Jaunas psihoaktīvās vielas — pašreizējā situācija Eiropā (Eiropas 2024. gada ziņojums par narkotikām)

Jauno psihoaktīvo vielu tirgum ir raksturīgs liels skaits radušos vielu, un katru gadu tiek atklātas jaunas vielas. Šajā lapā atradīsiet pārskatu par situāciju narkotiku jomā saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām Eiropā, ko papildina konfiskācijas dati un informācija no ES agrīnās brīdināšanas sistēmas par vielām, kas pirmo reizi atklātas Eiropā. Iekļautās jaunās vielas ietver sintētiskos un daļēji sintētiskos kanabinoīdus, sintētiskos katinonus, jaunus sintētiskos opioīdus un nitazēnus. 

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijā

Jaunu spēcīgu vielu parādīšanās un netīša lietošana rada bažas par veselību.

Jauno psihoaktīvo vielu tirgum ir raksturīgs liels skaits radušos vielu, un katru gadu tiek atklātas jaunas vielas. Termins “jaunas psihoaktīvās vielas” aptver plašu vielu klāstu, kuras nav regulētas ar starptautiskiem nolīgumiem par narkotiku kontroli, lai gan uz dažām no tām var attiekties valsts tiesību aktos paredzētie pasākumi. 2022. gadā ES dalībvalstis konfiscēja rekordlielu daudzumu – 30,7 tonnas jaunu psihoaktīvo vielu (sk. Jaunu psihoaktīvo vielu konfiskācija, turpmāk).

Jaunākie dati liecina, ka narkotiku ražotāji turpina radīt jaunas vielas, lai izvairītos no juridiskām kontrolēm, lai gan šķiet, ka ātrums, kādā jaunās psihoaktīvās vielas pašlaik ienāk tirgū, palēninās. No 2016. līdz 2022. gadam parasti katru gadu tirgū pirmo reizi parādījās aptuveni 50 jaunas psihoaktīvās vielas; 2023. gadā šis skaits samazinājās līdz 26. Turklāt katru gadu tirgū tiek atklātas aptuveni 400 jaunas vielas, par kurām iepriekš ziņots.

Kopumā šo jauno savienojumu radītais risks veselībai parasti nav zināms, lai gan daži no tiem neapšaubāmi rada akūtu risku, ka patērētājiem var rasties nopietnas vai pat letālas saindēšanās vai citas veselības problēmas. Laika gaitā likumdošanas kontroles un citi regulatīvie pasākumi, kas veikti Eiropā un valstīs, kuras nav ES izcelsmes valstis, šķiet, ir veicinājuši dažu narkotiku veidu jaunu atvasinājumu skaita samazināšanos, jo īpaši to, uz kuriem ir vērsta īpaša uzmanība, piemēram, fentanila. Tomēr turpina parādīties citas vielas, kas izstrādātas, lai izvairītos no vispārīgām definīcijām tiesību aktos, un Ķīna un Indija joprojām ir svarīgas šo vielu vai to ražošanai nepieciešamo prekursoru izcelsmes valstis.

Kaņepju lietotāji var nejauši saskarties ar sintētiskajiem kanabinoīdiem

Atklātie deviņi jaunie kanabinoīdi, no kuriem četri ir daļēji sintētiskie kanabinoīdi, veidoja aptuveni vienu trešdaļu no jaunajām vielām, par kurām ES agrīnās brīdināšanas sistēmā pirmo reizi ziņots 2023. gadā (sk. Jaunas psihoaktīvās vielas, par kurām ziņots, turpmāk).

Nemitīgā jaunu vielu parādīšanās šajā jomā rada bažas par to, ka marihuānas patērētāji var būt pakļauti nejaušas sintētisko kanabinoīdu iedarbības riskam. Falsificētas kaņepes var izskatīties līdzīgas nefalsificētām kaņepēm, un tās var tikt pārdotas kā kaņepes negodprātīgiem patērētājiem. Tāpēc ir iespējams, ka šādi viltoti izstrādājumi ir plašāk pieejami, bet bieži paliek neatklāti.

Sintētiskie kanabinoīdi bieži vien ir ļoti iedarbīgas vielas, un viltoti izstrādājumi rada saindēšanās risku. Papildu bažas rada tas, ka kopš 2021. gada nelegālajā tirgū Eiropā ir kļuvuši pieejamāki kaņepju pārtikas produkti (pārtikas produkti, bieži vien saldumu veidā, kas parasti ir piesātināti ar kaņepju ekstraktu). Papildus riskam, ko šie izstrādājumi rada to THC satura dēļ, un iespējamībai, ka tos varētu kļūdaini uzskatīt par likumīgiem komerciāliem izstrādājumiem, jo īpaši bērniem, pastāv bažas, ka daži no šiem produktiem satur sintētiskos kanabinoīdus. Kopš 2019. gada vismaz piecās valstīs ir ziņots, ka ir identificēti pārtikas produkti, kas satur sintētiskus kanabinoīdus saldumu (želejas “gumijas konfekšu”) veidā. Eiropas Savienībā ir reģistrēti smagas saindēšanās gadījumi pēc ar sintētiskajiem kanabinoīdiem uzpildītu saldumu norīšanas.

Dažos gadījumos sintētiskie kanabinoīdi parādās arī citu narkotiku paraugos. Piemēram, 2023. gada maijā Parīzē, Francijā tika ziņots par neparastu un negaidītu neletālas saindēšanās uzliesmojumu, kurā bija iesaistīti vairāk nekā 20 cilvēki un kuru izraisīja ar sintētiskajiem kanabinoīdiem piesārņots heroīns. Aptuveni tajā pašā laikā, 2023. gada aprīlī, Lietuva ziņoja par līdzīga falsificēta heroīna parauga konfiskāciju.

HHC un citu daļēji sintētisko kanabinoīdu radītais risks veselībai joprojām nav pietiekami izpētīts.

Ir radušās jaunas regulējuma problēmas un bažas par iespējamo mijiedarbību starp kaņepju atvasinājumu komercializāciju un atpūtas narkotiku tirgu. 2022. gadā Eiropas narkotiku tirgū pirmo reizi sāka parādīties daļēji sintētiskie kanabinoīdi, kas nav kontrolēti saskaņā ar starptautiskajiem narkotiku tiesību aktiem. Pirmais bija HHC (heksahidrokanabinols), kas tika konstatēts 2022. gada maijā un par kuru līdz 2023. gada decembrim bija ziņojušas 23 ES dalībvalstis un Norvēģija. Vēl 2024. gada martā HHC bija iekļauts kontrolējamo zāļu sarakstā vismaz 18 ES dalībvalstīs. Eiropas narkotiku tirgū ir identificēti arī pieci citi pussintētiski kanabinoīdi, HHC acetāts, heksahidrokanabiforols, tetrahidrokanabidiols, tetrahidrokanabiforols un heksahidrokanabiheksols. Iespējams, ka šīs vielas tiek ražotas no kanabidiola, kas iegūts no kaņepēm ar zemu THC saturu. Sākotnēji no Amerikas Savienotajām Valstīm tika tirgoti daļēji sintētiskie kanabinoīdi. Tomēr tagad ir pazīmes, ka tās tiek ražotas arī Eiropā. Tie tiek pārdoti tiešsaistē un veikalos kā “legāli” kaņepju aizstājēji, tostarp kaņepes, kas izsmidzinātas vai sajauktas ar HHC, kas izskatās un smaržo kā dabiskās kaņepes, kā arī tvaicējamie un ēdamie izstrādājumi. HHC iedarbība uz cilvēkiem nav pētīta, taču neoficiāli patērētāju ziņojumi liecina, ka tā varētu būt subjektīvi līdzīga kaņepju iedarbībai. Tomēr daži no pieejamajiem produktiem ir pieejami tādās formās, kas var radīt lielas devas, tādējādi radot bažas par iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Nepieciešams vairāk pētījumu par šo vielu lietošanas ietekmi, jo īpaši lielākās devās, un patlaban trūkst stabilu monitoringa datu, tāpēc ir grūti novērtēt šo vielu pieejamību un ar to lietošanu saistītos riskus.

Sintētiskie katinoni kļūst arvien nozīmīgāki Eiropas stimulantu tirgū

Sintētiskie katinoni ir parādījušies un nostiprinājušies kā stimulantu, piemēram, amfetamīna, aizstājēji dažās Eiropas daļās.

2022. gadā Eiropā joprojām tika konfiscēts liels daudzums katinonu, piemēram, 3-CMC un 3-MMC, kas galvenokārt tika nelegāli ievesti no Indijas, un tas liecina par šo narkotiku pašreizējo svarīgo lomu dažās valstīs. Tas rada bažas, ko papildina informācija, kas liecina, ka katinoni tagad aizvien biežāk tiek ražoti Eiropā. Katinonus pārdod arī kopā ar citām narkotikām vai kā citas narkotikas, tādējādi potenciāli palielinot kaitējuma risku. 2022. un 2023. gadā ES agrīnās brīdināšanas sistēmā tika konstatēts, ka ir palielinājies ziņojumu skaits par sintētiskajiem katinoniem, kas nepareizi pārdoti kā MDMA vai izmantoti MDMA viltošanai.

Nitazēni: jauns un pieaugošs veselības apdraudējums

Jauni sintētiskie opioīdi bieži vien ir ļoti spēcīgi, kad nereti pietiek ar nelielu daudzumu, lai iegūtu lielu skaitu tipisku ielas devu, un tas var radīt paaugstinātu dzīvībai bīstamas saindēšanās risku. Ziemeļamerikā sintētiskais opioīds fentanils ir bijis galvenais sabiedrības veselības ārkārtas situācijas virzītājspēks, ko raksturo augsts mirstības līmenis. Lai gan šīs narkotikas līdz šim nav bijušas nozīmīga Eiropas narkotiku problēmas daļa, pašlaik pastāv bažas, ka risks šajā jomā pieaug. Jaunie sintētiskie opioīdi ir saistīti ar narkotiku izraisītiem nāves gadījumiem Eiropā, un jaunākie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ziņojumi liecina, ka šajās valstīs šīs vielas pašlaik veido ievērojamu daļu no pārdozēšanas izraisītajiem nāves gadījumiem. 2022. gadā Eiropā vismaz 163 nāves gadījumi bija saistīti ar fentanila un fentanila atvasinājumu lietošanu. Daudzas no tām bija saistītas ar fentanilu, kas novirzīts no medicīniskām vajadzībām, nevis ar fentanilu, kas ražots nelegālo narkotiku tirgum.

ES agrīnās brīdināšanas sistēmai 2023. gadā tika oficiāli paziņots par septiņiem jauniem sintētiskajiem opioīdiem, no kuriem seši pieder pie ļoti spēcīgas benzimidazola (nitazēna) opioīdu grupas. Tas ir lielākais nitazēna opioīdu skaits, par ko paziņots vienā gadā. Kopš 2019. gada vismaz 20 ES valstis tagad ir ziņojušas par nitazēna klātbūtni. Šķiet, ka nitazēna opioīdi ir radušies pēc kontroles pasākumiem, kas ieviesti gan ražotājvalstīs, gan citur, lai samazinātu fentanila atvasinājumu pieejamību. Sākotnējie ziņojumi par 2023. gadu liecina, ka Igaunijā un Latvijā ir palielinājies ar nitazēniem saistīto nāves gadījumu skaits. Turklāt Īrijā un Francijā tika ziņots par lokalizētiem saindēšanās uzliesmojumiem, ko izraisījuši nitazēni, kuri tiek pārdoti kā heroīns.

Ir arī daži ziņojumi, kas liecina, ka ir palielinājies tādu viltotu narkotiku atklāšanas gadījumu skaits, kas satur nitazēna opioīdus. Līdz ar nitazēna parādīšanos ir vērojamas arī citas norises tirgū, kur jauni sintētiskie opioīdi tiek konstatēti kombinācijā ar citām vielām. To vidū 2021. gadā parādījās “tranq-dope”, kurā jauni sintētiskie opioīdi tiek sajaukti ar dzīvnieku sedatīvu un pretsāpju līdzekli ksilazīnu, un 2022. gadā – “benzo-dope”, kurā jauni sintētiskie opioīdi tiek sajaukti ar jauniem benzodiazepīniem (piemēram, bromazolamu).

Eiropas opioīdu tirgu var ietekmēt arī attīstība citur. Šajā sakarā īpaši jāatzīmē nesenais opija magoņu audzēšanas aizliegums Afganistānā, kā rezultātā, šķiet, ir ievērojami samazinājusies opija ražošana. Lai gan vēl ir pāragri sniegt galīgo atzinumu, tas varētu samazināt heroīna piegādi Eiropai. Ja tas notiktu, pastāv bažas, ka starp heroīna aizstājējvielām varētu būt jauni sintētiskie opioīdi, potenciāli palielinot ar opioīdu lietošanu saistītos riskus.

Vispārīgāk runājot, ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu parādīšanās liek mums pārskatīt, vai pašreizējās pieejas, ko izmanto ar opioīdiem saistītu problēmu novēršanai, ārstēšanai un kaitējuma mazināšanai, joprojām atbilst paredzētajam mērķim. Piemēram, tika ierosināts pārskatīt pieejas opioīdu antagonista naloksona nodrošināšanai, jo aprūpes modeļi var būt jāpielāgo, lai efektīvāk reaģētu uz personām, kas lietojušas jaunus sintētiskos opioīdus vai maisījumus, kuri satur jaunus sintētiskos opioīdus un citas vielas.

Galvenie dati un tendences

Ziņots par jaunām psihoaktīvām vielām

• EMCDDA 2023. gada beigās uzraudzīja vairāk nekā 950 jaunas psihoaktīvās vielas, par 26 no tām Eiropā pirmo reizi tika ziņots 2023. gadā (7.1. attēls un 7.1. tabula).
• 2022. gadā konfiscācijās tika konstatētas aptuveni 400 jaunas psihoaktīvas vielas (7.2. attēls).
• 2023. gadā ES agrīnās brīdināšanas sistēma saņēma ziņojumus par deviņiem jauniem kanabinoīdiem, tādējādi kopējais uzraudzīto kanabinoīdu skaits sasniedza 245.
• Kopš 2009. gada Eiropas narkotiku tirgū kopumā ir identificēts 81 jauns opioīds, un 2023. gadā tika paziņots par septiņām jaunām vielām (vienu – 2022. gadā, sešām – 2021. gadā), no kurām sešas bija ļoti spēcīgi nitazēna opioīdi, kas dažos gadījumos var būt simtiem reižu spēcīgāki nekā heroīns. Līdz šim Eiropā ir identificēti 16 nitazēni (7.3. attēls).

Jauno psihoaktīvo vielu konfiskācijas gadījumi

• 2022. gadā 24 valstis ziņoja, ka tās konfiscēja 281 kilogramu (385 kilogramus 2021. gadā) sintētisko kanabinoīdu kā augu izcelsmes materiālu. Aptuveni 30 % no šiem konfiscētajiem materiāliem veidoja augu izcelsmes kaņepju izstrādājumi ar zemu THC saturu – 76 kg (2021. gadā – 242 kg), par ko ziņoja desmit valstis. Paraugi tika dažādi paziņoti kā “marihuāna” vai “kaņēpes”, vai ka tie satur THC, CBD vai CBG.
• No 38 860 jauno psihoaktīvo vielu konfiskācijām, par kurām ziņots Eiropas Savienībā, Norvēģijā un Turcijā, 2022. gadā gandrīz 26 390 konfiscētas ES dalībvalstīs, kas sastāda 30,7 no 31,8 tonnām konfiscēto vielu (7.4. attēls). Pieaugumu veicināja neliels skaits lielu katinonu (3-CMC, 3-MMC, 2-MMC) un ketamīna konfiskācijas gadījumu (7.5. attēls). Turklāt tika konfiscēti 1472 litri šķidrumu, kas saturēja jaunas psihoaktīvās vielas, galvenokārt GBL (1115 litri) un HHC (96 litri).
• 2022. gadā tikai piecas vielas veidoja vairāk nekā 90 % no ES valstīs konfiscēto jauno psihoaktīvo vielu daudzuma: četri katinoni (3-CMC, 3-MMC, 2-MMC un N-etilnorpentedrons, kopā 24,8 tonnas) un ketamīns (2,8 tonnas, vairāk nekā 0,87 tonnas 2021. gadā) (7.5. attēls).
• ES agrīnās brīdināšanas sistēmai 2022. gadā tika ziņots par 749 jaunu opioīdu konfiskācijas gadījumiem, no kuriem 40 % saturēja karfentanilu un 22 % saturēja tramadolu. Kopumā tika konfiscēti 16,6 kilogrami materiāla, no kuriem 50 % (8,2 kilogrami) saturēja karfentanilu, un 31 % (5,2 kilogrami), kas saturēja tramadolu. Lielākā daļa konfiskācijas gadījumu notika Ziemeļeiropā, bet Igaunija, Latvija, Lietuva, Zviedrija un Somija ziņoja par 87 % no konfiskācijas gadījumiem un 67 % (11,1 kilogrami) no konfiscētā daudzuma.

Jaunu psihoaktīvu vielu lietošanas izplatība

• Valstu aplēses par jaunu psihoaktīvo vielu (izņemot ketamīnu un GHB) lietošanu pēdējā gada laikā jaunu pieaugušo vidū (15–34 gadi) svārstās no 0,1 % Latvijā līdz 5,1 % Rumānijā. Jaunākajā Eiropas apsekojumā (sk. ESPAD), kas tika veikts 2019. gadā, 15–16 gadus vecu skolēnu vidū aplēsts, ka jaunu psihoaktīvo vielu lietošana dzīves laikā svārstās no 0,9 % līdz 6,6 %, bet sintētisko kanabinoīdu lietošana dzīves laikā svārstās no 1,1 % līdz 5,2 % un sintētisko katinonu lietošana dzīves laikā ir no 0,2 % līdz 2,5 %.

Saīsinājumi

Avotdati

Parādīt avottabulas