Citu nelegālo narkotiku, izņemot kanabisa, subjektīvais pieejamības vērtējums ir salīdzinoši zems. Par vieglu piekļuvi kokaīnam ziņo vidēji 13 % skolēnu, ekstazī/MDMA – 11 %, amfetamīnam – 9 % un krekam un metamfetamīnam – gandrīz 8 %.
Dažādās valstīs pastāv lielas atšķirības attiecībā uz vielu pieejamības vērtējumu. Norvēģijā ir augstāks to skolēnu īpatsvars, kuri uzskata, ka vielas ir viegli pieejamas, un visaugstākais rādītājs reģistrēts attiecībā uz kokaīnu (28 %), ekstazī/MDMA (25 %) un amfetamīnu (19 %). No 16 valstīm, kas apkopoja šo informāciju, Slovēnija ziņoja par augstāko kreka pieejamības vērtējumu (13 %). Augsts pieejamības vērtējuma līmenis konstatēts arī Melnkalnē gan attiecībā uz amfetamīnu (18 %), gan metamfetamīnu (15 %). Turpretī citu nelegālo narkotiku pieejamības vērtējums Gruzijā, Moldovā un Fēru salās saglabājās zems –— kopumā no 1,8 % līdz 3,6 %.
Vielu subjektīvās pieejamības vērtējuma rādītāji zēniem kopumā ir augstāki nekā meitenēm, izņemot kokaīnu, kas vērtēts kā vieglāk pieejams meitenēm (13 %) nekā zēniem (12 %). Attiecībā uz katru vielu vidējā atšķirība starp dzimumiem joprojām ir mazāka par 1,5 procentpunktiem. Tomēr tendences, ņemot vērā atšķirības pēc dzimuma, dažādās valstīs un attiecībā uz dažādām vielām atšķiras. Dažās valstīs, piemēram, Lihtenšteinā un Monako, zēni ziņo par augstāku nelegālo vielu pieejamības vērtējumu, savukārt citās valstīs, tostarp Kiprā, Slovākijā, Bulgārijā un Maltā, meitenes ziņo par augstāku nelegālo vielu pieejamības vērtējumu nekā zēni.
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 1995. gada līdz 2024. gadam
Kopumā laikā no 1995. līdz 2003. gadam nelegālo narkotisko vielu lietošanas izplatība dzīves laikā palielinājās. Kopš 2003. gada vidējā izplatība saglabājās stabila – 19 % līdz 2015. gadam, tad samazinājās līdz 17 % 2019. gadā un samazinājās vēl vairāk līdz 14 % 2024. gadā.
Valstis, kurās vairākos ESPAD datu vākšanas posmos vērojams pastāvīgs pieaugums, ir Norvēģija, kur rādītāji ir pieauguši kopš 2011. gada, un Melnkalne, kur rādītāji ir pastāvīgi palielinājušies kopš 2007. gada, kad tika uzsākta ESPAD datu vākšana.
No 1995. gada līdz 2019. gadam tendences meiteņu un zēnu vidū bija līdzīgas, un vidējais rādītājs meiteņu vidū pastāvīgi bija par 5 līdz 6 procentpunktiem zemāks nekā zēnu vidū. Tomēr laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam starpība samazinājās līdz rekordzemai 2 procentpunktu starpībai. Aplūkojot atsevišķas valstis, lielākajā daļā ESPAD valstu vērojamas tendences, kas ir paralēlas vai tuvinās starp zēniem un meitenēm.
Nelegālo narkotiku, izņemot kanabisa, lietošanas izplatība dzīves laikā 2007. gadā bija vislielākā, kam sekoja neliela samazināšanās līdz 2019. gadam, bet pēc tam tā ir saglabājusies stabila. Tomēr šī vispārējā tendence slēpj katrai valstij raksturīgās atšķirības. Īpaši Kipra izceļas ar ievērojamu pieaugumu kopš 2003. gada, kad tā uzsāka ESPAD datu vākšanu.
To skolēnu procentuālā īpatsvara tendence, kuri lieto jebkuras citas nelegālās narkotikas, izņemot kanabisu, ir līdzīga gan zēniem, gan meitenēm, un visos apsekojuma gados meiteņu īpatsvars ir par 1 līdz 2 procentpunktiem mazāks.
Kanabisa lietošana
Kanabisa preparāti joprojām ir visplašāk lietotā nelegālā narkotiskā viela Eiropā. Vidēji 12 % skolēnu apgalvo, ka vismaz reizi mūžā ir lietojuši kanabisu. Vislielākā izplatība vērojama Čehijā (24 %) un Lihtenšteinā (23 %), bet vismazākā - Gruzijā (3,3 %) un Moldovā (2,5 %). Lai gan laika gaitā vispārējā atšķirība starp dzimumiem ir samazinājusies, zēni joprojām ziņo, ka vidēji biežāk nekā meitenes lieto kanabisu (13 % pret 11 %). Šī tendence ir acīmredzama lielākajā daļā valstu, jo īpaši Ukrainā (15 % pret 6,7 %) un Melnkalnē (13 % pret 6,8 %). Tomēr Malta izceļas kā izņēmums, kur kanabisa lietošana meiteņu vidū ir izplatītāka (14 %) nekā zēnu vidū (8,6 %).
Vidēji 2,4 % ESPAD skolēnu apgalvo, ka pirmo reizi kanabisu ir lietojuši 13 gadu vecumā vai jaunākā vecumā. Vislielākais īpatsvars reģistrēts Ukrainā (4,9 %) un Čehijā (4,1 %), bet vismazākais – Moldovā (0,7 %). Agrīna kanabisa lietošana kopumā ir izplatītāka zēnu ne meiteņu vidū, izņemot Kipru, Čehiju, Maltu, Slovēniju, Austriju, Slovākiju, Latviju, Vāciju un Lihtenšteinu.
Kanabiss tiek uzskatīts par visvieglāk pieejamo nelegālo vielu, un aptuveni katrs ceturtais ESPAD skolēns (26 %) uzskata, ka to ir diezgan vai ļoti viegli iegūt. Visaugstākais pieejamības vērtējums ir Dānijā, Vācijā un Slovēnijā (41 %), kā arī Norvēģijā (40 %). Salīdzinoši viszemākais pieejamības vērtējuma rādītājs ir Moldovā (5,3 %), Ukrainā (7,1 %), Fēru salās (11 %), Kosovā un Gruzijā (12 %). Tāpat kā attiecībā uz lietošanas paradumiem, zēni biežāk nekā meitenes uzskata, ka kanabiss ir viegli pieejams (28 % pret 24 %).
Attiecībā uz pašreizēju lietošanu visas ESPAD valstis ziņo par izplatības rādītājiem, kas ir zemāki par 10 %, bet viszemākie rādītāji – zem 2 % – ir Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Fēru salās. Tajā pat laikā izplatība ir augstāka Itālijā, Slovēnijā (8,6 %) un Lihtenšteinā (9,6 %). Arī šajā gadījumā, ja pastāv atšķirības starp dzimumiem, zēni biežāk nekā meitenes ziņo par to, ka pašlaik lieto kanabisu.
ESPAD novērtē arī augsta riska kanabisa lietošanu, izmantojot Kanabisa atkarības skrīninga testu (CAST), ko piemēro skolēniem, kuri ziņoja, ka pēdējā gada laikā lietojuši kanabisu. Augsta riska lietošanas izplatība svārstās no mazāk nekā 1 % Moldovā un Gruzijā līdz maksimāliem rādītājiem – 5,9 % Čehijā un Slovēnijā. Tikai dažas ESPAD valstis ziņo par ievērojamām dzimumu atšķirībām kanabisa augsta riska lietošanā, un visos gadījumos zēni uzrāda augstākus rādītājus, izņemot Maltu, kur izplatība meiteņu vidū ir nedaudz lielāka (4,4 % pret 2,6 %).
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 1995. gada līdz 2024. gadam
Pēdējo trīs desmitgažu laikā kanabisa lietošana Eiropas pusaudžu vidū ir ievērojami svārstījusies. Kanabisa izplatības rādītājs par lietošanu dzīves laikā sasniedza augstāko punktu 2003. un 2011. gadā – 18 %, bet kopš tā laika tendence ir bijusi lejupejoša – 12 % 2024. gadā, kas ir zemākais rādītājs, kāds reģistrēts kopš ESPAD uzsākšanas 1995. gadā.
Pašreizēja kanabisa lietošana laika gaitā ir saglabājies relatīvi stabila, no 1999. gada līdz 2019. gadam svārstoties no 6,7 % līdz 7,4 %. Tomēr 2024. gada dati liecina par samazinājumu līdz 5 %, atgriežoties līmenī, kas bija tuvs 1995. gadā novērotajam (4,1 %).
Neraugoties uz kanabisa subjektīvā pieejamības vērtējuma pastāvīgu pieaugumu līdz 2019. gadam, kad 33 % skolēnu ziņoja, ka to ir diezgan vai ļoti viegli iegūt, šis rādītājs pēkšņi samazinājās līdz 27 % 2024. gadā, tuvojoties 1995. gadā reģistrētajam līmenim (jeb 26 %).
Citu vielu lietošana
Apsekojumā tika apkopoti dati arī par citām vielām, tostarp jaunajām psihoaktīvajām vielām (JPV), sintētiskajām narkotikām, kas izstrādātas tā, lai imitētu tradicionālo kontrolējamo vielu iedarbību, vienlaikus izvairoties no juridiskiem ierobežojumiem; farmaceitiskajiem līdzekļiem, tostarp trankvilizatoriem vai nomierinošiem līdzekļiem, kas tiek lietoti bez ārsta receptes; pretsāpju līdzekļiem, kas tiek lietoti, lai apreibinātos; uzmanības/hiperaktivitātes zālēm, kas tiek lietotas bez ārsta receptes, kā arī anaboliskajiem steroīdiem; inhalantiem un pirmo reizi – slāpekļa oksīdu.
ESPAD skolēnu vidū JPV lietošanas izplatība dzīves laikā ir vidēji aptuveni 3 %, un visaugstākais rādītājs ir reģistrēts Polijā (6,4 %) un Slovēnijā (6 %), bet viszemākais – Nīderlandē, Lihtenšteinā, Fēru salās un Moldovā (zem 1 %).
JPV vidējā lietošanas izplatība dzīves laikā zēnu vidū ir nedaudz lielāka nekā meiteņu vidū (2,8 % pret 2,6 %), lai gan atšķirības starp dzimumiem dažādās valstīs atšķiras. 13 valstīs meitenes ziņo par augstāku JPV lietošanas izplatību dzīves laikā 2024. gadā. Lielākās atšķirības par labu meitenēm ir vērojamas Kiprā (6,6 % meitenēm pret 2,9 % zēniem) un Slovākijā (6,4% pret 4,3 %), savukārt Ukrainā zēni norāda augstāku lietošanas izplatību dzīves laikā nekā meitenes (3,6 % pret 2 %).
Attiecībā uz konkrētām vielām 3,5 % ESPAD skolēnu (vidējais rādītājs, pamatojoties uz 23 valstu datiem no 37 valstīm) ziņo, ka vismaz reizi mūžā ir lietojuši sintētiskos kanabinoīdus, un šis rādītājs svārstās no 0,7 % Gruzijā līdz 16 % Slovākijā. Līdzīgi, 1,1 % skolēnu ziņo, ka dzīves laikā ir lietojuši sintētiskos katinonus (vidējais rādītājs aprēķināts 14 valstīs no 37), un visaugstākais rādītājs ir Ungārijā (3,7 %). Sintētisko opioīdu lietošana dzīves laikā svārstās no 0,6 % Gruzijā, Īrijā un Portugālē līdz 2,2 % Igaunijā, vidējais izplatības līmenis ir 1,1 % (pamatojoties uz 15 valstu datiem no 37 valstīm).
Vidēji zēnu vidū izplatība ir nedaudz augstāka nekā meiteņu vidū visās trijās pētījumā iekļauto jauno sintētisko vielu grupās. Vienīgie izņēmumi ir konstatēti Kiprā, kur meitenes (9,1 %) ziņo par lielāku sintētisko kanabinoīdu lietošanas izplatību nekā zēni (4,3 %), Maltā (4,7 % meiteņu vidū pret 2,4 % zēnu vidū), Latvijā (2,9 % pret 2,6 %) un Portugālē (2,1 % pret 1,7 %). Turklāt Ungārijā meitenes ziņo gan par augstāku sintētisko kanabinoīdu lietošanu dzīves laikā (7,9 % pret 5,6 % zēnu vidū), gan sintētisko katinonu lietošanu (4,3 % pret 2,9 %).
Inhalantu lietošana kaut reizi dzīves laikā vidēji ir 6,4 %, un starp valstīm pastāv lielas atšķirības. Visaugstākie rādītāji ir Zviedrijā (17 %) un Lihtenšteinā (16 %), bet viszemākie - Kosovā (1,3 %) un Ziemeļmaķedonijā (2,1 %). 2024. gadā inhalantu lietošanas līmenis meiteņu vidū vidēji ir augstāks (6,7 % zēnu vidū pret 7,9 % meiteņu vidū) un pārsniedz zēnu līmeni 25 no 37 ESPAD valstīm. Pirmo reizi ESPAD skolēnu vidū 18 valstīs tika veikta aptauja par slāpekļa oksīda lietošanu, un vidēji 3,1 % aptaujāto norādīja, ka to lietojuši kaut reizi dzīves laikā. Visaugstākā izplatība ir reģistrēta Bulgārijā (9,4 %) un Lihtenšteinā (7,2 %), turklāt abās valstīs meitenēm šis rādītājs ir augstāks nekā zēniem.
Aptuveni 2,2 % ESPAD skolēnu ziņo, ka pirmo reizi lietojuši inhalantus 13 gadu vecumā vai jaunākā vecumā, un starp valstīm ir ievērojamas atšķirības. Inhalantu lietošanas agrīna uzsākšana svārstās no mazāk nekā 1 % skolēnu Portugālē (0,3 %) un Itālijā (0,4 %) līdz 5 % skolēnu vai vairāk Vācijā (5,9 %) un Slovēnijā (5 %).
ESPAD valstīs vidēji 14 % no visiem skolēniem kaut reizi dzīves laikā ir lietojuši medikamentus nemedicīniskos nolūkos, turklāt meiteņu vidū šis rādītājs ir augstāks (16 %) nekā zēnu vidū (11 %). Visaugstākā izplatība ir novērota Lietuvā (kopumā 29 %, meiteņu vidū 36 %).
No dažādiem medikamentiem visbiežāk apreibināšanās nolūkos tiek lietoti trankvilizatori un nomierinošie līdzekļi bez ārsta receptes (8,5 %), kam seko pretsāpju līdzekļi; vidēji par to ziņo 6,9 % skolēnu. Kopumā 3,4 % skolēnu ziņo par uzmanības/hiperaktivitātes medikamentu lietošanu, kas pirmo reizi ir iekļautas 2024. gada ESPAD aptaujā 18 valstu apakšizlasēs. Visās kategorijās medikamentus kopumā biežāk lieto meitenes, izņemot Bulgāriju, kur zēni biežāk lieto visu veidu zāles; Fēru salās un Īrijā - trankvilizatorus un nomierinošos līdzekļus, Kiprā, Bulgārijā, Grieķijā, Itālijā, Ukrainā, Gruzijā, Norvēģijā un Spānijā - pretsāpju līdzekļus, kā arī Dānijā un Kosovā - uzmanības/hiperaktivitātes medikamentus.
Vidēji 19 % skolēnu uzskata, ka trankvilizatorus un nomierinošos līdzekļus bez ārsta receptes ir diezgan vai ļoti viegli iegādāties, un visaugstākais to pieejamības vērtējums ir reģistrēts Polijā (49 %), Dānijā (39 %) un Čehijā (38 %). Viszemākais medikamentu pieejamības vērtējums ir novērots Moldovā (3,4 %) un Ukrainā (5,9 %). Meitenes visās valstīs biežāk uzskata, ka trankvilizatori un nomierinošie līdzekļi ir viegli pieejami, izņemot Monako, Ziemeļmaķedoniju, Moldovu un Latviju, kur zēni ziņo par to lielāku pieejamību.
Salīdzinoši neliels skaits skolēnu visās ESPAD valstīs ziņo par anabolisko steroīdu izmantošanu (vidēji 1,5 %). Vislielākais īpatsvars reģistrēts Kiprā (4,2 %), Polijā (3,3 %) un Ukrainā (2,8 %). Kopumā zēni biežāk nekā meitenes ir izmēģinājuši anaboliskos steroīdus.
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 1995. gada līdz 2024. gadam
Eiropas pusaudžu vidū līdz 2011. gadam bija vērojama inhalantu lietošanas pieauguma tendence, bet pēc tam šis rādītājs samazinājās. Mūsdienās izplatības rādītāji ir līdzīgi 20. gadsimta 90. gadu vidū novērotajiem. Lietošanas atšķirību samazināšanās pēc dzimuma, kas novērota laikposmā no 2011. līdz 2019. gadam, 2024. gadā palielinājās, un lielākajā daļā valstu tagad ir vērojama lielāka inhalantu lietošanas izplatība meiteņu vidū. Tomēr tendences dažādās ESPAD valstīs atšķiras. Lai gan dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Somija, Islande, Itālija un Zviedrija, ziņo par ievērojamu inhalantu lietošanas pieaugumu kopš 2011. gada, īpaši laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam, citas valstis, tostarp Horvātija, Čehija, Igaunija, Latvija un Portugāle, ir ziņojušas par samazinājumu.
Tendences medikamentu lietošanā nemedicīniskiem nolūkiem bieži vien nosaka veiktās izmaiņas attiecībā uz aptaujās iekļautajiem medikamentiem. Kopumā gan zēnu, gan meiteņu vidū visā Eiropā ir palielinājies trankvilizatoru un nomierinošo līdzekļu lietošanas gadījumu skaits, un ievērojams pieaugums vērojams Austrijā, Vācijā, Islandē, Lietuvā, Norvēģijā, Zviedrijā un Ukrainā. Meitenes laika gaitā pastāvīgi ziņojušas par augstāku medikamentu lietošanas biežumu.
Azartspēles par naudu
Vidēji 23 % ESPAD skolēnu ziņo, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles uz naudu - vai nu klātienē, vai tiešsaistē, spēlējot nejaušības spēles, piemēram, spēļu automātus, kāršu vai kauliņu spēles, loterijas, vai līguši derības sporta vai dzīvnieku sacīkstēs.
Visaugstākā azartspēļu izplatība skolēnu vidū ir Itālijā (45 %), kam seko Islande (41 %) un Grieķija (36 %), savukārt viszemākais rādītājs ir Gruzijā (9,5 %).
Gan vidēji (29% pret 16%), gan lielākajā daļā valstu zēni ziņo par ievērojami lielāku līdzdalību azartspēlēs nekā meitenes. Vienīgais izņēmums ir Islande, kur izplatība ir gandrīz vienāda — 42 % zēnu un 41 % meiteņu pēdējo 12 mēnešu laikā ir spēlējuši azartspēles.
ESPAD skolēnu vidū, kuri ziņo, ka pēdējā gada laikā spēlējuši azartspēles uz naudu, lielākā daļa (85 %) ir izvēlējušies spēlēt klātienē, piemēram, bāros un klubos. Šis īpatsvars svārstās no 68 % Zviedrijā līdz 98 % Itālijā un 97 % Kiprā. Lai gan klātienes azartspēļu izplatība zēnu vidū ir gandrīz divreiz lielāka nekā meiteņu vidū (25 % pret 14 %), to respondentu īpatsvars, kuri azartspēles spēlē klātienē, vidēji ir nedaudz lielāks meiteņu vidū (86 %) nekā zēnu vidū (84 %), un lielākajā daļā valstu ir novērotas tikai nelielas atšķirības starp dzimumiem.
Aptuveni divi no trim (65 %) ESPAD skolēniem, kuri ziņo, ka pagājušajā gadā ir spēlējuši azartspēles uz naudu, to darīja, izmantojot tiešsaistes platformas — vai nu tikai tur, vai kopā ar klātienes vietām. Vislielākais īpatsvars ir Zviedrijā (81 %), Slovēnijā (77 %), Kosovā (76 %), Islandē (75 %), Melnkalnē (75 %), Bulgārijā un Slovākijā (pa 74 %), savukārt vismazākais īpatsvars ir Itālijā (28 %) un Spānijā (44 %). Tiešsaistes azartspēļu iesaistes izplatība zēnu vidū (20 %) ir vairāk nekā divas reizes biežāka nekā meitenēm (8,7 %). Pat to skolēnu vidū, kuri pēdējā gada laikā ir spēlējuši azartspēles uz naudu, to īpatsvars, kuri izvēlas tiešsaistes kanālu, ir lielāks zēnu vidū (70 %) nekā meiteņu vidū (54 %). Atšķirībā no klātienes azartspēlēm, atšķirības starp dzimumiem dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgas: vislielākās atšķirības vērojamas Portugālē (80 % zēnu vidū un 43 % meiteņu vidū), savukārt Ziemeļmaķedonijā, Kosovā, Moldovā, Islandē, Spānijā, Vācijā un Lihtenšteinā atšķirības starp dzimumiem nav novērotas vai tās ir nelielas.
ESPAD arī novērtē iespējamu nelabvēlīgu azartspēļu ietekmi, izmantojot Lie/Bet skrīninga instrumentu, ko piemēro skolēniem, kuri iepriekšējā gadā ziņojuši par iesaistīšanos azartspēlēs. Skolēnu īpatsvars, kuru uzvedībā izpaužas nelabvēlīga azartspēļu ietekme, svārstās no mazāk nekā 5 % Lihtenšteinā, Čehijā, Fēru salās un Monako līdz maksimāli 22 % Kosovā. Lai gan vidēji un lielākajā daļā valstu to skolēnu vidū, kuri spēlē azartspēles un kuriem ir iespējama nelabvēlīga ietekme uz uzvedību, vislielākais īpatsvars ir zēnu vidū (11 % pret 4,6 % meiteņu vidū), tas gan neattiecas uz Maltu (7,1 % pret 3,7 %) un Kipru (8,3 % pret 5 %).
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 2015. gada līdz 2024. gadam
Lai gan daudzas Eiropas valstis pēdējos gados ir pieņēmušas stingrākus azartspēļu noteikumus, pastiprināti pievēršot uzmanību nepilngadīgo aizsardzībai, azartspēļu skaits Eiropas pusaudžu vidū ir saglabājies stabils, kopš ESPAD pirmo reizi uzsākts pētīt šo jautājumu 2015. gadā. Tomēr laika gaitā ir parādījušās būtiskas pārmaiņas.
Proti, zēnu vidū azartspēļu spēlēšana nedaudz samazinājās - no 32 % 2015. gadā līdz 30 % 2024. gadā, savukārt meiteņu vidū tā nedaudz palielinājās - no 14 % līdz 16 % tajā pašā periodā.
Tiešsaistes azartspēļu spēlēšana ir ievērojami pieaugusi, un to izplatība ir palielinājusies no 7,9 % 2019. gadā līdz 14 % 2024. gadā. Lai gan dzimumu atšķirības tiešsaistes azartspēļu spēlētāju vidū joprojām pastāv, līdzdalības rādītāji zēnu vidū pieauga vairāk nekā uz pusi (no 13 % 2019. gadā līdz 20 % 2024. gadā) un trīskāršojās meiteņu vidū (no 2,7 % 2019. gadā līdz 8,7 % 2024. gadā).
To skolēnu spēlētāju procentuālais īpatsvars, kuriem ir potenciāli kaitīgs azartspēļu spēlētāja profils, ir ievērojami pieaudzis, gandrīz divkāršojoties no 4,7 % 2019. gadā līdz 8,5 % 2024. gadā. Lai gan šis īpatsvars joprojām ir daudz lielāks zēnu vidū, pieaugums ir izteiktāks meiteņu vidū.
Šie skaitļi liecina par jauniešu azartspēļu vides pārmaiņām, īpaši par tiešsaistes azartspēļu pieaugošo lomu un dzimumu dinamikas attīstību, kas prasa nepārtrauktu uzraudzību un pielāgotu iejaukšanos.
Azartspēles un sociālie mediji
Kopumā 80 % ESPAD skolēnu ziņo, ka pēdējā mēneša laikā vismaz vienu reizi ir spēlējuši digitālās spēles. Aptuveni 70 % skolēnu pēdējo 30 dienu laikā ir spēlējuši parastā skolas dienā, bet 77 % ārpusskolas dienā. Visās ESPAD valstīs spēlēšanas viszemākā izplatība pēdējā mēneša laikā ir Kosovā (59 %) un Moldovā (66 %), savukārt visaugstākais rādītājs ir Lihtenšteinā (95 %) un Vācijā (91 %). Zēni biežāk iesaistās spēlēs nekā meitenes (89 % pret 71 %), atspoguļojot pastāvīgas atšķirības spēlētāju dzimumu ziņā dažādās valstīs. Šī atšķirība ir īpaši liela Grieķijā un Islandē - no 33 līdz 35 procentu punktiem, savukārt Kiprā, Ukrainā un Bulgārijā tā ir minimāla vai tās nav vispār (0 līdz 5 procentpunkti).
Pēdējo 30 dienu laikā 17 % no visiem ESPAD skolēniem ziņo, ka vidēji 4 vai vairāk stundas vidēji spēlējuši parastā skolas dienā un 32 % - parastā ārpusskolas dienā, turklāt abos gadījumos šis rādītājs ir divreiz augstāks zēnu vidū salīdzinājumā ar meitenēm.
ESPAD arī novērtē pašidentificētu risku, kas saistīts ar azartspēļu un sociālo mediju izmantošanu, izmantojot trīs punktu skalu, ko 2014. gadā izstrādāja Holšteins un kolēģi. Pēc autoru domām, vērtējums “2 vai 3” norāda uz augstu pašidentificētu ar azartspēlēm un sociālo mediju izmantošanu saistītu problēmu risku.
2024. gadā 22 % ESPAD skolēnu norādīja 2 līdz 3 punktus no azartspēļu pašidentificēta riska skalas. Šis rādītājs viszemākais ir Čehijā (12 %), Dānijā (13 %), Austrijā un Somijā (14 %), bet visaugstākais - Kiprā (37 %), Lietuvā un Nīderlandē (abās valstīs 31 %).
Kopumā zēniem (30 %) ir vairāk nekā divreiz lielāka iespējamība nekā meitenēm (13 %) gūt augstus rezultātus spēļu pašidentificēta riska skalā. Vislielākās atšķirības starp dzimumiem ir vērojamas Portugālē un Vācijā, kur zēnu skaits pārsniedz meiteņu skaitu par 25–26 procentpunktiem. Turpretī Kiprā atšķirība ir minimāla (mīnus 1 procentpunkts), un Nīderlandē tā ir pat pretēja - meitenes uzrāda par 7 procentpunktiem augstāku rezultātu nekā zēni.
Attiecībā uz sociālo mediju lietošanu gandrīz puse skolēnu (47 %) sociālo mediju lietošanas pašidentificēta riska skalā ieguva 2-3 punktus. Visaugstākais rādītājs ir Austrijā (58 %), Lihtenšteinā (57 %) un Vācijā (56 %), bet viszemākais - Čehijā (29 %), Ungārijā un Polijā (abās valstīs 32 %).
Meitenes (53 %) biežāk nekā zēni (42 %) uzrāda augstus rezultātus sociālo mediju izmantošanas pašidentificēta riska skalā. Šajā gadījumā atšķirības starp dzimumiem ir šaurākā diapazonā - no 3 līdz 17 procentpunktiem, konsekventi par labu meitenēm. Vislielākās atšķirības vērojamas Fēru salās, Lihtenšteinā un Slovākijā (17 %).
Tendenču izsekošana – kā situācija ir mainījusies no 2015. gada līdz 2024. gadam
Jaunākie ESPAD rezultāti liecina, ka spēļu izplatība 16 gadus vecu skolēnu vidū laika gaitā ir būtiski palielinājusies, proti, no 47 % 2015. gadā līdz 80 % 2024. gadā. Šī tendence ir īpaši izteikta meitenēm, kuru vidū spēļu izplatība ir vairāk nekā trīskāršojusies — no 22 % 2015. gadā līdz 71 % 2024. gadā. Lai gan zēni pastāvīgi ziņo par lielāku iesaisti spēlēs, pieaugums ir pakāpeniskāks — no 71 % 2015. gadā līdz 89 % 2024. gadā. Tas, ka samazinās atšķirības starp dzimumiem, liecina, ka spēlēšana, kas reiz bija izteikti vīriešu nodarbe, tagad arī meiteņu vidū ir kļuvusi izplatītāka.
Pašidentificētā spēļu riska izplatība ir saglabājusies salīdzinoši stabila, un kopējie rādītāji nedaudz pieauga no 20 % 2015. gadā līdz 22 % 2024. gadā. Zēnu vidū procentuālā daļa saglabājās nemainīga aptuveni 30 % apmērā, savukārt meiteņu vidū tā palielinājās no 9,5 % 2015. gadā līdz 13 % 2024. gadā, kas atbilst viņu pieaugošajai iesaistei spēlēšanā.
Sociālo mediju lietošana, kas tiek uztverta kā problemātiska, kopumā ir palielinājusies no 38 % 2015. gadā līdz 47 % 2024. gadā. Zēnu vidū šis pieaugums bija izteiktāks, pieaugot no 30 % līdz 41 %, bet meiteņu vidū šis rādītājs joprojām bija nemainīgi augsts, svārstoties aptuveni 53–54 % robežās.
Garīgā labsajūta
Pēc Covid-19 pandēmijas un laikā, kad Eiropā un Tuvajos Austrumos turpinās konflikti, ESPAD ir vairāk pievērsies pusaudžu garīgajai labsajūtai. Sociālās izolācijas, izglītības traucējumu un sociālekonomiskās nestabilitātes ilgstošā ietekme ir palielinājusi bažas par jauniešu garīgo veselību.
Lai sistemātiski novērtētu un uzraudzītu šo jautājumu, 2024. gada ESPAD aptaujā pirmo reizi tika iekļauts PVO-5 Labsajūtas indekss, kas ir uzticams garīgā stāvokļa mērījums, kura pamatā ir nesenā dzīves pieredze. Punktu skaits, kas pārsniedz 50 no 100, tiek uzskatīts par tādu, kas norāda uz labu garīgo labsajūtu.
Vidēji 59 % skolēnu apgalvo, ka viņu garīgā labsajūta ir laba. Reģionāli visaugstākie labsajūtas rādītāji ir Ziemeļeiropā, un visaugstākie rādītāji ir Fēru salās (77 %), Islandē (75 %) un Dānijā (72 %). Valsts ar zemāko pašziņotās labsajūtas līmeni ir Ukraina (43 %), kurā pusaudži kopš 2022. gada ir bijuši pakļauti traumatiskiem notikumiem un ierobežotai piekļuvei garīgās veselības aprūpei, kam seko Čehija (46 %), Ungārija (47 %), Kipra un Polija (49 %).
Garīgā labsajūta parasti ir augstāka zēnu vidū nekā meiteņu vidū — gan vidēji (69 % pret 49 %), gan visās ESPAD valstīs. Vislielākās atšķirības starp dzimumiem vērojamas Itālijā (66 % zēnu un 35 % meiteņu vidū), Polijā (64 % zēnu un 33 % meiteņu vidū) un Zviedrijā (78 % zēnu un 48 % meiteņu vidū). Vismazākās atšķirības starp dzimumiem ir konstatētas Kiprā (52 % zēnu un 46 % meiteņu vidū), Ukrainā (48 % zēnu un 39 % meiteņu vidū), Fēru salās (83 % zēnu un 72 % meiteņu vidū) un Gruzijā (75 % zēnu un 62 % meiteņu vidū).
Profilakses pasākumi
Aptuveni 72 % ESPAD studentu ziņoja, ka divu gadu laikā pirms aptaujas ir piedalījušies vismaz vienā profilakses pasākumā. Šādi pasākumi mēdz būt dažādi – sākot no informatīviem pasākumiem, kas vērsti tikai uz informācijas sniegšanu, līdz uz prasmēm balstītām programmām, kas ietver interaktīvas aktivitātes, kuru mērķis ir attīstīt personiskās un sociālās prasmes. Šī ir pirmā datu vākšana, kas ietver informāciju par dalību profilakses programmās, sniedzot jaunu ieskatu par jauniešu iesaistīšanos šādās iniciatīvās. Svarīgi uzsvērt, ka ne visi profilakses pasākumi ir balstīti uz pierādījumiem.
Vairāk nekā puse skolēnu (56 %) ziņo, ka ir apmeklējuši izpratnes veicināšanas vai informatīvus pasākumus par atļautām un nelegālām vielām vai riska uzvedību. Visaugstākie līdzdalības rādītāji ir Slovākijā (77 %) un Ungārijā (74 %), bet viszemākie - Kosovā (31 %) un Melnkalnē (38 %).
Alkohols ir visbiežāk aplūkotais temats, un 49 % skolēnu ziņo par dalību tam veltītos informatīvos pasākumos. Valstu līmenī procentuāli visaugstākie rādītāji ir Slovākijā (70 %) un Horvātijā (67 %), bet viszemākie - Kosovā (18 %).
Ar tabakas lietošanu saistītie pasākumi ir otrs biežāk ziņotais veids - tos apmeklēja 38 % skolēnu. Visaugstākie apmeklētības rādītāji ir Slovākijā un Ungārijā (59 %), bet viszemākie - Kiprā (22 %) un Gruzijā (23 %).
Vidēji tikai 31 % ESPAD skolēnu ziņo, ka ir piedalījušies izpratnes veicināšanas vai informatīvajos pasākumos par nelikumīgām vielām. Visaugstākais līdzdalības līmenis ir Slovākijā (60 %) un Islandē (56 %), bet viszemākais - Kosovā (10 %), Gruzijā un Zviedrijā (11 %).
Visretāk tiek aplūkotas tēmas, kas nav saistītas ar riskantu uzvedību vielu lietošanas dēļ, piemēram, azartspēles, spēļu spēlēšana vai interneta lietošanas traucējumi, kur vidēji 28 % ESPAD skolēnu ziņo par piedalīšanos pasākumos. Visaugstākais līdzdalības līmenis ir Islandē un Slovēnijā (48 %), bet viszemākais - Kosovā (9,4 %).
Meitenes biežāk ziņo par līdzdalību ar vielām saistītos izpratnes veicināšanas vai informācijas pasākumos. Tomēr attiecībā uz notikumiem, kas saistīti ar azartspēlēm, spēļu spēlēšanu un interneta traucējumiem, zēni (30 %) ziņo par lielāku iesaistīšanos nekā meitenes (24 %).
Attiecībā uz interaktīvajiem apmācību pasākumiem, kas ir būtisks profilakses pasākumu elements, 55 % ESPAD skolēnu ziņo par dalību pasākumos, kas vērsti uz sociālo prasmju, personīgo prasmju vai medijpratības attīstīšanu. Valstu līmenī līdzdalība svārstās no 35 % Fēru salās un 36 % Zviedrijā līdz 71 % Maltā un Spānijā un 72 % Somijā.
Visbiežāk minētais apmācību veids ir vērsts uz sociālajām prasmēm, vidēji 41 %, un mērķis ir uzlabot mijiedarbību un saziņu ar citiem (piemēram, jūtu izteikšana, empātija un vienaudžu spiediena mazināšana). Visaugstākais līdzdalības līmenis ir Somijā (64 %), bet viszemākais - Zviedrijā (25 %).
Līdzīgs skolēnu īpatsvars (40 %) ziņo, ka piedalās medijprasmes apmācībās, kas pievēršas reklāmas un mediju satura kritiskai analīzei, lai atpazītu vēstījumu nolūku un samazinātu uzņēmību pret manipulācijām. Šie mācību pasākumi visvairāk bija izplatīti Somijā (60 %) un Dānijā (59 %), bet vismazāk izplatīti Kosovā (20 %).
Vismazāk izplatītais apmācību veids ir vērsts uz personisko prasmju uzlabošanu, parasti nodrošinot skolēnus ar stratēģijām, kā veselīgi tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām, par ko ziņoja nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa ESPAD skolēnu (36 %). Visaugstākais līdzdalības līmenis ir Lietuvā (56 %) un Maltā (55 %), bet viszemākais - Fēru salās (23 %) un Zviedrijā (24 %).
Kopumā šajās intervences darbībās atšķirības starp dzimumiem attiecībā uz ziņošanu par līdzdalību ir izteiktākas, un par iesaistīšanos ziņo 60 % meiteņu salīdzinājumā ar 51 % zēnu. Šī tendence ir konsekventa attiecībā uz visiem apmācību veidiem.
Lai gan izpratnes veicināšanas vai informācijas pasākumi parasti ir plašāki Austrumeiropā, uz prasmēm balstītas profilakses iniciatīvas, kas tiek uzskatītas par efektīvākām salīdzinājumā ar izpratnes veicināšanas vai informācijas pasākumiem, Rietumeiropā un Dienvideiropā ir izplatītākas.
Dalībvalstis
ESPAD 2024. gada aptaujā piedalījās šādas valstis:
Austrija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Fēru salas, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Kosova (1), Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Malta, Moldova, Monako, Melnkalne, Nīderlande, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Ukraina.
Izejas dati
Dati, kas izmantoti, lai ģenerētu datu vizualizācijas šajā lapā, ir atrodami turpmāk, kā arī mūsu datu katalogā. Uz šo datu kopu attiecas Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Piezīme atsaucēm, lūdzam izmantot “Eiropas skolu aptaujas projekta pētījums par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD)”.
Par ESPAD
Eiropas skolu aptaujas projekta pētījums par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) ir neatkarīgu pētniecības grupu kopīgs darbs vairāk nekā 40 Eiropas valstīs un lielākais starpvalstu pētniecības projekts par vielu lietošanu pusaudžu vidū pasaulē. Projekta vispārējais mērķis ir pēc iespējas vairākās Eiropas valstīs atkārtoti vākt salīdzināmus datus par vielu lietošanu 15–16 gadu vecu skolēnu vidū. EUDA ir galvenais ESPAD projekta partneris.
Plašāka informācija atrodama ESPAD tīmekļa vietnē.
Par šo publikāciju
Ieteicamā atsauce: ESPAD grupa (2025.), 2024. gada Eiropas skolu aptaujas projekta pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) galvenie rezultāti, Eiropas Savienības Narkotiku aģentūra, Lisabona https://www.euda.europa.eu/publications/data-factsheets/espad-2024-key-findings_en
Identifikatori:
HTML: TD-01-25-003-LV-Q
ISBN: 978-92-9408-052-3
DOI: 10.2810/1348291
(1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DPR 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.