Injicējamo narkotiku lietošana Eiropā – pašreizējā situācija (2024. gada Eiropas ziņojums par narkotikām)

Neraugoties uz nepārtraukto injicējamo narkotiku lietošanas samazināšanos Eiropas Savienībā pēdējo desmit gadu laikā, šī parādība joprojām ir saistīta ar neproporcionālu akūta un hroniska veselības kaitējuma līmeni, kas saistīts ar nelegālo narkotiku lietošanu. Šajā lapā varat atrast jaunāko analīzi par narkotiku injicēšanu Eiropā, tostarp galvenos datus par izplatību valsts līmenī un specializēto ārstēšanos uzsākušo pacientu vidū, kā arī ieskatu no pētījumiem par šļircē esošo atliekvielu analīzi un citiem jautājumiem.

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijā

Tagad injicētas dažādas vielas, kas rada nopietnu kaitējumu veselībai

Neraugoties uz nepārtraukto injicējamo narkotiku lietošanas samazināšanos Eiropas Savienībā pēdējo desmit gadu laikā, šī parādība joprojām ir saistīta ar neproporcionālu akūta un hroniska veselības kaitējuma līmeni, kas saistīts ar nelegālo narkotiku lietošanu. Tiek lēsts, ka pusmiljons eiropiešu pēdējā gada laikā ir injicējuši kādu nelegālu narkotiku. Tas uzsver pašreizējo problēmu mērogu šajā jomā un to, ka ar injicējamu narkotiku lietošanu saistītā kaitējuma samazināšana joprojām ir svarīga sabiedrības veselības prioritāte.

Cilvēkiem, kuri injicē narkotikas, ir lielāks risks inficēties ar asins pārnēsājamām infekcijām vai nomirt no narkotiku pārdozēšanas. Injicēšana var arī saasināt citas iepriekš pastāvošas veselības problēmas vai izraisīt abscesu, septicēmiju un nervu bojājumus. Vēsturiski heroīns ir bijis galvenā narkotika, kas saistīta ar injicēšanu Eiropā, taču pēdējos gados tas ir mainījies. Mūsdienās arvien biežāk tiek injicētas arī citas narkotikas, tostarp amfetamīni, kokaīns, sintētiskie katinoni, opioīdu agonistu zāles un citas zāles, kā arī dažādas jaunas psihoaktīvās vielas — vai nu vienas pašas, vai to kombinācija. Lai gan ir zināms, ka šļirču lietošanas paradumi dažādās valstīs ievērojami atšķiras, nesen veiktie pētījumi par šļirču atliekām liecina, ka arī dažādās valstīs dažādās vietās var būt ievērojamas atšķirības starp injicētajām narkotikām. Šļirču atliekās parasti tiek konstatētas vairākas vielas, kas bieži ietver gan stimulējošas zāles, gan opioīdus, un dažādu narkotiku lietošana var palielināt narkotiku pārdozēšanas risku. Tāpēc ir iespējams, ka narkotiku injicēšanas lietošanas sarežģītības atzīšana Eiropā un vairāku narkotiku lietošanas nozīmīgums šajā kontekstā būtiski ietekmēs gan izpratni par kaitējumu, kas saistīts ar šo lietošanas veidu, gan intervences pasākumu izstrādi, lai to mazinātu.

Stimulējošo narkotisko vielu, piemēram, kokaīna un sintētisko katinonu, injicēšana parasti ir vairāk saistīta ar biežiem injicēšanas modeļiem un pēdējā desmitgadē ir bijusi saistīta ar vietējiem HIV uzliesmojumiem Eiropā. Metamfetamīna injicēšana rada līdzīgus riskus. Tas rada bažas, jo ir vairāki signāli, kas liecina, ka stimulējošo vielu injicēšana kļūst arvien izplatītāka starp cilvēkiem, kuri lieto injicējamās narkotikas. Turklāt cilvēki, kuri injicē narkotikas, var lietot stimulantus kā aizstājējvielas, ja trūkst opioīdu, piemēram, heroīna.

Pastāv vairāki ilgtermiņa riski, kas saistīti ar izšķīdinātu zāļu tablešu un kapsulu injicēšanu, kā arī kreka injicēšanu, tostarp vaskulārie bojājumi, infekciozs endokardīts un citas bakteriālas infekcijas. Papildu bažas rada ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu, piemēram, fentanila un tā atvasinājumu, pieejamība, kas var izraisīt ātru dzīvībai bīstamu elpošanas nomākumu, izraisot letālu pārdozēšanu, un šie riski, iespējams, palielināsies, ja šādas vielas tiek injicētas. Ļoti spēcīgi benzimidazola opioīdi (nitazēni), kas var būt spēcīgāki par fentanilu, 2023. gadā bija iesaistīti trīs lokālos saindēšanās uzliesmojumos Francijā (1) un Īrijā (2), kad, lietojot nitazēnus, kas tika nepareizi pārdoti kā heroīns, tika konstatēti vairāki pārdozēšanas gadījumi (skatīt arī Jaunas psihoaktīvas vielas – pašreizējā situācija Eiropā).

Papildus narkotiku atkarības ārstēšanas nodrošināšanai kaitējuma mazināšanas pasākumi, piemēram, sterilu injicēšanas piederumu nodrošināšana, joprojām ir vieni no izplatītākajiem sabiedrības veselības pasākumiem, kas vērsti pret riskiem, kuri saistīti ar narkotiku injicēšanu. Lai gan saskaņā ar starptautiskajiem standartiem šādi intervences pasākumi Eiropā ir salīdzinoši labi izstrādāti, ir arī skaidrs, ka dažas ES dalībvalstis saskaras ar problēmām, nodrošinot pietiekamu segumu un piekļuvi kaitējuma mazināšanas un narkotiku ārstēšanas pasākumiem cilvēkiem, kuri injicē narkotikas. Piemēram, adatu un šļirču programmu pārklājums Bulgārijā, Itālijā, Kiprā, Ungārijā un Rumānijā ir zems salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kurās ir salīdzināmi injicējamo narkotiku lietošanas rādītāji. Turklāt daudzu intervences pasākumu uzmanības centrā šajā jomā vēsturiski ir bijusi nepieciešamība samazināt ar asinīm pārnēsājamu infekcijas slimību iegūšanas risku. Šīs bažas joprojām ir svarīgas, taču tagad arvien vairāk tiek atzīts, ka ir jādara vairāk, lai samazinātu arī pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaitu un plašāku ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto kaitējumu veselībai. Tiesu medicīnas un toksikoloģiskā analīze par to narkotiku sērijām, kuras, iespējams, satur ļoti spēcīgas vielas (piemēram, nitazēnus), apvienojumā ar ātro riska paziņošanu ir svarīga daļa no vispārējās pieejas pārdozēšanas profilaksei, un tā ir jāpaplašina. Citi iejaukšanās pasākumi, kas vērsti uz šiem iznākumiem, tostarp naloksona programma līdzņemšanai un uzraudzītas narkotiku lietošanas telpas, kopumā ir mazāk attīstītas, un tāpēc šī joprojām ir svarīga investīciju un pakalpojumu attīstības joma.

Mainīgie narkotiku injicēšanas modeļi, pieaugošā vielu daudzveidība un esošo reaģēšanas pasākumu veida un līmeņa atbilstība joprojām ir galvenie jautājumi, kas jārisina gan pirmās līnijas reaģētājiem, gan politikas veidotājiem Eiropas Savienībā. Tā kā mainās to cilvēku apakšgrupas, kuri injicē narkotikas, kas tagad ietver galvenokārt opioīdus un stimulējošas atvērtas narkotiku ainas, kurās iesaistīti atstumti cilvēki, kas injicē narkotikas, kā arī tādu vielu kā metamfetamīns un katinoni izmantošana dažās vidēs un apakšgrupās, efektīva reaģēšana uz narkotiku injicēšanas radīto risku ir kļuvusi par steidzamāku un sarežģītāku problēmu.

Galvenie dati un tendences

Injicējamo narkotiku lietošanas izplatība

• Kopš 2015. gada tikai 18 valstīs ir aplēses par injicējamo narkotiku lietošanas izplatību, un tās svārstās no mazāk nekā 0,1 uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem Nīderlandē līdz vairāk nekā 10 uz 1000 iedzīvotājiem Igaunijā. Par opioīdiem ziņo kā par galvenajām injicējamām zālēm lielākajā daļā (19) no 22 valstīm, par kurām ir pieejami dati par pacientiem, kuri 2022. gadā uzsākuši ārstēšanu.
• Pielāgojot iedzīvotāju aplēses par augsta riska opioīdu un stimulējošo vielu lietotājiem, ņemot vērā to personu īpatsvaru, kas uzsākušas ārstēšanos no narkotiku atkarības, kuras ziņo par injicēšanu, iegūst injicējamo narkotiku lietošanas izplatības aplēsi 1,8 uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Tas liecina, ka 2022. gadā Eiropas Savienībā bija aptuveni 504 000 cilvēku, kas lieto injicējamās narkotikas, vai 512 000 cilvēku, ja iekļauta Norvēģija (9.1. attēls).

Injicējamo narkotiku lietošana to pacientu vidū, kuri sākuši specializētu ārstēšanos

• No pacientiem, kuri pirmo reizi sāka specializētu ārstēšanos no narkotiku atkarības 2022. gadā vai pēdējā pieejamajā gadā un kuru galvenā narkotika bija heroīns, 18 % (mazāk nekā 37 % 2013. gadā) ziņoja par injicēšanu kā galveno ievadīšanas veidu. Šajā grupā injicēšanas līmenis dažādās valstīs atšķiras no mazāk nekā 10 % Beļģijā, Spānijā, Francijā un Portugālē līdz 60 % vai vairāk Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā.
• Pieejamie dati liecina, ka injicēšanu kā galveno ievadīšanas ceļu norāda mazāk nekā 1 % no pirmoreiz ārstēšanu uzsākušajiem kokaīna lietotājiem, 2 % no pirmoreiz ārstēšanu uzsākušajiem amfetamīna lietotājiem un 16 % no pirmoreiz ārstēšanu uzsākušajiem metamfetamīna lietotājiem. Jāatzīmē, ka Čehijā un Slovākijā ir vairāk nekā 90 % metamfetamīna pirmreizējo lietotāju, kuri norādīja, ka galvenais lietošanas veids ir injicēšana.
• Ņemot vērā četras galvenās injicējamās narkotikas kopā, injicēšana kā galvenais ievadīšanas veids pirmreizējo ārstēšanos uzsākušo pacientu vidū Eiropā ir samazinājusies no 10 % 2017. gadā līdz 7 % 2022. gadā (9.2. attēls).

Šļircēs esošo atlieku analīze

• Analizējot 1845 izmantotās šļirces, ko laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam veica ESCAPE tīkls 12 pilsētās 11 ES dalībvalstīs, tika atklātas 54 psihoaktīvās vielas. Šie dati nav reprezentatīvi valsts līmenī, tāpēc tie ir jāsaprot kā rādītāji, kas liecina par narkotiku lietošanas dinamikas daudzveidību vietējā līmenī, nevis atspoguļo vispārējo situāciju valstī.
• Heroīns joprojām bija visbiežāk sastopamā narkotika piecās no 12 iesaistītajām pilsētām, bet stimulanti, galvenokārt kokaīns, tika atrasti šļircēs visās pilsētās. Tās tika atrastas lielā daļā (vairāk nekā 50 %) šļirču, no kurām tika ņemti paraugi Atēnās (kokaīns), Ķelnē (kokaīns), Dublinā (kokaīns), Salonikos (kokaīns), Prāgā (metamfetamīns), Oslo (amfetamīns), Tallinā (amfetamīns) un Parīzē (sintētiskie katinoni) (9.3. attēls).
• Dažās pilsētās bija izplatīta novirzīto opioīdu agonistu medikamentu injicēšana – Helsinkos, Prāgā un Salonikos vairāk nekā 30 % šļirču tika konstatēts buprenorfīns, bet Dublinā, Rīgā un Viļņā vairāk nekā 30 % šļirču tika konstatēts metadons. Tika konstatēti arī benzodiazepīni, lai gan mazākā daudzumā (vairāk nekā 5 % šļirču Helsinkos, Dublinā un Tallinā). Karfentanils visbiežāk bija atrodams šļircēs Viļņā (92 %) un Rīgā (29 %). Vēl viens spēcīgs sintētiskais opioīds, izotonitazēns, tika konstatēts attiecīgi 10 % un 26 % šļirču no Tallinas un Rīgas. Ksilazīns, spēcīgs veterinārais trankvilizators, tika konstatēts 25 no 194 šļircēm (13 %) Rīgā, kur tas konstatēts izotonitazēna vai metonitazēna klātbūtnē visās 25 šļircēs, un kopā ar karfentanilu trijās šļircēs.
• Kopumā vienā trešdaļā šļirču bija divu vai vairāku narkotiku kategoriju atliekas, kas norāda uz biežu vairāku narkotiku vienlaicīgu lietošanu vai injicējamo piederumu atkārtotu izmantošanu. Visbiežāk novērotā kombinācija bija stimulatoru un opioīdu maisījums.
• Sākotnējie dati par šļirču atliekvielu analīzi 2023. gadam apstiprina esošās tendences. Tallinā pusē šļirču (77 no 154) tika atrasts spēcīgs sintētiskais opioīds protonitazēns, kas liecina, ka nitazēni ir pastāvīgi pieejami vietējā narkotiku tirgū. Lai gan 155 šļircēs, kas tika analizētas Dublinā, nitazēni netika konstatēti, 150 šļircēs (97 %) tika konstatēts heroīns, bet 139 šļircēs (90 %) – kokaīns, kas liecina par vairāku narkotiku lietošanu vai atkārtotu šļirču lietošanu, vai arī par abiem faktoriem. Budapeštā no 147 analizētajām šļircēm katinoni tika konstatēti 101 (69 %) un amfetamīns 35 (24 %), savukārt heroīns tika konstatēts 22 (15 %), kas liecina par lielāku sintētisko stimulantu nozīmi vietējā narkotiku tirgū. Atspoguļojot atšķirīgu patēriņa dinamiku, no 159 šļircēm, kas analizētas Splitā, metadons tika konstatēts 132 (83 %), savukārt kokaīns tika konstatēts 67 (44 %), bet amfetamīns – 41 (24 %). Visbeidzot, Helsinkos no 163 analizētajām šļircēm buprenorfīna un amfetamīna līmenis joprojām bija augsts, savukārt benzodiazepīni, galvenokārt alprazolāms, tika konstatēti 60 šļircēs (37 %).

Avotdati

Dati, kas izmantoti, lai izveidotu infografikas un diagrammas šajā lapā, ir atrodami turpmāk tekstā.

Parādīt avottabulas