Kaitējuma mazināšana – pašreizējā situācija Eiropā (2024. gada Eiropas ziņojums par narkotikām)

Kaitējuma samazināšana ietver intervences pasākumus, programmas un politiku, kuru mērķis ir samazināt narkotiku lietošanas radīto veselības, sociālo un ekonomisko kaitējumu indivīdiem, kopienām un sabiedrībai. Šajā lapā varat atrast jaunāko analīzi par kaitējuma mazināšanas intervencēm Eiropā, tostarp galvenos datus par opioīdu agonistu ārstēšanu, naloksona programmām, narkotiku lietošanas telpām u. c. 

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijā

Pieaugošās ar narkotikām saistītās problēmas rada plašāku problēmu kopumu kaitējuma mazināšanai

Atzīts, ka nelikumīgu narkotisko vielu lietošana pastiprina vispārējo slimību slogu. Intervences pasākumi, kas paredzēti, lai mazinātu šo slogu, ietver profilakses pasākumus, kuru mērķis ir samazināt vai palēnināt narkotiku lietošanas uzsākšanas tempu, kā arī ārstēšanas piedāvājumu tiem, kam jau ir radušās problēmas ar narkotikām. Papildu pieeju kopums ir iekļauts vispārīgajā kategorijā “kaitējuma mazināšana”. Šeit uzsvars tiek likts uz darbu bez izšķirības ar cilvēkiem, kuri lieto narkotikas, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar uzvedību, kura galvenokārt ir saistīta ar nelabvēlīgiem rezultātiem veselības jomā, un plašākā nozīmē veicinātu veselību un labklājību. Iespējams, vislabāk pazīstamākais no tiem ir sterila injicēšanas aprīkojuma nodrošināšana injicējamo narkotiku lietotājiem, lai samazinātu risku saslimt ar infekcijas slimību. Laika gaitā šāda veida pieejas, šķiet, ir veicinājušas to, ka, ņemot vērā starptautiskos standartus, Eiropā ir salīdzinoši zems ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto jauno HIV infekcijas gadījumu skaits. Tā kā pēdējo desmit gadu laikā ir mainījušies narkotiku izmantošanas modeļi un zināmā mērā ir attīstījušās arī to personu īpašības, kuras izmanto narkotikas, ir zināmā mērā vajadzīgas arī kaitējuma samazināšanas intervences, lai pielāgotos plašākam veselības rezultātu kopumam un riska uzvedībai. Nozīmīgākās no tiem ir narkotiku pārdozēšanas riska mazināšana un bieži vien ievērojamo un sarežģīto veselības un sociālo problēmu risināšana, ar kurām saskaras narkotikas lietojošie cilvēki no marginālām un sociāli atstumtām iedzīvotāju grupām.

Lai mazinātu mainīgo ar narkotikām saistīto kaitējumu, ir vajadzīgs dažādu atbildes pasākumu spektrs.

Ar nelikumīgu narkotiku lietošanu ir saistītas hroniskas un akūtas veselības problēmas, ko saasina dažādi faktori, tostarp vielu īpašības, ievadīšanas ceļš, personas neaizsargātība un sociālā situācija, kādā narkotikas tiek lietotas. Hronisku slimību skaitā ir atkarība un ar narkotiku lietošanu saistītas infekcijas slimības, lai gan ir arī daudzi akūti kaitējumi, no kuriem vislabāk dokumentētais ir narkotiku pārdozēšana. Lai gan opioīdu lietošana populācijas līmenī ir sastopama salīdzinoši reti, tā joprojām izraisa lielu daļu no mirstības un saslimstības saistībā ar narkotiku lietošanu. Turklāt injicējamo narkotiku lietošana palielina riskus. Attiecīgi darbs ar opioīdu lietotājiem un injicējamo narkotiku lietotājiem vēsturiski ir bijis svarīgs kaitējuma mazināšanas intervences pasākumu mērķis, kā arī joma, kurā vislabāk tiek izstrādāti un novērtēti pakalpojumu sniegšanas modeļi.

Ņemot to vērā, pēdējās trīs desmitgadēs Eiropā daži kaitējuma mazināšanas pakalpojumi ir arvien vairāk integrēti galvenajā veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, kas tiek sniegti cilvēkiem, kuri lieto narkotikas. Sākotnēji galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai paplašinātu piekļuvi opioīdu agonistu terapijai un adatu un šļirču apmaiņas programmām kā daļu no reakcijas uz augsta riska narkotiku lietošanu, galvenokārt pievēršoties heroīna injicēšanai un HIV/AIDS epidēmijai. Nesen publicētajās EMCDDA un ECDC kopīgajās norādījumos par infekcijas slimību profilaksi un kontroli injicējamo narkotiku lietotāju vidū gan sabiedrībā, gan ieslodzījuma vietās ieteikts nodrošināt opioīdu agonistu terapiju, lai novērstu C hepatītu un HIV, kā arī samazinātu injicēšanas riskanto uzvedību un injicēšanas biežumu. Norādījumos arī ieteikts līdztekus ārstēšanai ar opioīdu agonistiem nodrošināt arī sterilu injicēšanas aprīkojumu, lai palielinātu intervences pasākumu aptvērumu un efektivitāti to cilvēku vidū, kuri injicē opioīdus.

Pēdējās trīs desmitgadēs dažās ES valstīs ir paplašinātas pieejas kaitējuma mazināšanai, lai ietvertu citus atbildes pasākumus, tostarp narkotiku lietošanas telpas un naloksona līdzņemšanas programmas, kuru mērķis ir samazināt letālu pārdozēšanas gadījumu skaitu (13.1. attēls). Intervences pasākumi, kuru mērķis ir samazināt ar opioīdiem saistītu nāves gadījumu skaitu, ir pasākumi, kuru mērķis ir novērst pārdozēšanas gadījumus, un pasākumi, kuru mērķis ir novērst nāvi pārdozēšanas gadījumā (13.2. attēls).

Dažās valstīs ir narkotisko vielu pārbaudes iestādes, kas ir izveidotas ar mērķi ļaut cilvēkiem labāk saprast, kādas vielas satur viņu pirktās nelikumīgās narkotiskās vielas. Tabletes, piemēram, tās, kas iegādātas kā MDMA, var saturēt arī piemaisījumus un citas narkotikas, piemēram, sintētiskos katinonus. Tā kā daudzi sintētiskie stimulanti un jaunas psihoaktīvas vielas tagad ir pieejamas nelegālajā tirgū līdzīgā izskata pulvera vai tablešu veidā, patērētāji arvien vairāk var būt pakļauti riskam, ka neapzinās, kādu konkrētu stimulantu vai vielu maisījumu viņi lieto.

Arvien lielāka jaunu psihoaktīvo vielu un nelegālo narkotiku tirgu integrācija rada jaunas problēmas sabiedrības veselības jomā, piemēram, marihuāna, kas sajaukta ar sintētiskajiem kanabinoīdiem, stimulanti, kas sajaukti ar katinoniem un ketamīnu, vai jauni sintētiski opioīdi, kas sajaukti ar heroīnu vai tiek nepareizi pārdoti kā heroīns. Tā kā saindēšanās gadījumi var strauji attīstīties, arvien svarīgāka kļūst izpratne par to, kas ir efektīvs riska paziņojuma sniegšanas veids. Lai gan sniegto pakalpojumu klāsts var atšķirties, visi narkotiku pārbaudes dienesti veic zināmu veselības risku saziņas veidu, bieži izsniedzot brīdinājumus par analizētajiem narkotiku izstrādājumiem un kopīgojot datus ar citām ieinteresētajām personām. Mērķis ir novērst vai samazināt kaitējumu indivīda (personas, kas iesniedz vielu pārbaudei) un iedzīvotāju (citu cilvēku, kas var tikt pakļauti tās pašas vielas iedarbībai) līmenī. Turpmākie soļi šajā jomā var ietvert virzību uz saskaņošanu un vienprātības panākšanu starp Eiropas narkotiku kontroles dienestiem par to, kā noteikt kritērijus un robežvērtības, kad un kā izdot brīdinājumus, kā arī uz pierādījumiem balstītu standarta darbības procedūru pieņemšanu attiecībā uz paziņošanu par veselības apdraudējumu. Šie jautājumi ir aplūkoti nesen EMCDDA un Eiropas zāļu informācijas projekta ietvaros izstrādātajā rokasgrāmatā par veselības apdraudējuma komunikācijas stratēģijām.

Daži no šiem intervences pasākumiem joprojām ir pretrunīgi, pamatojoties uz iemesliem, kas ietver to juridisko statusu un to pierādījumu bāzes attīstību. Tāpēc šo jaunāko intervences pasākumu aptvērums joprojām ir nevienmērīgs gan pašās valstīs, gan starp tām, un tur, kur tās pastāv, tās visbiežāk sastopamas tikai lielās pilsētās. Kopumā pārklājums un piekļuve kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem kopumā, tostarp tiem pakalpojumu modeļiem, kas ir sen iedibināti un salīdzinoši labi pierādīti, dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras, un dažās valstīs tas joprojām ir nepietiekams salīdzinājumā ar aplēstajām vajadzībām.

Gatavības palielināšana, lai mazinātu kaitējumu, ko rada spēcīgas sintētiskās narkotikas un to netīša lietošana.

Iedarbīgām sintētiskām vielām ir pieaugošs potenciāls izraisīt ar narkotikām saistītu kaitējumu Eiropā, jo šo vielu netīša lietošana pulveros vai maisījumos, ko pārdod kā citas narkotikas, var izraisīt saindēšanās un nāves gadījumus. Tas kopā ar sarežģītākiem vairāku narkotiku kombināciju patēriņa modeļiem palielina jau tā ievērojamās problēmas izstrādāt efektīvus risinājumus, lai samazinātu narkotiku izraistītus nāves gadījumus un ar narkotikām saistītu saslimšanas gadījumu skaitu. Šādas pieaugošas sarežģītības piemērs, lai gan pašlaik salīdzinoši nelielā mērogā, bija vērojams Igaunijā 2022. gadā, kur tika identificēti maisījumi, kas saturēja jaunus sintētiskos opioīdus un jaunus benzodiazepīnus, kā arī trankvilizatoru ksilazīnu. Šie maisījumu veidi, kas zināmi attiecīgi kā “benzo-dope” un “tranq-dope”, ir saistīti ar pārdozēšanas izraisītu nāves gadījumu skaita pieaugumu un citiem negatīviem ar veselību saistītiem rezultātiem Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Pēdējā laikā ļoti spēcīgie benzimidazola opioīdi (nitazēni), kas ir spēcīgāki nekā fentanils, arī ir bijuši iesaistīti vietejos saindēšanās uzliesmojumos dažās Eiropas daļās (sk. arī “Jaunas psihoaktīvās vielas – pašreizējā situācija Eiropā”).

Nesen Īrijā notikušā uzliesmojuma laikā ar zema sliekšņa dienestu atbalstu tika veikts ātrs riska komunikācijas pasākums, kas ietvēra brošūru izplatīšanu atklātās narkotiku tirdzniecības vietās un informācijas izplatīšanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos un ziņu platformās. Šis ir piemērs tam, kā dienestiem var būt nepieciešams reaģēt gan ātrāk, gan intensīvāk pret narkotiku izraisītas saindēšanās gadījumiem nekā iepriekš (13.3. attēls). Šādu maisījumu un nepareizi pārdotu vielu klātbūtne tirgū liecina par nepieciešamību pārskatīt pašreizējās pieejas dažu kaitējuma samazināšanas intervenču īstenošanai. Piemēram, šo maisījumu un kļūdainu vielu kontekstā var būt nepieciešams pārskatīt opioīdu antagonista naloksona izplatīšanu un ievadīšanu. 

Vispārīgāk runājot, ņemot vērā iespējamās norises sintētisko opioīdu tirgū, būtu saprātīgi pārskatīt pašreizējos plānus, lai sagatavotos un reaģētu uz jebkādu iespējamu sintētisko opioīdu pieejamības un lietošanas vai ar šīm vielām saistītā kaitējuma pieaugumu. Tas varētu ietvert toksikoloģiskās analīzes spēju uzlabošanu, brīdinājuma ziņojumu izplatīšanu un pirmās līnijas reaģētāju sagatavotību. Ja darbojas narkotiku patēriņa telpas, var apsvērt iespējamos ieguvumus un riskus, ko var radīt arī narkotiku pārbaudes pakalpojumu sniegšana. Lielākā daļa narkotiku lietošanas telpu Kanādā, piemēram, piedāvā narkotiku pārbaudes attiecībā uz fentanilu. Pašlaik Eiropas Savienībā tā nav izplatīta, bet pēdējā laikā Kopenhāgenas patēriņa telpa ir sākusi sniegt šo pakalpojumu, un tiek ziņots, ka citi izmēģinājuma projekti ir attīstības jomā citur Eiropā.

Ar stimulējošiem līdzekļiem saistīta kaitīga ietekme, kas saistīta ar dažādiem lietošanas veidiem

Ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto risku samazināšana vienmēr ir bijusi svarīgs mērķis kaitējuma mazināšanas intervences pasākumiem, un pakalpojumu modeļi ir salīdzinoši labi izstrādāti un pierādīti. Tomēr pat šajā jomā narkotiku patēriņa izmaiņas rada jaunas problēmas efektīvai pakalpojumu sniegšanai. Pēdējos desmit gados septiņās Eiropas pilsētās sešās ES valstīs ir konstatēti HIV uzliesmojumi, kas saistīti ar nelegālu sintētisko stimulantu injicēšanu. Potenciāli lielāks injekciju biežums ir saistīts ar stimulējošu lietošanu salīdzinājumā ar heroīna lietošanu, savukārt kreka kokaīna un citu injekcijām paredzētu tablešu sasmalcināšana un šķīdināšana arī rada papildu risku veselībai. Šādi patēriņa modeļi rada jautājumus, piemēram, par to, kāda veida un piemērotības adatas un šļirces tiek nodrošinātas cilvēkiem, kas piedalās atklātās ielu narkotiku tirdzniecības vietās, kuras tagad parasti raksturo vairāku narkotiku lietošana. Pastāv papildu bažas par to, ka pakalpojumu ierobežojumi Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā negatīvi ietekmēja ar narkotikām saistītu infekciju, piemēram, HIV un HCV, testēšanu un iespējas aprūpēt neaizsargātākās un marginalizētākās iedzīvotāju grupas, kas lieto narkotikas, tostarp bezpajumtniekus.

Sintētiskie stimulanti un dažādas citas vielas tiek lietotas, lai atvieglotu un veicinātu seksualizētu narkotiku lietošanu dažādās grupās, bet galvenokārt vīriešu vidū, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, lai gan to dēvē par ķīmisko seksu. Lai gan šī definīcija ir neprecīza, to parasti izmanto, lai norādītu uz vidēm vai notikumiem, kuros var notikt gan augsta riska narkotiku lietošana, gan augsta riska seksuālā uzvedība. Iesaistītās narkotikas var būt gan stimulanti, piemēram, metamfetamīns, kokaīns un sintētiskie katinoni, gan alkohols, depresanti, piemēram, GHB/GBL, un dissociatīvi līdzekļi, piemēram, ketamīns. Lai gan ir grūti aplēst, cik izplatīts ir ķīmiskais sekss, pētījumos iegūtā informācija liecina, ka šī problēma ir sastopama, lai gan nelielā mērogā un īpašās narkotikas lietojošo personu apakšgrupās visā Eiropā. Iesaistīšanās un efektīvas kaitējuma samazināšanas reakcijas nodrošināšana cilvēkiem, kas iesaistīti šajos augsta riska uzvedības veidos, joprojām ir problēma, un, visticamāk, būs jāizstrādā īpaši pielāgotas kaitējuma mazināšanas intervences. Šajā jomā, visticamāk, būs nepieciešamas arī spēcīgas daudzu aģentūru partnerības starp tiem, kas sniedz seksuālās veselības pakalpojumus, un tiem dienestiem, kas sniedz ar narkotikām saistītu kaitējuma mazināšanas pakalpojumus.

Jauni izaicinājumi un iespējas samazināt kaitējumu

Lai gan marihuāna ir Eiropā visplašāk lietotā nelegālā narkotika, var apgalvot, ka tā ir arī joma, kurā bieži trūkst padomu un intervences pasākumu kaitējuma mazināšanai. Kaņepju lietotāji Eiropā parasti smēķē šo narkotiku kopā ar tabaku, un neattīstīta joma kaitējuma mazināšanas pieeju izstrādei ir apsvērums par to, ko varētu uzskatīt par efektīviem izgudrojumiem ar smēķēšanu saistīta kaitējuma mazināšanai šajā grupā. Vispārīgāk runājot, tā kā Eiropā pieejamo kaņepju izstrādājumu veidi un formas turpina mainīties, ir jāapsver arī tas, kā tas ietekmē kaitējuma mazināšanas pasākumus. Kopumā kaņepju preparāti – gan hašišs, gan marihuāna – tagad ir iedarbīgāki (tie satur vairāk THC) nekā vēsturiski, un spēcīgas iedarbības kaņepju izstrādājumi ir saistīti ar lielāku akūtu un hronisku kaitējumu. Turklāt ir paplašinājusies izstrādājumu veidu daudzveidība, jo tagad ir pieejami gan ēdamie produkti, gan e-šķidrumi un ekstrakti. Šīs pārmaiņas rada jaunus potenciālus izaicinājumus, lai noteiktu, kas ir efektīvas kaitējuma mazināšanas intervences, un iespējas tās īstenot, lai samazinātu kaitējumu. 

Kaņepes nav vienīgā joma, kurā kaitējuma mazināšanas pieejām ir potenciāls spēlēt lielāku lomu. Kā atzīmēts citur šā gada Eiropas ziņojumā par narkotikām, ir arī pazīmes, kas liecina, ka pieaug patērētāju interese par mazāk zināmām vielām, tostarp disociējošām narkotikām un psihodelīzēm, piemēram, dislāpekļa oksīdu un ketamīnu. Šīm vielām ir potenciāls nodarīt iespējamu kaitējumu, un daži lietošanas veidi, iespējams, palielina nelabvēlīgu seku rašanās risku, radot iespējamas iespējas izmantot pieejas kaitējuma mazināšanai.

Lai gan dažās Eiropas valstīs daži kaitējuma mazināšanas pasākumi joprojām ir strīdīgi, kopumā koncepcija, ka uz pierādījumiem balstīti pasākumi kaitējuma mazināšanai ir svarīga līdzsvarotas narkotiku apkarošanas politikas sastāvdaļa, ir lielā mērā pieņemta. Apstākļi, kādos darbojas kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, pierādījumu bāze, kas tos atbalsta, un tas, kas ir aprūpes kvalitātes standarti šajā jomā, joprojām ir galvenās jomas, kurās jāveic turpmāka attīstība un politikas apsvērumi. Raugoties nākotnē, jaunie draudi sabiedrības veselībai, ko rada Eiropas dinamiskie nelegālo narkotiku tirgi, liecina par pieaugošo nepieciešamību izvērtēt jaunus un mainīgos pakalpojumu sniegšanas modeļus, kas varētu būt nepieciešami, lai aizsargātu to cilvēku veselību, kuri pakļauti nelabvēlīgu iznākumu riskam, ko rada sarežģītāki patēriņa modeļi, jaunas vielas un maisījumi vai kas saistīti ar konkrētām apakšgrupām vai apstākļiem.

EMCDDA publikācijā Health and Social Responses to Drug Problems: A European Guide ir ietverta sīka informācija tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par pierādījumiem, kas ir pieejami, saistībā ar kaitējuma samazināšanas un citu intervences veidu relatīvo efektivitāti.

Galvenie dati un tendences

Adatu un šļirču apmaiņas programmas

• Adatu un šļirču apmaiņas programmas ir arī plaši pieejamas un standarta kaitējuma mazināšanas pakalpojumu sastāvdaļa. 2022. gadā visās ES dalībvalstīs un Norvēģijā bija ieviestas adatu un šļirču apmaiņas programmas. Adatu un šļirču nodrošinājums un piekļuve joprojām ir problēma, un tikai piecas no 17 ES valstīm ar pieejamajiem datiem 2022. gadā sasniedza PVO pakalpojumu sniegšanas mērķus (13.4. attēls).

Opioīdu agonistu terapija

• Opioīdu agonistu ārstēšanu var uzskatīt par efektīvu narkotiku atkarības ārstēšanas veidu, kā arī par pakalpojumu sniegšanas modeli, kas atbilst dažiem kaitējuma mazināšanas mērķiem. Ārstēšana ar opioīdu agonistiem ir vispāratzīts intervences pasākums, kas tiek īstenots visās Eiropas valstīs un ir atzīts par aizsardzības faktoru pret pārdozēšanas izraisītiem nāves gadījumiem. Ārstniecības klīnikās Eiropā tiek izrakstīti dažādi opioīdu agonistu medikamenti, bet visplašāk tiek lietots metadons, ko saņem aptuveni 56 % opioīdu agonistu pacientu, bet vēl 35 % tiek ārstēti ar buprenorfīna bāzes medikamentiem.

Programmas, kas nodrošina līdzņemšanai paredzētu naloksonu

• Līdz 2022. gadam 16 Eiropas valstis ir ziņojušas par līdzņemama naloksona programmu īstenošanu, kas ietver izmēģinājuma projektus pārdozēšanas izraisītu nāves gadījumu novēršanai, un 10 valstis ziņo, ka ir atvērušas vismaz vienu narkotiku lietošanas telpu, kas paredzēta drošākas lietošanas veicināšanai un dažādu veselības problēmu novēršanai (13.5. attēls).

Narkotisko vielu pārbaudes dienesti

• Divpadsmit Eiropas valstis ziņo par kaut kāda veida narkotiku pārbaudes dienesta pastāvēšanu. Šo pakalpojumu mērķis ir novērst kaitējumu, ļaujot cilvēkiem uzzināt, kādas ķīmiskās vielas ir sastopamas viņu nopirktajās nelikumīgajās vielās, un dažos gadījumos nodrošināt piekļuvi konsultācijām vai īslaicīgiem intervences pasākumiem. Analītiskās metodes, ko izmanto pakalpojumi, ir dažādas, sākot no sarežģītas tehnoloģijas, kas var sniegt informāciju par dažādu vielu stiprumu un saturu, līdz metodēm, kas vienkārši parāda kādas konkrētas narkotiskās vielas klātbūtni vai neesamību (13.6. attēls).

Narkotisko vielu lietošanas telpas

• Lai gan narkotiku lietošanas telpas ir kļuvušas par ierastāku risinājumu kaitējuma mazināšanai, to ieviešana dažās valstīs joprojām ir problemātiska. 2023. gadā 10 ES valstīs un Norvēģijā bija operatīvās darbības telpas (13.7. attēls). Vietās, kur ir multikulturālas un jaunas imigrantu grupas, cilvēkiem, kuri ir iesaistīti augsta riska narkotiku lietošanā, vēlams biežāk izplatīt ziņojumus par kaitējumu viņu dzimtajā valodā.

Intervences pasākumi cietumos

• EMCDDA dati par 2022. gadā ieslodzījuma vietās pieejamām kaitējuma mazināšanas un ārstēšanas intervences pasākumiem liecina, ka nepārtraukta ārstēšana ar opioīdu agonistiem bija pieejama visās ES dalībvalstīs, izņemot Slovākiju, kā arī Turcijā. Divās valstīs (Bulgārijā un Slovākijā) opioīdu agonistu terapijas uzsākšana cietumā nebija atļauta. Adatu un šļirču apmaiņas programmas bija pieejamas cietumos trijās valstīs – visos cietumos Spānijā un Luksemburgā (divos cietumos) un vienā sieviešu cietumā Vācijā. Līdzņemams naloksons bija pieejams septiņās valstīs (Vācijā, Igaunijā, Īrijā, Francijā, Itālijā, Lietuvā, Norvēģijā) (13.8. attēls).

Avotdati

Dati, kas izmantoti, lai izveidotu infografikas un diagrammas šajā lapā, ir atrodami turpmāk tekstā.

Parādīt avottabulas