ES narkotiku tirgu analīze: Galvenie ieskati politikā un praksē

Priekšvārds

Noziedzīgu tīklu kontrolēts nelegālo narkotiku tirgus ir nopietns drauds Eiropas Savienības drošībai. Tas apdraud sabiedrības veselību un drošību, vienlaikus veicinot nežēlīgu vardarbību un korupciju, graujot sabiedrības, demokrātijas un tiesiskuma struktūru. Arvien pieaugošā ES narkotiku tirgu daudzveidība un sarežģītība arī rada jaunas problēmas, kas prasa visaptverošu Eiropas brīdināšanas sistēmu par narkotikām, lai uzlabotu reaģēšanu un novērstu situācijas saasināšanos.

Viens no narkotiku tirgus draudu kritiskajiem aspektiem ir svarīgākās loģistikas infrastruktūras, galvenokārt jūras ostu, izmantošana. Noziedzīgie tīkli iefiltrējas šajos tirdzniecības un transporta mezglos, pārveidojot tos par kanāliem vēl nepieredzētām narkotiku plūsmām. Šo norišu ekonomiskās un sociālās sekas rada akūtas problēmas, pastiprinot drošības apdraudējumu un vēl vairāk palielinot nelegālo narkotiku pieejamību Eiropā. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāstiprina šo un citu loģistikas centru noturība, lai novērstu to turpmāku izmantošanu narkotiku tirdzniecībai.

Šo krīzi pastiprina jauniešu vervēšana noziedzīgos tīklos, kas darbojas narkotiku tirgos. Neaizsargātos jauniešus noziedzīgās organizācijas vilina vai piespiež iesaistīties bīstamās un nelikumīgās darbībās. Tas apdraud viņu nākotnes iespējas un turpina noziedzības un vardarbības ciklu, tādējādi uzsverot nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību profilaksei.

Šo noziedzīgo tīklu izjaukšana ir sarežģīts uzdevums, jo tie pastāvīgi pielāgojas ārējiem satricinājumiem un arvien vairāk izmanto specializētus kriminālo pakalpojumu sniedzējus. Ņemot vērā šo tīklu globālo raksturu, ko veicina tehnoloģiju attīstība, tie aizvien biežāk koordinē savas nelegālās narkotiku tirdzniecības darbības arī ārpus Eiropas Savienības. Tas uzsver starptautiskās sadarbības būtisko nozīmi noziedzīgu piegādes maršrutu un tīklu sagraušanā. Lai gan joprojām ir svarīgi arestēt galvenās personas, ir būtiski palielināt tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu spējas izjaukt veselus noziedzīgus tīklus, īpaši sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem.

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija un tās rīcības plāns un Drošības savienības stratēģija nodrošina Eiropas Savienībai instrumentus, ar kuriem risināt šo mainīgo apdraudējuma vidi un atbalstīt dalībvalstis visu Eiropas Savienības iedzīvotāju drošības veicināšanā. Šīs iniciatīvas ir papildinātas ar ES ceļvedi cīņai pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību. Veiksmīga Eiropas Ostu alianses izveidošana 2024. gada 24. janvārī ir būtisks solis tās īstenošanā. Turklāt Komisija ir veikusi Šengenas tematisko novērtējumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta narkotiku tirdzniecībai un kurā apzināta labākā prakse policijas sadarbības, ārējo robežu aizsardzības un IT sistēmu pārvaldības jomā.

EMCDDA un Eiropolam ir galvenā loma šajos centienos, atbalstot dalībvalstis un sadarbojoties ar trešām valstīm, lai stiprinātu Eiropas sagatavotību un reaģēšanu uz nelegālo narkotiku plūsmām. Šīs stratēģiskās atziņas, kas gūtas abu aģentūru kopīgajā narkotiku tirgu analīzē, nodrošina stabilu sistēmu, lai izprastu un reaģētu uz narkotiku tirgiem ES un starptautiskā līmenī.

Ylva Johansson
Eiropas migrācijas un iekšlietu komisāre

Ievads

Izpratne par daudzšķautņaino narkotiku tirgu visā pasaulē

Smagā un organizētā noziedzība Eiropas Savienībā joprojām kontrolē narkotiku tirdzniecību. Jāņem vērā iesaistīto noziedznieku skaits un milzīgā peļņa. Šis tirgus ir daļa no sarežģīta globāla noziedzīga darījuma, kurā pārrobežu sadarbība ar starpnieku un starpnieku starpniecību rada mainīgu un tīklotu vidi.

Globalizācijai joprojām ir būtiska ietekme, jo noziedznieki izmanto iespējas, ko sniedz savstarpēji savienoti sakaru, tirdzniecības un transporta tīkli, lai sadarbotos savos noziegumos un integrētos piegādes ķēdēs. Šīs norises ir ietekmējušas saiknes starp narkotiku tirdzniecību un citām noziedzības jomām Eiropas Savienībā, piemēram, šaujamieroču tirdzniecību, jo narkotiku tirdzniecības tīkliem ir nepieciešami dažādi instrumenti un spējas, lai atvieglotu savu darbību.

Eiropas narkotiku tirgū ir novērots līdz šim nepieredzēts nelegālo narkotiku pieejamības pieaugums, par ko liecina paaugstināta narkotiku tīrība un stabilas cenas mazumtirdzniecības līmenī, kā arī narkotiku un patēriņa produktu dažādošana. Šādu situāciju nosaka arī ilgstoši augsts pieprasījuma līmenis un noziedzības inovācijas, jo nelegālo narkotiku tirgi ir kļuvuši ļoti elastīgi un pielāgojami, ņemot vērā negaidītus globālus notikumus.

ES narkotiku tirgum ir plaša ietekme uz mūsu sabiedrību, par ko liecina ar narkotikām saistīti nāves gadījumi un to cilvēku skaits, kuri vēlas ārstēties no atkarības. Tas veicina arī organizētās noziedzības izplatību, korupcijas līmeņa pieaugumu un neaizsargātu personu ekspluatāciju. Liela daļa vardarbības, kas saistīta ar smago un organizēto noziedzību Eiropā, ir saistīta ar narkotiku tirdzniecību. Tikmēr nelegālo narkotiku ražošana rada kaitējumu videi, bet legālo uzņēmumu ekspluatācija grauj ekonomiku un tiesiskumu.

Pastāvīgi mainīgais un daudzšķautņainais narkotiku tirgus prasa daudzpusīgu pieeju, kas ietver tiesībaizsardzību, sabiedrības veselību, izglītību un starptautisko sadarbību. Lai efektīvi reaģētu uz pašreizējiem un turpmākiem draudiem, ir svarīgi apzināties tirgu un noziedznieku globālo savstarpējo saistību, jo notikumi citās pasaules daļās turpinās ietekmēt ES narkotiku tirgus.

Šie sarežģījumi uzsver nepieciešamību pēc stingriem atbildes pasākumiem, kā noteikts jaunajā ES Ceļvedī cīņai pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību. Prioritārās jomas ietver piedāvājuma samazināšanu, izjaucot augsta riska noziedzīgos tīklus un galvenos starpniekus un koordinatorus, piemēram, naudas atmazgātājus, uz kuriem tie paļaujas, vienlaikus uzlabojot piekļuvi uz pierādījumiem balstītiem kaitējuma mazināšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumiem. Visbeidzot, mums ir jāstiprina Eiropas Savienības sociālā noturība un jārisina sociālekonomiskie faktori, kas veicina kaitējumu un ir nelegālo narkotiku tirgus virzītājspēki.

Alexis Goosdeel
EMCDDA direktors

Catherine De Bolle
Izpilddirektore, Eiropols

Pašreizējā situācija un galvenie apdraudējumi

ES narkotiku tirgus: būtiska finansiālā ietekme

Pamatojoties uz 2021. gada datiem, tiek lēsts, ka ES narkotiku tirgus minimālā mazumtirdzniecības vērtība ir vismaz 31 miljards EUR. Tas ir galvenais organizētās noziedzības ienākumu avots. Šā tirgus galvenā iezīme ir dažādu nelegālo narkotiku savstarpējā saistība, un noziedzīgie tīkli un galvenie starpnieki un koordinatori bieži vien ir iesaistīti noziegumos, kas skar vairāku narkotiku veidus. Lielais ES narkotiku tirgus mijiedarbojas un būtiski ietekmē arī citas noziedzības jomas, piemēram, šaujamieroču tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

1. attēls. ES narkotiku tirgu ekosistēma

Plaša pieejamība un produktu diversifikācija: paaugstināts risks lietotājiem

Eiropā izmantoto galveno narkotiku pieejamība joprojām ir plaša, par ko liecina lielais un dažos gadījumos pieaugošais daudzums, kas joprojām tiek konfiscēts Eiropas Savienībā (2. attēls). Turklāt nelikumīgo narkotiku tirgu raksturo patēriņa produktu dažādošana un plašāka narkotiku klāsta, tostarp tādu jaunu psihoaktīvo vielu, plaša pieejamība, kas bieži ir ļoti iedarbīgas vai tīras. Lai risinātu šīs diversifikācijas radītās atklāšanas un uzraudzības prasības, var būt nepieciešams specializēts aprīkojums. Nesen ir parādījušies ļoti spēcīgi opioīdi, galvenokārt benzimidazoli (nitazēni), rada īpaši sarežģītus draudus sabiedrības veselībai, jo tie palielina dzīvībai bīstamas saindēšanās risku. Viens no galvenajiem draudiem ir arī jaunu patēriņa modeļu iespējamā parādīšanās Eiropā, jo ir pieejamas lētas un ļoti spēcīgas vai tīras narkotikas. Tas īpaši attiecas uz kokaīnu, attiecībā uz kuru ir vērojams nepieredzēti augsts pieejamības līmenis.

Augstāka kontrabandas efektivitāte: lielāks spiediens uz Eiropas loģistikas centru

Nozīmīgs faktors, kas veicina efektivitātes palielināšanos, ir tendence ievest lielākas atsevišķas narkotiku kravas pa jūru, izmantojot konteinerus, kas virzās caur globālajiem loģistikas centriem. Tā rezultātā pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā konfiscēto narkotiku daudzums ir ievērojami pieaudzis, savukārt konfiskācijas gadījumu skaits lielākajā daļā narkotiku veidu ir samazinājies (2. attēls). Konfiskāciju skaita samazināšanos daļēji var izskaidrot ar to, ka dažās dalībvalstīs narkotiku glabāšanas un lietošanas noziegumu izpildei pievērsta mazāka uzmanība un tā vairs nav prioritāte.

 

Avota dati par šo grafiku ir pieejami avotu tabulā šajā lapā.

Eiropa ieņem centrālo vietu narkotiku ražošanā un tirdzniecībā

Kanabisa un sintētisko narkotiku, piemēram, amfetamīna, metamfetamīna, MDMA un katinonu, rūpnieciska mēroga ražošana notiek ES iekšējo un starptautisko tirgu vajadzībām. Sintētisko narkotiku ražošanas apjomu un sarežģītību Eiropā nosaka metožu un iekārtu inovācijas, kā arī nepieciešamo galveno ķīmisko vielu pieejamība. Plaša mēroga kokaīna apstrāde pašlaik notiek arī Eiropas Savienībā. Eiropa, visticamāk, ir arī nozīmīga globālās narkotiku plūsmas tranzīta zona, īpaši tas sakāms par kokaīnu no Latīņamerikas un mazākā mērā arī par amfetamīnu kaptagona tablešu veidā no Sīrijas un Libānas.

Noziedzības pielāgošanās spēja — liels izaicinājums tiesībaizsardzības iestādēm

ES narkotiku tirgū darbojas dažādi noziedzīgi tīkli. Šie tīkli demonstrē augstu pielāgošanās spēju, izmantojot tehnoloģiju attīstību un plašākas pārmaiņas sabiedrībā, izmantojot legālas uzņēmējdarbības struktūras un izmantojot tradicionālās un digitālās ekonomikas sniegtās iespējas. Noziedznieki bieži izmanto citus tīklus vai starpniekus, lai virzītu savas nelikumīgās darbības. Tas arī ļauj tiem elastīgi dažādot avotus un produktus, kontrabandas ceļus un slēpšanas metodes, tādējādi uzlabojot efektivitāti un pielāgošanās spējas, lai samazinātu riskus un palielinātu peļņu.

Narkotiku tirgi: noturīgi pret lieliem ārējiem satricinājumiem

ES narkotiku tirgus ir izrādījis ievērojamu noturību pret globālām krīzēm, nestabilitāti un būtiskām politiskām un ekonomiskām pārmaiņām. Neseni šādu satricinājumu piemēri ir Covid-19 pandēmija, Krievijas karš pret Ukrainu un Taliban nākšana pie varas Afganistānā. Reaģējot uz to, noziedzīgie tīkli ir pielāgojušies, mainot kontrabandas maršrutus un dažādojot savas metodes. Vienlaikus šīs norises ir ietekmējušas arī jaunu tirgu rašanos, un dažos gadījumos šķiet, ka ir mainījušās patērētāju vēlmes.

Mijiedarbība starp likumīgiem un nelikumīgiem tirgiem: vēl viena sarežģīta slāņa pievienošana

Nelegālo narkotiku tirgi un likumīgā ekonomika daudzējādā un nozīmīgā veidā savstarpēji mijiedarbojas. Piemēram, noziedznieki izmanto komerciālo transporta infrastruktūru, lai pārvadātu narkotikas, un viņi izmanto likuma nepilnības, lai iegūtu piekļuvi ķīmiskām vielām nelegālo narkotiku ražošanai. Šī pārklāšanās ir redzama arī marihuānas un opioīdu tirgos, kur daži produkti, kas likumīgi pieejami medicīniskiem vai rūpnieciskiem mērķiem, var tikt novirzīti nelegālai lietošanai. Piemēram, likumīgo kaņepju rūpniecisko audzēšanu un CBD (kanabidiola) ražošanu var izmantot neatļautu kaņepju preparātu ražošanai.

Ekstrēma vardarbība: slodze vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrībai

Dažās ES dalībvalstīs ir nepieredzēti augsts ar narkotiku tirgu saistītas vardarbības līmenis, un bieži vien tas ir saistīts ar kokaīna un kanabisa tirgiem. Šķiet, ka tas galvenokārt ir vērojams izplatīšanas centros un konkurējošos mazumtirdzniecības tirgos. Šāda vardarbība ietver slepkavības, spīdzināšanu, nolaupīšanu un iebiedēšanu, un bieži vien tā notiek starp noziedzīgiem tīkliem, lai gan upuri var būt arī nevainīgi cilvēki. Tam ir nopietna ietekme uz sabiedrību kopumā, palielinot sabiedrības nedrošības sajūtu.

Korupcija: narkotiku tirdzniecības veicināšana un tiesiskuma graušana

Noziedzīgi tīkli paļaujas uz korupciju visos narkotiku tirgus līmeņos, lai atvieglotu savu darbību un mazinātu riskus, tostarp krimināltiesību sistēmas radītos riskus. Ar narkotikām saistītā korupcija ir vērsta arī pret personām, kurām ir piekļuve galvenajai infrastruktūrai, piemēram, personām, kas strādā loģistikas centros, tiesību jomā un finanšu nozarē. Korupcija, kas bieži vien ir saistīta ar vardarbību, ietekmē sabiedrības struktūru un apdraud pārvaldību, radot sistēmisku neaizsargātību un dažkārt piespiedu kārtā iesaistot cilvēkus noziedzīgās darbībās.

Tehnoloģijas un inovācijas: galvenie narkotiku tirgu virzītājspēki

Inovācijas nelegālo narkotiku ražošanā rada lielāku izlaidi, lielāku iedarbību vai tīrību un plašāku patēriņa produktu klāstu. Noziedzīgie tīkli turpina ieviest jaunas ķīmiskas vielas, lai ražotu sintētiskās narkotikas, kas tiesībaizsardzības iestādēm rada sarežģītus uzdevumus. Inovācijas narkotiku ķīmiskajā slēpšanā arī ievērojami apgrūtina atklāšanu un aizturēšanu. Vienlaikus noziedzīgie tīkli izmanto digitālos sasniegumus un tehnoloģiskās iespējas, lai slēptu nelikumīgu saziņu, uzlabotu narkotiku izplatīšanas modeļus un samazinātu risku. Kā piemēru var minēt to, ka pēdējā laikā narkotiku mazumtirdzniecībā arvien vairāk tiek izmantoti sociālie plašsaziņas līdzekļi un ātrās ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas, tādējādi padarot pieejamākas dažādas vielas.

Galvenās norises pa narkotiku veidiem

Kanabiss

Kanabiss ir visplašāk lietotā nelegālā narkotika Eiropas Savienībā - lēš, ka pēdējā gada laikā to lietojuši 22,6 miljoni pieaugušo, un tas joprojām ir lielākais narkotiku tirgus Eiropas Savienībā.

2021. gadā kanabisa konfiskācijas gadījumu skaits Eiropas Savienībā sasniedza rekordaugstu līmeni — konfiscētas 256 tonnas kaņepju augu un 816 tonnas hašiša. Noziedzīgie tīkli, kas darbojas nelegālajā kanabisa tirgū, ir daudzveidīgi un pielāgoties spējīgi, bieži iesaistīti vairāku narkotiku veidu tirdzniecībā un ir saistīti ar vardarbību, korupciju un legālo uzņēmējdarbības struktūru ļaunprātīgu izmantošanu. Liela daļa noziedznieku savstarpējās vardarbības pēdējos gados ir bijusi saistīta ar kanabisa tirgu, daļēji tāpēc, ka šis tirgus ir daudzveidīgs un ienesīgs.

Šķiet, ka lielākā daļa Eiropas Savienībā patērēto augu kaņepju tiek ražotas šeit, īpaši Spānijā, kur ir likvidētas liela mēroga kaņepju audzētavas. Arī Rietumbalkānu reģionam ir liela nozīme augu izcelsmes kaņepju piegādē, savukārt Maroka joprojām ir lielākā hašiša piegādātāja. Tomēr ir signāli par hašiša ražošanas apjoma palielināšanos Eiropas Savienībā, un, lai gan šis daudzums, visticamāk, būs neliels salīdzinājumā ar Marokas daudzumu, tas rada jaunu apdraudējumu. Kanabisa audzēšana rada ievērojamu ietekmi uz vidi, jo tiek patērēta enerģija un ūdens, kā arī ķīmiskais piesārņojums.

Pēdējo desmit gadu laikā ir strauji palielinājusies gan marihuānas, gan hašiša iedarbība, un ir novērota aizvien lielāka patēriņa produktu daudzveidība. Tie ir eļļas, ekstrakti, ēdami produkti un tvaicēšanas produkti, kas tiek ievesti no Ziemeļamerikas un ražoti Eiropā. Gan sintētiskie, gan pussintētiskie kanabinoīdi turpina parādīties arī dažādu patēriņa produktu veidā.

Nepārtrauktās politiskās debates par kanabisu visā pasaulē un Eiropas Savienībā ir radījušas sarežģītu un pastāvīgi mainīgu tiesisko un regulatīvo vidi. Tas ir radījis ievērojamu neviendabīgumu valsts un dažkārt arī vietējā līmenī, kas var radīt papildu problēmas tiesībaizsardzības un krimināltiesību sistēmām.

Uzziniet vairāk par ES narkotiku tirgu: kanabiss  

Kokaīns

Kokaīns ir otrā visbiežāk lietotā nelegālā narkotika Eiropas Savienībā un otrs lielākais nelegālo narkotiku tirgus, ja ņem vērā gūtos ieņēmumus. Kokaīna patēriņa tirgus aug, un to, iespējams, ietekmē nepieredzēta zemas cenas un augstas tīrības pakāpes kokaīna pieejamība. Ir arī pazīmes, kas liecina par iespējamu Eiropas lomas maiņu pasaules kokaīna apritē. Par to liecina Eiropas Savienības kā tranzīta punkta izmantošana kokaīna sūtījumiem uz citiem reģioniem un pieaugošā tendence, ka daļa kokaīna tiek ražota Eiropas Savienībā.

Pierādījumi liecina, ka Latīņamerikas un Eiropas noziedzīgie tīkli sadarbojas kokaīna ražošanā Eiropas Savienībā. Tas ietver (reti atklātu) lielu daudzumu kokaīna pastas un kokaīna izejvielas kontrabandu uz Eiropu tālākai pārstrādei kokaīna hidrohlorīdā. Kokaīna izejvielas ievešana Eiropas Savienību palielina arī risku, ka Eiropas patēriņa tirgos lielāku popularitāti iegūs jauni smēķējami kokaīna produkti (piemēram, kreks).

Kopš 2017. gada Eiropas Savienībā ik gadu ir konfiscēts rekordliels kokaīna daudzums - 2021. gadā dalībvalstis ir konfiscējušas 303 tonnas kokaīna. Beļģija, Nīderlande un Spānija ziņo par vislielāko konfiskācijas gadījumu skaitu, kas liecina, ka tās ir svarīgas kokaīna ievešanas vietas. Provizoriskie dati liecina, ka 2022. gadā konfiskācijas gadījumu skaits palielinājās vēl vairāk, tostarp galvenajās ievešanas vietās, piemēram, Antverpenē.

Liels daudzums kokaīna tiek ievests caur Eiropas jūras ostām intermodālos pārvadājumu konteineros. Tas ir novedis pie vēl nepieredzētas kokaīna pieejamības Eiropas Savienībā. Korupcija un ostas darbinieku iebiedēšana ir galvenie kokaīna kontrabandas veicinātāji, lai gan ar šo tirgu saistītā korupcija skar arī citus sabiedrības aspektus.

Kokaīna tirdzniecībā Eiropas Savienībā dominē augsta riska noziedzīgie tīkli, kas gūst ievērojamu peļņu. Tāpat kā ar citām narkotikām, šos tīklus nodrošina starpnieki un koordinatori elastīgā un savstarpēji savienotā vidē. Šķiet, ka ar kokaīna tirgu saistīta nopietna vardarbība pieaug galvenajās ievešanas vietās, lai gan tā ietekmē visu sabiedrību.

Uzziniet vairāk par ES narkotiku tirgu: Kokaīns  

Heroīns un citi opioīdi

Heroīns joprojām ir visplašāk lietotais nelegālais opioīds, un tas būtiski palielina nelegālo narkotiku lietošanas radīto kaitējumu Eiropas Savienībā. Tomēr Eiropas opioīdu problēma attīstās un kļūst arvien sarežģītāka, un to ietekmē notikumi visā pasaulē, kas ietekmē sagatavotību un reaģēšanu.

Svarīgi, ka politiskās pārmaiņas Afganistānā, kas ir galvenais Eiropā patērētā heroīna avots, varētu izjaukt šo tirgu. Taliban 2022. gada aprīlī izsludinātais narkotiku aizliegums, šķiet, ir stājies spēkā, jo pieejamie dati liecina, ka 2023. gadā ievērojami samazināsies opija magoņu audzēšana un heroīna ražošana. Tas var izraisīt heroīna pieejamības samazināšanos Eiropas Savienībā, kā rezultātā tirgus nepilnības varētu aizpildīt citas narkotikas, tostarp spēcīgi sintētiskie opioīdi, kas būtiski negatīvi ietekmētu sabiedrības veselību un drošību.

Heroīna vešana uz Eiropas Savienību arvien vairāk ir atkarīga no jūras maršrutiem un īpaši no globālās konteineru satiksmes un prāmju satiksmes no Turcijas. Ar šīm metodēm var kontrabandas ceļā vienā sūtījumā ievest lielu daudzumu heroīna, jo, izmantojot pārkraušanas punktus, tiek slēpta aizdomīgu sūtījumu izcelsme un veids.

Turcijas noziedzīgie tīkli joprojām dominē heroīna vairumtirdzniecībā uz Eiropas tirgu, lai gan heroīna tirdzniecībā aktīvi darbojas arī citi tīkli, piemēram, tie, kas saistīti ar Rietumbalkānu reģionu. Šie tīkli sadarbojas ar piegādātājiem galvenajā ražošanas reģionā un ar partneriem galvenajos izplatīšanas centros Eiropas Savienībā, izmantojot likumīgi dibinātus, iegūtus vai infiltrētus uzņēmumus, kas atrodas pie kontrabandas maršrutiem. Arī etiķskābes anhidrīda, kas ir galvenā heroīna ražošanai nepieciešamā ķīmiskā viela, kontrabanda no Eiropas Savienības joprojām notiek pa “apgriezto Balkānu maršrutu” caur Turciju. Tomēr šķietamais nesenais heroīna tirdzniecības samazinājums Balkānu maršrutā var izraisīt pārmaiņas nākotnē.

Uzziniet vairāk par ES narkotiku tirgu: Heroīns un citi opioīdi  

Amfetamīns

Eiropas Savienība ir nozīmīgs amfetamīna tirgus pasaulē, kurā 2021. gadā tika patērētas aptuveni 90 tonnas šīs narkotikas. Tas ir salīdzinoši lēts stimulējošs līdzeklis ar lielu un stabilu tirgu Eiropas Savienībā. Lai gan amfetamīna cena un tīrība parasti ir zema, augstas tīrības pakāpes un lēts amfetamīns ir atrodams Beļģijā un Nīderlandē - galvenajos ražošanas centros. Daļa amfetamīna ražošanas notiek arī Vācijā un Polijā, bet dažkārt arī citur.

Noziedznieku tīkli nepārtraukti pielāgo un uzlabo amfetamīna ražošanas metodes. Šajā ziņā būtiska nozīme ir prekursoru un vajadzīgo ķīmisko vielu piegādei, lai gan iesaistītā kriminālā infrastruktūra joprojām lielā mērā nav pietiekami izpētīta. Galvenajā amfetamīna ražošanas metodē kā izejviela tiek izmantots BMK, ko galvenokārt iegūst no pirmsprekursoriem. Tomēr nākotnē var kļūt nozīmīgākas citas metodes, kas, iespējams, novērsīs atkarību no BMK. Amfetamīna ražošanas ietekme uz vidi ir ievērojama, jo rodas liels daudzums ķīmisko atkritumu.

Amfetamīna piegāde Eiropas Savienībā galvenokārt notiek pa sauszemi un dažkārt kopā ar citām narkotikām. Mazāki daudzumi tiek piegādāti, izmantojot pasta un paku nosūtīšanas pakalpojumus, kas bieži ir saistīti ar tiešsaistes tirdzniecību. Amfetamīna eļļas tirdzniecība no Nīderlandes un Beļģijas uz citām ES valstīm, kur to tālāk pārstrādā patēriņam derīgā amfetamīna sulfātā, ir nozīmīga nelikumīgas amfetamīna tirdzniecības biznesa daļa Eiropas Savienībā, un gadu gaitā tā ir pieaugusi.

Lieli kaptagona tablešu sūtījumi, kas satur amfetamīnu, tiek pārvadāti arī caur ES ostām no ražošanas centriem Sīrijā un Libānā uz Arābijas pussalu, kas ir galvenais pasaules patēriņa tirgus. Tomēr daļa kaptagona tiek ražota arī Eiropas Savienībā, galvenokārt Nīderlandē, eksportam uz lielajiem patēriņa tirgiem. Šķiet, ka šī ražošana ir oportūnistiska un balstīta uz konkrētiem pasūtījumiem vai pieprasījumu.

Uzziniet vairāk par ES narkotiku tirgu: Amfetamīns  

Metamfetamīns

Lai gan Eiropas Savienības metamfetamīna tirgus globālā mērogā ir salīdzinoši neliels, tas var pieaugt nākotnē. Pēdējo desmit gadu laikā metamfetamīna vidējā tīrības pakāpe ir palielinājusies, īpaši kopš 2019. gada, kad Eiropā kļuva izplatītāka kristāliskā metamfetamīna ražošana lielos apjomos. Cenas šajā periodā ir nedaudz samazinājušās. Lai gan plaša mēroga ražošana un tirdzniecība Eiropas Savienībā, šķiet, galvenokārt ir paredzēta eksportam, pastāv risks, ka vismaz daļa no tās nonāks ES lietotāju tirgos, tādējādi palielinot metamfetamīna, tostarp smēķējamā kristāliskā metamfetamīna, izplatīšanās potenciālu plašākā lietotāju grupā.

Rūpnieciska mēroga metamfetamīna ražošana notiek Nīderlandē un mazākā mērā Beļģijā. Inovācijas Eiropas metamfetamīna ražošanā ir palielinājušas efektivitāti un ražošanas apjomu. Tāpat kā citu sintētisko narkotiku gadījumā, arī prekursoru pieejamības kontrole joprojām ir problemātiska, jo noziedzīgie tīkli pielāgojas tiesību aktiem. Metamfetamīna ražošana Eiropas Savienībā rada ievērojamu risku veselībai, drošībai un videi, piemēram, ķīmisko atkritumu dēļ.

Plaša mēroga metamfetamīna ražošanu Eiropas Savienībā veicināja Eiropas sintētisko narkotiku ražotāju un Meksikas noziedzīgo tīklu sadarbība. Īpaši Nīderlandes un Meksikas zināšanu apmaiņas rezultātā ir izveidotas sarežģītākas un lielākas metamfetamīna ražotnes. Lai gan liela mēroga ražošana turpinās, Meksikas ražotāji laboratorijās nav bieži sastopami, jo Eiropas ražotāji ir apguvuši šīs metodes. Tomēr šī sadarbība ir radījusi nozīmīgu precedentu, kas potenciāli būtiski apdraud sabiedrības veselību un drošību, jo ir zināms, ka Meksikas noziedzīgie tīkli ražo nelegālo fentanilu ASV tirgum.

Pēdējos gados Eiropas Savienībā ir ievērojami palielinājies metamfetamīna konfiskācijas gadījumu skaits, kas saistīts gan ar vietējo ražošanu, gan kontrabandu no valstīm ārpus ES, piemēram, Irānas, Meksikas un Nigērijas. Arī metamfetamīna ražošana Afganistānā rada draudus, ņemot vērā tā iespējamo ievešanu Eiropas Savienībā pa izveidotajiem heroīna ceļiem. Turcijā novērotais pieaugošais konfiskāciju skaits var liecināt par šādu tendenci.

Uzziniet vairāk par ES narkotiku tirgu: Metamfetamīns  

MDMA

MDMA joprojām ir populāra Eiropas Savienībā lietota narkotika, ko parasti saista ar epizodiskas lietošanas paradumiem naktsdzīves un izklaides vietās. Lai gan pašreizējie dati liecina par kopumā relatīvi stabilu situāciju attiecībā uz MDMA patēriņu, valstu līmenī pastāv ievērojamas atšķirības.

Eiropa ir liela mēroga MDMA ražotāja, kuras iekšzemes patēriņa tirgu apgādā Eiropas ražotāji. Tāpat kā citu sintētisko narkotiku ražošana Eiropā, MDMA ražošana lielā mērā ir koncentrēta Nīderlandē vai ap to. Lieli Eiropā saražotā MDMA apjomi tiek eksportēti arī uz tirgiem ārpus Eiropas Savienības, tostarp uz Austrāliju un Ameriku.

Tāpat kā citu sintētisko narkotiku gadījumā, MDMA ražotāji bieži pielāgo savu ķīmisko vielu un prekursoru lietošanu, lai izvairītos no kontrolēm. Vēl viena tendence ir acīmredzami biežāki ziņojumi par negadījumiem MDMA ražotnēs, tostarp ugunsgrēkiem un sprādzieniem, kas, iespējams, saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma lietošanu un nepieredzējušu ražotāju iesaistīšanos. Līdzīgi kā citu sintētisko narkotiku gadījumā, arī MDMA ražošana rada ievērojamu kaitējumu videi, jo rodas daudz ķīmisko atkritumu.

Kopējais mazumtirdzniecības tirgū pieejamo MDMA tablešu un pulveru daudzums, ņemot vērā vēsturiskos standartus, joprojām ir liels, lai gan dažās galvenajās valstīs vērojama samazināšanās tendence. Tomēr īpašas bažas rada tas, ka joprojām ir pieejamas lielas devas MDMA tabletes. Vēl viens drauds ir nesen parādījušies jauni MDMA patēriņa produkti, piemēram, ēdami produkti un šķidrumi, kas var piesaistīt jaunas patērētāju grupas.

Joprojām aktuāla problēma ir arī MDMA viltošana jeb aizstāšana ar citām kaitīgām vielām, kas var radīt nopietnas sekas sabiedrības veselībai. Lai gan MDMA tabletēs un pulveros parasti ir sastopami viltojumi, ir bijuši arī viltojumu gadījumi ar jaunām psihoaktīvām vielām, galvenokārt katinoniem. Šķiet, ka Eiropas tirgū parādās arī “rozā kokaīns” jeb “tucibi” - MDMA maisījums ar ketamīnu, kokaīnu vai 2C-B, par ko pirmo reizi ziņots Latīņamerikas valstīs. Kopumā šīs norises liecina, ka Eiropas MDMA tirgus ir dinamisks un elastīgs.

Jaunas psihoaktīvās vielas

Jauno psihoaktīvo vielu (JPV) tirdzniecība ir būtisks un dinamisks izaicinājums ES narkotiku tirgum, jo, lai apietu juridiskos ierobežojumus, šīs vielas pastāvīgi mainās. Eiropā 2022. gadā tika konfiscēts rekordliels jaunu psihoaktīvo vielu daudzums - 30,6 tonnas, un tas skaidrojams ar salīdzinoši nelielu konfiskāciju skaitu.

Lai gan kopējais jauno psihoaktīvo vielu skaits, kas pirmo reizi parādās Eiropā, pēdējos gados ir samazinājies, tirgus joprojām ir dinamisks, un ES agrīnās brīdināšanas sistēma katru gadu atklāj un uzrauga simtiem vielu. Valstu narkotiku kontroles likumu atšķirību izmantošana ļauj dažām jaunām psihoaktīvām vielām pēc ilgāka laika perioda atkal parādīties tirgū.

Digitalizācijai ir bijusi liela nozīme jaunu psihoaktīvo vielu pārdošanas un izplatīšanas veicināšanā. Šo vielu pieejamība tiešsaistē rada regulējuma problēmas, uzsverot vajadzību pēc efektīviem pasākumiem, lai uzraudzītu un kontrolētu pārdošanu tiešsaistē.

Jaunas psihoaktīvās vielas galvenokārt tiek nosūtītas uz Eiropas Savienību no valstīm ārpus Eiropas. Lai gan Ķīna joprojām ir galvenais piegādātājs, dažu sintētisko vielu (piemēram, katinonu, kanabinoīdu un opioīdu) kontroles pasākumi, šķiet, ir pamudinājuši daļu JPV ražošanas pārcelt uz Indiju, kas, iespējams, ierobežotās iekšzemes kontroles dēļ ir kļuvusi par galveno piegādātāju.

Eiropā ir novērota arī zināma sintētiskā katinona ražošana, galvenokārt 3-CMC un 4-CMC lielos daudzumos. Citu vielu ražošanas iespēja joprojām ir apdraudējums, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik tiek kontrolēti tikai daži jaunu psihoaktīvo vielu prekursori.

Plaša mēroga katinona konfiskācijas Eiropā, kas saistītas ar liela apjoma importu no Indijas, galvenokārt pārtver Nīderlande un Spānija, lai acīmredzami izplatītu visā Eiropā. Ir vērojama arī pieaugoša tendence Eiropas Savienībā piegādāt psihoaktīvās farmaceitiskās vielas nefasēta pulvera veidā, kuru izcelsme, iespējams, ir ķīmijas un farmācijas uzņēmumi ārpus Eiropas.

Kopš 2022. gada Eiropā daļēji sintētiskie kanabinoīdi tiek neslēpti pārdoti kā “legāli” kanabisa un delta-9-THC aizstājēji. Tie ir izgatavoti no dabiski sastopamiem kanabinoīdiem, piemēram, kanabidiola, kas ekstrahēts no kanabisa ar zemu THC saturu (kaņepes). Lielos daudzumos tie tiek importēti no Amerikas Savienotajām Valstīm, taču tiek ražoti arī Eiropā. Tos pārdod kā veipus, ēdamus produktus un citus sarežģītus produktus, kas var būt pievilcīgi jauniešiem.

Ir pazīmes, ka jauni sintētiskie opioīdi, piemēram, nitazēni, kļūst plašāk pieejami dažās Eiropas daļās. Iespējams, pieaug arī jau zināmu opioīdu maldinoša pārdošana vai viltošana aizvietojot opioīdus ar šīm spēcīgajām vielām. Tas palielina pārdozēšanas risku un var pārdozēšanas gadījumu uzliesmojumus. Šīs izmaiņas, visticamāk, nosaka piedāvājuma puses faktori, tostarp iespējamie heroīna piegādes traucējumi.

Nesen Eiropā tika ziņots par jauniem opioīdu maisījumiem ar benzodiazepīniem (“benzo-dope”) vai dzīvnieku sedatācijai izmantoto ksilazīnu (“tranq-dope”). Šie maisījumi, kas pirmo reizi parādījās Ziemeļamerikā, ir saistīti ar lielāku kaitīgumu, tostarp pārdozēšanas risku.

Ar jaunajām psihoaktīvajām vielām saistītais kaitējums joprojām rada nopietnas bažas, jo īpaši saistībā ar akūtas saindēšanās gadījumiem. Nodrošināt efektīvus kaitējuma mazināšanas pasākumus joprojām ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā šo vielu daudzveidību un nepārtraukto attīstību, kā arī to, ka patērētāji var nezināt, kādas konkrētas jaunās psihoaktīvās vielas viņi lieto, jo tās var tikt maldinoši pārdotas kā citas narkotikas vai izmantotas kā piemaisījumi.

Pasākumi, lai novērstu pašreizējos apdraudējumus un uzlabotu sagatavotību

Uzlabot izlūkdatu ainu: atklāšana, uzraudzība un analīze.

• Pastiprināt ES narkotiku tirgus, tostarp prekursoru, nelegālo narkotiku un jaunu psihoaktīvo vielu, sistemātisku uzraudzību un analīzi, turpinot izmantot progresīvas metodes un tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu un satelītattēlu analīzi.
• Uzlabot īpaši kaitīgu vielu, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, piemēram, sintētisko opioīdu un jauno psihoaktīvo vielu, atklāšanu un uzraudzību.
• Vēl vairāk pastiprināt draudu novērtējumus visā narkotiku piegādes ķēdē, tostarp pievēršot uzmanību tam, kā notikumi ārpus Eiropas var ietekmēt ES narkotiku tirgu.
• Uzlabot ar narkotiku tirgu saistītās vardarbības uzraudzību un analīzi, izmantojot salīdzināmus rādītājus un instrumentus ar mērķi attīstīt dziļāku izpratni par tās cēloņiem. Vienlaikus noteikt prioritātes to noziedzīgo tīklu kartēšanai, kuri rada vislielāko apdraudējumu.
• Uzlabot uzraudzību un analīzi par tiešsaistes platformu izmantošanu narkotiku tirdzniecībai un izplatīšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš norisēm globālajā tīmeklī un sociālo mediju platformās, īpaši saistībā ar to, kā tās izmanto jaunieši.
• Izstrādāt jaunus regulējumus, lai analizētu tiesību aktu izmaiņu iespējamo ietekmi uz nelegālajiem narkotiku tirgiem. Tam būs nepieciešama labāka izpratne par narkotiku tirgus lielumu un tā iespējamo ietekmi uz pārvaldību.

Pastiprināt reaģēšanas pasākumus, lai samazinātu piegādi un uzlabotu drošību

• Stiprināt operatīvās reakcijas pret noziedzīgiem tīkliem, īpaši pret augsta riska noziedzīgiem tīkliem un augstas vērtības mērķiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš norisēm globālajā tīmeklī un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās, jo īpaši saistībā ar to, kā tās izmanto jaunieši.
• Turpināt piešķirt prioritāti operatīvajām darbībām, kas likvidē visus noziedzīgos tīklus un to līdzdalībniekus.
• Pilnībā izmantot attiecīgos Eiropas instrumentus operatīvai koordinācijai un starptautiskai sadarbībai, galvenokārt operatīvās darba grupas un kopējās izmeklēšanas grupas.
• Pastiprināt reaģēšanas pasākumus pret narkotisko vielu prekursoru un svarīgāko ķīmisko vielu, ko izmanto narkotiku ražošanā, kontrabandu un novirzīšanu. Lai novērstu to, ka noziedzīgie tīkli izmanto pašreizējo kontroles pasākumu nepilnības, un lai samazinātu prekursoru piedāvājumu, ir nepieciešamas uzlabotas stratēģijas.
• Stiprināt administratīvos šķēršļus, lai neļautu noziedzniekiem izmantot juridiskās nepilnības un legālo ekonomiku. Tiem būtu jāietver pastiprināti un mērķtiecīgi pasākumi korupcijas apkarošanai, lai nepieļautu, ka noziedznieki apdraud tiesiskumu.
• Palielināt aizturēšanas spējas jūras ostās, pasta un paku piegādes centros Eiropā. Šiem pasākumiem būtu jāietver progresīvu uzraudzības tehnoloģiju un instrumentu ieviešana.
• Stiprināt un vēl vairāk piešķirt prioritāti noziedzības novēršanas politikai, kas vērsta uz jauniešiem, kuri var tikt izmantoti un savervēti darbam noziedznieku tīklos. Būtu jāpilnveido arī profilakses un informētības programmas, kas vērstas uz jauniešu riskantu uzvedību tiešsaistē.

Stiprināt starptautisko sadarbību

• 
  Stiprināt iesaisti un sadarbību ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, lai apkarotu noziedzīgos tīklus visā nelegālo narkotiku piegādes ķēdē. Īpaša uzmanība jāpievērš sadarbības uzlabošanai galvenajos narkotiku plūsmu mezglos, kuru galamērķis ir Eiropas Savienība.
• Veicināt datu un izlūkdatu apmaiņu par narkotiku kontrabandas tīkliem, maršrutiem un tendencēm, lai uzlabotu informētību par situāciju un koordinētu Eiropas Savienības un trešo valstu rīcību.
• Turpināt atbalstīt attiecīgo Eiropas regulu un starptautisko nolīgumu īstenošanu, lai saskaņotu tiesisko regulējumu narkotiku tirdzniecības pārtraukšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzlabotu sistēmas attiecībā uz tādu noziedznieku izdošanu un kriminālvajāšanu, kuri darbojas trešās valstīs.
• Stiprināt valsts un privātā sektora partnerības, lai novērstu likumīgu uzņēmējdarbības struktūru un starptautiskās tirdzniecības maršrutu izmantošanu. Tas ietver prioritāšu noteikšanu uzlabotai noturībai pret noziedzīgām darbībām galvenajos loģistikas mezglos.

Ieguldīt spēju veidošanā

• Palielināt cilvēkresursus un finanšu resursus, kas atvēlēti operatīvai un stratēģiskai reaģēšanai. Īpaša uzmanība jāpievērš spēju veidošanai galvenajos narkotiku plūsmu ievešanas punktos Eiropā kā arī konsekvences un saskaņošanas nodrošināšanai ar iedibināto paraugpraksi.
• Palielināt ieguldījumus inovatīvu atklāšanas, uzraudzības un analīzes tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā.
• Turpināt ieguldīt līdzekļus galveno darbinieku un ierēdņu apmācībā gan Eiropā, gan nozīmīgākajās ārvalstīs, lai palielinātu informētību un turpinātu izplatīt paraugpraksi noziedzīgu darbību novēršanai.
• Palielināt atbalstu trešām valstīm, kuras atrodas galvenajos narkotiku kontrabandas maršrutos uz Eiropu, koncentrējoties uz tiesībaizsardzību, robežkontroli un ārstēšanas no narkotiku atkarības un kaitējuma mazināšanas programmām.

Stiprināt politikas, sabiedrības veselības un drošības pasākumus

• Turpināt uzlabot uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, lai mazinātu nelegālo narkotiku tirgu negatīvo ietekmi uz veselību un drošību. Konkrēti, lai paredzētu un proaktīvi mazinātu jaunos draudus, ir nepieciešamas uz nākotni orientētas politikas pieejas un atbildes pasākumi, kas balstīti uz detalizētiem draudu novērtējumiem.
• Uzlabot mērķtiecīgus noziedzības novēršanas pasākumus, koncentrējoties uz neaizsargātām sabiedrības grupām.
• Palielināt ieguldījumus mērķtiecīgos un uz pierādījumiem balstītos profilakses, ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pasākumos, lai mazinātu narkotiku lietošanas kaitīgās sekas.
• Uzlabot politikas izpratni un reakciju uz vides riskiem un kaitējumu, kas saistīts ar narkotiku ražošanu, tirdzniecību un lietošanu.

Ceļā uz saskaņotu pieeju

ES tiesiskais regulējums ir būtisks, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm organizētās noziedzības apkarošanā. Šis tiesiskais regulējums nodrošina dalībvalstīm efektīvus instrumentus, piemēram, Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem (EMPACT), lai traucētu noziedzīgos dalībniekus visā nelikumīgu narkotiku piegādes ķēdē. Turpmāk ir jāpastiprina citas integrētas pieejas, kas pievēršas nelegālo narkotiku tirgu pamatcēloņiem. Šim nolūkam politikas un atbildes pasākumu mērķim jābūt vērstam uz nelegālo narkotiku tirgu sociālo, ekonomisko un psiholoģisko virzītājspēku novēršanu. Lai nodrošinātu saskaņotību cīņā pret organizēto noziedzību, ir ļoti svarīgi turpināt īstenot visus attiecīgos pasākumus saskaņā ar ES tiesisko regulējumu, kā arī izstrādāt jaunu politiku un atbildes pasākumus, lai novērstu jaunus draudus.

Avotdati

Par šo lapu 

Ieteicamā atsauce: Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs un Eiropols (2024), ES narkotiku tirgu analīze: Galvenie ieskati politikā un praksē, https://www.emcdda.europa.eu/publications/eu-drug-markets/analysis-key-insights-policy-and-practice_en

Identifikatori:

HTML: TD-05-23-510-LV-Q
ISBN: 978-92-9408-007-3
DOI: 10.2810/66965