Ar narkotikām saistītas infekcijas slimības – pašreizējā situācija Eiropā (2024. gada Eiropas ziņojums par narkotikām)

Injicējamo narkotiku lietotāji ir pakļauti riskam inficēties, daloties ar narkotiku lietošanas piederumiem. Šajā lapā varat atrast jaunāko analīzi par infekcijas slimībām, kas saistītas ar narkotikām Eiropā, tostarp galvenos datus par infekcijām ar HIV, B un C hepatīta vīrusiem.

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijā

HIV paziņojumu atjaunošanās līdz pirmspandēmijas līmenim liecina par pakalpojumu attīstības vajadzībām

Injicējot narkotikas, cilvēkiem, kas lieto narkotikas, ir risks inficēties ar tādām infekcijām kā vīrushepatīts B un C (attiecīgi HBV un HCV) un cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), daloties ar narkotiku lietošanas piederumiem. Šīs infekcijas var izraisīt hroniskas slimības, kas var izraisīt nopietnu ar veselību saistītu kaitējumu, tostarp nāvi. Lai gan ilgtermiņa tendence attiecībā uz jaunām HIV infekcijām saistībā ar injicējamu narkotiku lietošanu Eiropas Savienībā ir samazinājusies, vairāk nekā pusē no ziņotājām valstīm 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu bija vērojams jaunu HIV paziņojumu skaita pieaugums (10.1. attēls). 2022. gadā novērotais pieaugums vismaz daļēji var atspoguļot HIV testēšanas rādītāju pieaugumu pēc tam, kad tika atcelti ar Covid-19 saistītie pārvietošanās ierobežojumi un atjaunota veselības aprūpes pakalpojumu (tostarp HIV testēšanas) darbība pirms pandēmijas. Vēl viens iespējamais faktors, kas to veicināja, ir cilvēku ar zināmu HIV diagnozi pastiprināta pārvietošanās Eiropas valstīs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tādējādi šie dati jāinterpretē piesardzīgi, jo tie ne vienmēr liecina par jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu. Tāpat tie ne vienmēr liek apšaubīt ilgtermiņa HIV paziņojumu skaita samazināšanos. Tomēr kopš 2010. gada konstatētais samazinājums par 38 % atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mērķa par 75 % samazinājumu, kas liecina, ka šajā jomā vēl ir jāpieliek lielākas pūles.

Papildu bažas rada tas, ka 2022. gadā vairāk nekā 40 % no jaunajām HIV diagnozēm, kas saistītas ar injicējamo narkotiku lietošanu Eiropas Savienībā, tika diagnosticētas novēloti. Pacientiem ar vēlu HIV diagnozi ir paaugstināts ar HIV saistītās saslimstības un mirstības risks, un tiem var būt sliktāka atbildes reakcija uz antiretrovīrusu terapiju. Brīvprātīga un konfidenciāla injicējamo narkotiku lietotāju infekcijas slimību testēšana ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu saikni ar aprūpi un ārstēšanu.

Līdz 2022. gadam neviena EMCDDA ziņotāja valsts vēl nebija sasniegusi visus 95-95-95 PVO noteiktos mērķus aprūpes nepārtrauktības nodrošināšanai starp cilvēkiem, kuri lieto injicējamās narkotikas un dzīvo ar HIV. Šo uzdevumu mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 95 % cilvēku, kas dzīvo ar HIV, tiktu pārbaudīti, 95 % šo cilvēku tiktu pakļauti antiretrovīrusu terapijai un 95 % no tiem tiktu sasniegta vīrusu supresija. Kopumā cilvēkiem, kuriem ir HIV, injicējamo narkotiku lietotājiem ir mazāka iespējamība tikt diagnosticētiem saistībā ar aprūpi un panākt vīrusu nomākumu. Tas nozīmē lielāku ar HIV saistītas saslimstības un mirstības risku, kā arī turpmākas pārnešanas iespēju. Jaunākie EMCDDA un ECDC norādījumi par infekcijas slimību profilaksi un kontroli injicējamo narkotiku lietotāju vidū atbalsta pielāgotu kopienā balstītu testēšanas pakalpojumu ieviešanu. Šie norādījumi ietver arī testēšanu ārpus oficiālās veselības aprūpes iestādēm, piemēram, palīdzības dienestos, un tajos uzsverts, ka integrētāka pieeja testēšanai un saiknei ar aprūpi ir efektīvs veids, kā mazināt šo pastāvīgo nevienlīdzību veselības jomā. Kaitējuma mazināšanas pieejas tagad tiek uzskatītas par būtisku faktoru, lai samazinātu HIV izplatību injicējamo narkotiku lietotāju vidū, jo īpaši sterilu injicēšanas piederumu nodrošināšana, tostarp ieslodzījuma vietās un aptiekās. Tomēr daudzās valstīs pārklājums un piekļuve bezmaksas adatu un šļirču nodrošināšanai joprojām ir nepietiekama, un tikai piecas no 17 valstīm, par kurām ir pieejami dati, 2022. gadā sasniedza PVO pakalpojumu sniegšanas mērķrādītājus (10.3. attēls). Dažās valstīs var būt sarežģīti iegūt drošu finansējumu kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem, kas strādā ar cilvēkiem, kuri lieto injicējamās narkotikas. Piemēram, nevalstiskās organizācijas Bulgārijā un Rumānijā pēdējos gados ir saskārušās ar finansējuma un iepirkumu grūtībām, kā rezultātā samazinājās pakalpojumu sniegšana. Sofijā laikā, kad tika samazināta šļirces nodrošināšana, HIV izplatības rādītāji no regulārajiem diagnostikas testiem, kas veikti narkotiku lietotāju ārstēšanas centros, 2022. gadā palielinājās, sasniedzot 15 %, atspoguļojot risku, ka palielināsies inficēšanās gadījumu skaits gadījumos, kad pakalpojuma līmenis nav pietiekams.

Norvēģija uz pareizā ceļa, lai izskaustu HCV kā sabiedrības veselības apdraudējumu injicējamo narkotiku lietotāju vidū

Eiropā cilvēkiem, kuri injicē narkotikas, ir arī liels hroniska vīrushepatīta slogs, un injicējamo narkotiku lietošana joprojām ir izplatītākais riska faktors jaunām HCV diagnozēm. Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka vismaz 36 % no kopējās hroniskās HCV izplatības ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē ir saistīta ar injicējamo narkotiku lietošanu. Ir arī pierādījumi, ka kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, piemēram, adatu un šļirču apmaiņas programmas, kā arī opioīdu agonistu terapijas nodrošināšana, var samazināt HCV pārnešanas risku. Kā minēts iepriekš, šo intervences pasākumu aptvērums un pieejamība dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras (10.4. attēls). Novēršot ar HCV infekciju saistīto kaitējumu, ir svarīgi identificēt personas, kuras joprojām ir hroniski inficētas ar šo vīrusu, jo tām ir risks saslimt ar cirozi un vēzi, kā arī tās var nodot vīrusu citiem, lietojot kopīgi jebkādus injicēšanas piederumus, kas ir bijuši saskarē ar viņu asinīm. Tomēr daudzās valstīs pastāv šķēršļi HCV testēšanas un ārstēšanas ieviešanai, kā rezultātā daudzas HCV infekcijas var netikt diagnosticētas un ārstētas.

Dati ir NUTS 2. vai 3. līmenī. Lai iegūtu informāciju par NUTS (statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru), apmeklējiet Eurostat tīmekļa vietni. Datu trūkums NUTS 2. vai 3. līmenī nenozīmē, ka intervence nav pieejama valstī.

Lai uzraudzītu profilakses un ārstēšanas ietekmi, noderīgas ir arī laika tendences attiecībā uz aktīvas HCV infekcijas izplatību injicējamo narkotiku lietotāju vidū. EMCDDA uzrauga valsts progresu, izmantojot izskaušanas barometru. No valstīm, kas ziņo EMCDDA, tikai Norvēģijai ir pierādījumi, ka tās laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam ir par 80 % samazinājušas vīrusu HCV izplatību to cilvēku vidū, kuri injicē narkotikas, kas ir nepieciešams, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ilgtspējīgas attīstības 3.3. mērķi par HCV izskaušanu. Aktīvās HCV infekcijas izplatība, kas tika noteikta ar HCV RNS lielajā seroprevalences pētījumā starp cilvēkiem, kuri lieto injicējamās narkotikas un izmanto kaitējuma mazināšanas pakalpojumus Oslo, no 2015. gada (46 %) līdz 2022. gadam (8,9 %) samazinājās par vairāk nekā 80 %. Līdzīga aktīvo infekciju izplatības tendence tika novērota arī Bergenā un Stavangerā, savukārt modelēšanas darbs liecina, ka saslimstība starp personām, kuri lieto injicējamas narkotikas šajā pašā laikposmā valsts mērogā ir samazinājusies par 79 %.

Lai reaģētu uz augsta riska narkotiku lietošanas un seksuālās uzvedības mijiedarbību, ir nepieciešamas daudzu aģentūru partnerības.

Nelegālo stimulantu un citu narkotisko vielu lietošana, lai atvieglotu dažkārt ilgstošas grupu seksuālās attiecības starp vīriešiem, kuriem ir dzimumsakari ar vīriešiem, ir pazīstama kā ķīmiskais sekss. Ar šo praksi saistītās narkotikas ietver sintētiskus stimulantus, depresantus un disociatīvus līdzekļus, un gan augsta riska narkotiku lietošana, gan augsta riska seksuālā uzvedība var notikt dažās vidēs, tādējādi padarot to par svarīgu jomu informēšanas un kaitējuma mazināšanas jomā. Dažu šo narkotiku augsta riska lietošana, tostarp injicējamo narkotiku lietošana, rada cilvēkiem infekcijas slimību, akūtas narkotiku toksicitātes un citu veselības problēmu risku. Cilvēki, kas šādā veidā lieto narkotikas, bieži vien nenonāk kā klienti narkomānijas ārstēšanas klīnikās, bet var kontaktēties ar citiem dienestiem, tostarp seksuālās veselības dienestiem. Nodrošināt efektīvus kaitējuma mazināšanas pasākumus cilvēkiem, kuri ir iesaistīti šajā augsta riska uzvedībā, joprojām ir problēma, un ir nepieciešams izstrādāt pielāgotus intervences pasākumus. Eiropā narkotiku un seksuālās veselības problēmu ārstēšanas pakalpojumi parasti tiek finansēti atsevišķi, tiem ir atšķirīgi atbilstības kritēriji, un tie reti tiek izvietoti kopā. Tas apgrūtina integrētas aprūpes nodrošināšanu cilvēkiem, kuri ir pakļauti divkāršam riskam – neaizsargātu dzimumattiecību un augsta riska narkotiku lietošanas riskam saistībā ar seksualizētu narkotiku lietošanu.

Lai sasniegtu globālos mērķus, joprojām nepieciešami lielāki ieguldījumi

ES politikas veidotāji ir apņēmušies īstenot PVO globālās veselības nozares stratēģijas, lai līdz 2030. gadam izbeigtu AIDS, vīrushepatīta un seksuāli transmisīvo infekciju epidēmiju. Tomēr, lai sasniegtu šos mērķus, joprojām ir nepieciešams palielināt ieguldījumus kaitējuma mazināšanas pakalpojumos, testēšanā un saistīšanā ar ārstēšanu, jo nodrošinājums daudzās valstīs joprojām ir nepietiekams. Tāpēc ir jāpieliek lielākas pūles, lai novērstu slimības uzliesmojumus nākotnē un samazinātu tās izplatību, tādējādi samazinot ar HIV, HCV, HBV un citām infekcijām saistīto slimību slogu injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

Galvenie dati un tendences

HIV/AIDS

• 2022. gadā ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto jauno HIV paziņojumu skaits Eiropas Savienībā palielinājās līdz 968, salīdzinot ar 662 paziņojumiem iepriekšējā gadā (10.5. attēls).
• No 2021. līdz 2022. gadam palielinājās arī ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto jauno HIV gadījumu īpatsvars: no 4,8 % līdz 5,9 % no visiem jaunajiem gadījumiem ar zināmu inficēšanās veidu. Ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto jauno HIV gadījumu daļa 2022. gadā pārsniedza 10 % Latvijā (25 %), Somijā (21 %), Luksemburgā (19 %), Grieķijā (15 %), Lietuvā (14 %), Vācijā (11 %) un Norvēģijā (11 %).
• Eiropas Savienībā 2022. gadā tika ziņots par 165 jaunām AIDS diagnozēm, kas saistītas ar injicējamo narkotiku lietošanu.
• Novēlota diagnozes noteikšana un ārstēšanas uzsākšana atstumtās iedzīvotāju grupās bija pēdējā Eiropas Savienībā konstatētā HIV klastera raksturīga iezīme. Tā atrodas Lombardijas reģionā Itālijā, un tajā bija iesaistītas 20 analītiski saistītas infekcijas, kas iegūtas laikposmā no 2006. gada līdz 2022. gadam un izsekotas līdz tam pašam HIV celmam, kurš uzrādīja ar rezistenci saistītas mutācijas.

HCV un HBV

• Piecās Eiropas valstīs ir nesen veiktas aktīvās HCV infekcijas izplatības aplēses starp cilvēkiem, kuri lieto injicējamās narkotikas un izmanto narkotiku izplatīšanas pakalpojumus. Aktīvās HCV infekcijas izplatība, kas iegūta seroprevalences pētījumos, svārstījās no nedaudz mazāk par 9 % (Oslo, 2022. gadš) līdz 27 % (Bavārijā, 2022. gadā), savukārt parasto HCV diagnostikas testu rezultāti svārstījās no 15 % (Beļģija, 2019. gadā) līdz 59 % (Austrija, 2020. gads) un 62 % (Zviedrija, 2014. gadā) (10.6. attēls).
• HCV diagnostikas un ārstēšanas momentuzņēmumi vairākās Eiropas valstīs sniedz ieskatu par saikni ar aprūpi. Dati no ārstēšanas programmām Grieķijā 2022. gadā liecināja, ka no 26 % injicējamo narkotiku lietotāju, kuriem bija pozitīvs HCV-RNS tests, 85 % ziņoja, ka viņiem ir izrakstīta ārstēšana, un 54 % tādu cilvēku, kuriem bija diagnosticēta HCV, pabeidza ārstēšanu. Norvēģijā ikgadējā seroprevalences pētījumā, kas veikts injicējamo narkotiku lietotāju vidū, kuri apmeklē narkotiku dienestus Oslo, tika konstatēts būtisks HCV-RNS izplatības samazinājums laikposmā no 2015. gada (46 %) līdz 2022. gadam (8,9 %), atspoguļojot profilakses un ārstēšanas pasākumu ietekmi.
• 2023. gadā 5 ES dalībvalstīs tika ziņots, ka cilvēki, kuri injicē narkotikas, saskaras ar klīniskiem vai finansiāliem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi tiešas iedarbības pretvīrusu HCV ārstēšanai.
• Aplēses par HBV infekciju (ko mēra pēc B hepatīta virsmas antigēna klātbūtnes), kas iegūtas no jaunākajiem seroprevalances pētījumiem injicējamo narkotiku lietotāju vidū, svārstījās no 0,4 % (Čehija, 2022. gadā) līdz 5,3 % (Spānija, 2021. gadā).
• 2023. gadā 20 ES dalībvalstīm bija vīrusu hepatīta apkarošanas politika, kurā bija iekļauti cilvēki, kas injicē narkotikas. HCV, HBV un HIV testēšanas un ārstēšanas integrēšana kaitējuma mazināšanas, narkotiku atkarības ārstēšanas un ieslodzījuma vietu veselības aprūpes pakalpojumos ir ļoti svarīga, lai sasniegtu nepārtrauktas aprūpes mērķus attiecībā uz injicējamo narkotiku lietotājiem.

Avotdati

Parādīt avottabulas