Noslēdzoties manam 10 gadu pilnvaru termiņam kā Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras (EUDA) izpilddirektoram, es vēlos dalīties savās personīgajās pārdomās par šo desmitgadi, kurā norisinājās būtiskas pārmaiņas. Šajos gados dominēja krīzes un nenoteiktība: liela apmēra teroristu uzbrukumi Eiropā, ārkārtas situācija migrācijas jomā, nestabilitāte kaimiņreģionos, Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā un citi jauni ģeopolitiskās spriedzes punkti. Katrs no šiem notikumiem ir ietekmējis sabiedrības veselību, drošību un sociālo kohēziju. Minētajos apstākļos narkotiku joma Eiropā ir attīstījusies tādā tempā un apmērā, ar kādu vēl nebiju saskāries savā 35 gadu ilgajā profesionālajā pieredzē.
Būtisku pārmaiņu desmitgade
2016. gadā, kad sākās manu pilnvaru termiņš, galvenā problemātiskā narkotika joprojām bija heroīns, un katru nedēļu mēs konstatējām aptuveni divas jaunas psihoaktīvas vielas (JPV). Lai arī inovācija sintētisko narkotisko vielu jomā jau tad pastiprinājās, šobrīd situācija ir radikāli mainījusies. Pēdējo 27 gadu laikā ES agrīnā brīdināšanas sistēma par JPV ir konstatējusi vairāk nekā 1000 iepriekš neredzētu vielu, un katru gadu aptuveni 400–450 šo vielu atkal parādās kādas Eiropas Savienības dalībvalsts tirgū. Tas liecina, ka nelikumīgais narkotiku tirgus ir ārkārtīgi dinamisks, un šī situācija, kas mums ir jāuzrauga, kļūst arvien sarežģītāka.
Tomēr visnozīmīgākās pārmaiņas ir saistītas ar kokaīna ražošanas un nelikumīgas tirdzniecības eksponenciālo pieaugumu. Šī tendence sākās aptuveni tad, kad Kolumbijā norisinājās miera sarunas, kļūstot par bezprecedenta parādību. Kokaīns Eiropā pašlaik ir piekļūstamāks, cenas ziņā pieejamāks un spēcīgāks nekā jebkad agrāk. Tā ievešana rekordlielos daudzumos ar jūras konteineriem ir būtiski mainījusi muitas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu iestāžu operatīvo vidi. Paralēli ir paplašinājusies sintētisko narkotisko vielu (amfetamīnu, metamfetamīnu, ekstazī) ražošana Eiropas Savienībā, un to veicina starptautiski iegūtu ķīmisko vielu prekursori un arvien izsmalcinātāka kriminālā loģistika.
Šī narkotiku “hiperpieejamība” ir veicinājusi būtiskas pārmaiņas patēriņa modeļos. Vairāku narkotiku lietošana ir kļuvusi par normu, un robeža starp nelikumīgām narkotiskajām vielām, neklasificētām vielām un nepareizi lietotiem medikamentiem kļūst arvien neskaidrāka. Daudzi cilvēki tagad lieto ķīmiskas vielas ne tikai izklaides nolūkos, bet arī tādēļ, lai pārvarētu stresu, trauksmi vai ar sasniegumiem saistīto spiedienu, un tas atspoguļo plašāku mentālās veselības krīzi, kas ir īpaši skārusi jauniešus un ko ir pastiprinājis Covid-19 pandēmijas periods. Ne visas šīs vielas ir narkotikas, un ne visas no tām ir vienlīdz bīstamas, tādēļ mums ir jāmaina pieeja: mēs nevaram visus šos cilvēkus uzskatīt par noziedzniekiem vai narkomāniem, tāpēc ir vajadzīgs jauns modelis, kurā ir labāk ņemta vērā šī situācija un tās pieaugošā sarežģītība.
Organizētās noziedzības attīstība
Šī desmitgade arī ir izgaismojusi apmēru, kādā organizētā noziedzība ir pielāgojusi, paplašinājusi un diversificējusi savu darbību. Kad Eiropa galveno uzmanību bija pievērsusi terorisma apkarošanai, noziedzīgie tīkli konsolidēja savu ietekmi. Kā apliecina mūsu sākotnējie ziņojumi par ES narkotiku tirgiem, narkotiku nelikumīgā tirdzniecība jau veidoja vismaz 30 % no organizētā noziedzības ieņēmumiem Eiropā. Mainījies ir tikai šo organizāciju darbības mērogs, sarežģītība un ģeogrāfiskais tvērums.
Noziedzīgie grupējumi ir globalizējuši savas darbības un tagad vienlaicīgi darbojas gan savos izcelsmes reģionos, gan ES dalībvalstīs un narkotiku ražotājvalstīs. Kokaīna daudzuma pieaugums ir pastiprinājis konkurenci, kas savukārt ir palielinājis ar tirgu saistīto vardarbību un kriminālās spējas. Dominējoša tendence ir nozieguma kā pakalpojuma rašanās, – specializēti tīkli nodrošina visu, sākot no rūpniecisko laboratoriju būvniecības un beidzot ar ķīmisko vielu iepirkšanu, loģistiku un vardarbību pēc pieprasījuma. Pēdējo gadu laikā ir veiktas apjomīgas izmeklēšanas darbības, atklājot bezprecedenta koordinācijas līmeni starp grupām, kas darbojas dažādos kontinentos.
Tāpat Eiropā ir atklātas daudzas sintētisko narkotiku laboratorijas, arī iekārtas ar rūpnieciskās ražošanas jaudu. Ir pazīmes, ka dažas no tām saņem ārēju tehnisko atbalstu vai to darbībai ir starptautisks raksturs. Jaunieši tiek vervēti sociālajos medijos un pārvadāti pāri robežām, lai viņi veiktu vardarbīgas darbības. Šīs jaunās tendences apliecina iesaistīto tīklu spēju pielāgoties un nežēlību.
Sarežģītāka starptautiskā vide
Mainās arī starptautiskā aina. Lai gan galvenās kokaīna ražotājvalstis joprojām ir Kolumbija, Peru un Bolīvija, noziedzīgo darbību pārvietošana ir būtiski ietekmējusi to kaimiņvalstis, arī Ekvadoru. Grūti kontrolējamas robežas un izveidoti nelikumīgas tirdzniecības koridori ir radījuši jaunas ievainojamības.
Ātri mainās arī situācija attiecībā uz amfetamīna un metamfetamīna ražošanu un nelikumīgu tirdzniecību citos reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā, un šī situācija ir gan rezultāts strukturālākām izmaiņām konkrētās valstīs vai reģionos, gan šādu izmaiņu virzītājspēks. Piemēram, Asada režīma krišana Sīrijā parādīja, ka valsts iestādes augstākajā līmenī ir bijušas nopietni iesaistītas amfetamīna ar nosaukumu “kaptagons” ražošanā un nelikumīgā tirdzniecībā.
Vēl viens piemērs tam, kā vietējā līmeņa lēmumi rada globālu ietekmi, ir Afganistānas Talibāna režīma noteiktais opija ražošanas aizliegums un tā iespējamā ietekme uz Eiropas heroīna un sintētisko opioīdu tirgu. Tiek uzskatīts, ka opija aizlieguma efektivitātei ir domino efekts Eiropā, izraisot heroīna trūkumu, kas varētu izmainīt to, kā tiek lietoti sintētiskie opioīdi – jaunu vielu grupa, kura pēdējās desmitgades laikā ASV ir vainojama pie vairāk nekā 100 000 nāves gadījumiem gadā no pārdozēšanas.
Šajā kontekstā strukturēta starptautiskā sadarbība joprojām ir svarīga – gan politiskā, gan operatīvā līmenī. Pēdējo 10 gadu laikā ir stiprināta sadarbība starp ES un citiem pasaules reģioniem, piemēram, Latīņameriku, Karību jūras reģionu, Rietumbalkāniem un Centrālāziju.
Politiskais dialogs ar galvenajām partnervalstīm – it īpaši attiecībā uz ķīmisko vielu prekursoriem un sintētisko narkotisko vielu tendencēm – ir padziļinājies un kļūs arvien svarīgāks globālajā tirgū, kas ir savstarpēji savienots un strauji attīstās. Ir pastiprināta arī operatīvā līmeņa sadarbība, īstenojot īpašas programmas, piemēram, ES rīcības plānu narkotiku jomā vai El PAcCTO, kā arī sadarbība starp ES aģentūrām un partnervalstīm un starp Eiropas un valstu policijas un muitas iestādēm.
Pārmaiņas veselības un sociālā kaitējuma jomā
Mainīgā narkotiku joma ir saistīta ar plašāku sociālo neaizsargātību. Eiropai ir steidzami jārisina ar mentālo veselību saistītās problēmas, it īpaši jauniešu vidū. Pat pirms Covid-19 pandēmijas acīmredzami pieauga psiholoģisko ciešanu līmenis; pandēmija un no tās izrietošie izglītības un sociālās dzīves satricinājumi pastiprināja šīs problēmas. Šādā kontekstā narkotiku lietošana bieži kļūst par nepatīkamu izjūtu pārvarēšanas mehānismu.
Īpaši satraucoša problēma ir atkarība no kokaīna. Pierādījumi liecina, ka no pirmās lietošanas reizes līdz pirmajam lūgumam pēc palīdzības paiet aptuveni 12 vai 13 gadi. Tā kā kokaīna pieejamība Eiropā strauji pieauga pirms septiņiem līdz astoņiem gadiem, ir jāgatavojas tam, ka ievērojami pieaugs pieprasījums pēc ārstēšanas. Tomēr Eiropā joprojām nav vispārēji efektīvu protokolu attiecībā uz atkarību no kokaīna un stimulantiem un nav pietiekami daudz specializētu pakalpojumu. Šobrīd ir steidzami jāiegulda pētniecībā, inovācijā un pakalpojumu pieejamībā, – tā ir joma, kurā ES var panākt izmaiņas.
Taču opioīdi un sintētiskie opioīdi joprojām ir būtisks apdraudējums. Lai arī mūsu vidējais reaģēšanas līmenis kopumā ir diezgan labs, pastāv nozīmīgas atšķirības starp valstīm un reģioniem un starp ES un dažām tās kaimiņvalstīm, piemēram, Rietumbalkānu valstīm.
Uzlabojamās jomas ir kvalitatīvu ārstēšanas standartu pieņemšana un īstenošana, tādu pierādījumos balstītu profilaktisko programmu izstrāde, kuras ir paredzētas fiziskām personām un to kopienām, un pašreizējiem un nākotnes riskiem un kaitējumam pielāgotu kaitējuma mazināšanas programmu izstrāde un paplašināšana.
Piemēram, astoņas no 27 ES dalībvalstīm joprojām nav pieņēmušas nekādus pasākumus attiecībā uz naloksona ievadīšanu opioīdu pārdozēšanas gadījumā. Pašlaik, kad Ziemeļamerikā ir vērojami ar opioīdiem saistītu nāves gadījumu skaita epidēmija, bažu paušana ir pamatota, taču ir kritiski svarīgi pieņemt pareizos lēmumus attiecībā uz iespējamo problēmas uzliesmojumu Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu ES sagatavotību.
Pēdējo 30–40 gadu laikā Eiropas Savienībā ir panākts vērā ņemams progress, jo ir radīts kaitējuma mazināšanas princips, kas – līdztekus citiem būtiskiem principiem – ir pamatā mūsdienīgai un līdzsvarotai politikai attiecībā uz narkomānijas apkarošanu. Izstrādājot intervences pasākumus, kuru mērķis ir samazināt narkotiku lietošanas riskus un kaitīgās sekas, ir izglābtas dzīvības un piedāvāti labāki dzīves apstākļi klientiem, kuri konceptuāli tika izvirzīti intervences pasākumu centrā. Ja ES vēlas būt gatava jaunu problēmu risināšanai, šajā sarunā ir jāiesaista personas, kas lieto narkotikas, un viņu ģimenes.
Vai Eiropa ir zaudējusi kontroli?
Nelikumīgas tirdzniecības un organizētās noziedzības izaugsme, protams, rada jautājumu, vai Eiropa ir zaudējusi kontroli. Mana atbilde ir skaidra: Eiropa nav zaudējusi šajā cīņā. Taču tā ir darbietilpīga, un ir vajadzīga kolektīva rīcība.
Šis gads ir svarīgs atskaites punkts, – ir pieņemts jaunais ES rīcības plāns cīņai pret narkotiku nelikumīgu tirdzniecību un atjaunotā ES stratēģija narkotiku jomā. Ar šiem instrumentiem tiek ieviesti konkrēti un koordinēti pasākumi, kas ir izstrādāti kopā ar dalībvalstīm un papildināti ar stingru uzraudzību. Visā Eiropā ostas pastiprina drošību un koordināciju, izmantojot Eiropas Ostu aliansi. Tiesiskie atbildes pasākumi tiek pastiprināti, arī izveidojot specializētās tiesas tādās valstīs kā Francija un Beļģija.
Tomēr ir jāatzīst, ka valstu spējas jau ir pārsniegtas. Secīgās krīzes ir samazinājušas publiskā sektora budžetu, savukārt kriminālie tīkli ir kļuvuši stiprāki, bagātāki un savstarpēji savienotāki. Šīs situācijas līdzsvarošanai ir vajadzīgas pastāvīgas investīcijas ne tikai tiesībaizsardzībā, muitā un tiesiskumā, bet arī profilaksē, ārstēšanā, sociālajā atbalstā un kopienas attīstībā.
Noturības un sadarbības stiprināšana
Korupcija joprojām ir pastāvīgs apdraudējums. Kriminālās organizācijas pielāgojas ātri, – kad ostas pastiprina piekļuves kontroles sistēmas, tās pārvirza savu uzmanību uz citām kritiskām lomām, piemēram, loģistikas plānotājiem. Dažās valstīs ir apdraudēts tiesiskums un cietumu personāls. Itālijas pieredze liecina, ka spēcīga tiesu iestāžu neatkarība un specializētas mafijas apkarošanas struktūras ir neaizvietojamas, jo palīdz atgūt teritoriju un atjaunot uzticību publiskajām iestādēm.
Ir arī jāatzīst, ka daudzās Eiropas pilsētās ir apkaimes, kas jau desmitgadēm pieredz ar narkotikām saistītas problēmas. Vardarbības nesenais pieaugums nereti atspoguļo pastāvošo sociālo un ekonomisko neaizsargātību. Mūsu ilgtermiņa stratēģijā ir jāparedz kopienas noturības stiprināšana, dzīves apstākļu uzlabošana un iespēju piedāvāšana jauniešiem.
Skats nākotnē
Brexit radīja pārrāvumus ilgstošajā zinātniskā un operatīvajā sadarbībā, taču esmu gandarīts, ka esam pabeiguši izstrādāt jaunu divpusējo nolīgumu ar Apvienoto Karalisti. To oficiāli apstiprinot, tiks atjaunota strukturēta sadarbība tādās svarīgās jomās kā agrīnā brīdināšana, jaunas narkotikas, kaitējums un kopienā balstīti intervences pasākumi, un tas ir svarīgs notikums abām pusēm.
Noslēdzot savu pilnvaru termiņu, esmu no sirds pateicīgs par kolēģu un partneru apņēmību visā Eiropā un citviet pasaulē. Es joprojām esmu pārliecināts, ka Eiropai ir nepieciešamie instrumenti, zināšanas un partnerības, lai stātos pretī gaidāmajām problēmām. Moderno narkotiku radītais apdraudējums ir daudzpusējs, proti, tas ir saistīts ar kriminālo, sociālo un sabiedrības veselības jomu. Lai to risinātu, ir nepieciešama vienotība, reālistiska pieeja un apņēmība, kā arī spēja inovēt un pielāgoties.
Tomēr panākumus šajā jomā nevar gūt tikai ar resursiem, instrumentiem un finansējumu. Svarīgākais ir apņemšanās ievērot mūsu vērtības un sabiedrības modeli, kura pamatā ir demokrātija un pamattiesības visiem, arī cilvēkiem, kuri lieto jebkāda veida narkotikas, – modelis, kura centrā ir cilvēki un kas tiecas nodrošināt visu cilvēku labklājību, un veicina dialogu, cieņu un atšķirību novērtēšanu.
Tieši to mūsu Eiropas aģentūra ir veicinājusi kopš tās dibināšanas 1993. gada februārī, kad tās nosaukums bija Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, kas nodrošināja datus, informāciju un analīzi, lai varētu pieņemt politikas pasākumus, kuri ir vairāk balstīti uz zinātni, pilsonisko sabiedrību un tādu cilvēku viedokli, kuri ir pieredzējuši atkarību.
Veicinot un atbalstot politikas veidošanu, kuras pamatā ir zinātniski pierādījumi, ir pastāvīgi jāsaskaras ar pretošanos pārmaiņām, ignoranci, negodprātību, pēcpatiesību un viltus ziņām. Tieši Eiropas Savienībai ir jāpateicas par to, ka tā izveidoja Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru, piešķirot tai jaunas un paplašinātas pilnvaras. Aģentūra darbojas kopš 2024. gada.
Man ir bijusi liela privilēģija un gods – būt par aģentūras izpilddirektoru un palīdzēt veidot taisnīgāku un efektīvāku Eiropu tās iedzīvotājiem, lēmumu pieņēmējiem un cilvēkiem, kuri lieto narkotikas, un viņu ģimenēm.
Es atstāju šo amatu pārliecināts, ka EUDA ir gatava pildīt savu jauno misiju, un ticu, ka mana amata pārņēmēja Dr. Lorraine Nolan sekmīgi vadīs aģentūru cauri tās nākamajiem izaicinājumiem un situācijas attīstībai. Personīgā līmenī es turpināšu atbalstīt centienus izveidot drošāku, veselīgāku un noturīgāku Eiropu, un es no sirds pateicos visiem, kuri pēdējās desmitgades laikā ir piedalījušies šīs kopīgās misijas īstenošanā.
