Narkotiku piegāde, ražošana un prekursori – pašreizējā situācija Eiropā (Eiropas 2024. gada ziņojums par narkotikām)

Ar piedāvājumu saistīto rādītāju analīze attiecībā uz plaši lietotām nelegālajām narkotikām Eiropas Savienībā liecina, ka visa veida vielas joprojām ir viegli pieejamas. Šajā lapā varat atrast pārskatu par narkotiku piegādi Eiropā, pamatojoties uz jaunākajiem datiem, kurus papildina jaunākās narkotiku konfiskācijas un narkotiku jomas tiesību aktu pārkāpumu laika tendences, kā arī 2022. gada dati par narkotiku ražošanu un prekursoru konfiskāciju.

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijā

Palielināta narkotiku pieejamība, ko veicina imports lielos apjomos un ražošana Eiropas Savienībā

Narkotiku pieejamība Eiropas Savienībā

Ar piedāvājumu saistīto rādītāju analīze attiecībā uz plaši lietotām nelegālajām narkotikām Eiropas Savienībā liecina, ka visa veida vielas joprojām ir viegli pieejamas. Turklāt tirgum ir raksturīga viegla plašāka narkotiku klāsta pieejamība, kas bieži vien ir pieejamas ar augstu iedarbību vai tīrības pakāpi, potenciāli palielinot risku veselībai. Tās ietver jaunas vielas, par kurām var būt ierobežotas gan patērētāju, gan zinātniskās zināšanas attiecībā uz veselības apdraudējumiem. Pieaug arī to formu daudzveidība, kādās vielas var būt pieejamas tirgū, un dažos gadījumos arī to lietošanas veidi (piemēram, termiski apstrādājami un ēdami preparāti), kādos tās var lietot. Šie notikumi kopā palielina bažas par to, ka kopumā pastāv iespēja, ka nelegālo vielu lietošana varētu būt plašāka un ka ar dažām vielām saistītie riski varētu pieaugt, jo īpaši neaizsargāto lietotāju vidū, piemēram, sociālās un ekonomiskās atstumtības un trūkuma situācijā nonākušo cilvēku vidū. Jo īpaši pastāv bažas, ka cilvēkiem, kuri lieto narkotikas,– iespējams, neapzināti iegādājoties augstās tīrības un spēcīgākas vielas, jo īpaši jaunākas vielas,– var rasties lielāks risks nelabvēlīgiem veselības traucējumiem, tostarp saindēšanās un nāves gadījumiem.

Organizētās noziedzības grupu izmantoto darbības metožu globalizācija, šķiet, ir svarīgs faktors, kas veicina augstu narkotiku pieejamību Eiropā. Pastāv pierādījumi, ka Eiropas narkotiku ražotāji un tirgotāji ciešāk iesaistās starptautiskos noziedzīgos tīklos, tādējādi palielinot noturību nelegālo narkotiku plūsmās uz Eiropas Savienību un no tās. Dažādas valstis Dienvidamerikā, Rietumāzijā, Dienvidāzijā un Ziemeļāfrikā joprojām ir nozīmīgas nelegālo narkotiku izcelsmes valstis, no kurām tās nonāk Eiropā, savukārt Ķīna un Indija joprojām ir nozīmīgas jauno psihoaktīvo vielu izcelsmes valstis, un Indijas loma dažu vielu, piemēram, sintētisko katinonu gadījumā, iespējams, kļūst arvien nozīmīgāka. Bieži vien tiek ziņots, ka narkotisko vielu prekursori un ar tiem saistītās ķimiskās vielas tiek iegūtas arī no Ķīnas.

Pēdējos gados joprojām ir konstatētas lielas narkotiku, jo īpaši kokaīna, konfiskācijas intermodālo pārvadājumu konteineros. Piemēram, 2023. gadā Spānija ziņoja par līdz šim lielāko konfiscēto daudzumu – 9,5 tonnas kokaīna vienā sūtījumā, kas bija paslēpts banānos, kuru izcelsmes valsts bija Ekvadorā (1.1. attēls). Organizētās noziedzības grupējumu narkotiku tirdzniecības operācijas arvien vairāk pievēršas likumīgai komerciālajai infrastruktūrai, kas iesaistīta globālajā tirdzniecībā. Dokumentētie gadījumi liecina par piegādes ķēžu infiltrāciju un galveno darbinieku ekspluatāciju, izmantojot iebiedēšanu un korupciju. Turklāt pieaug bažas par nepilngadīgo vervēšanu un izmantošanu noziedzīgos tīklos, kas nodarbojas ar nelegālo narkotiku tirdzniecību. Tas atspoguļojas prioritātē, ko tiesībaizsardzības iestādes piešķir šo draudu novēršanai. Vispārīgāk un jo īpaši valstīs, par kurām ir zināms, ka tajās Eiropā nonāk vai tiek ražoti lieli narkotiku apjomi, arvien vairāk tiek atzīts, ka ir jādara vairāk, lai apkarotu vardarbību, korupciju un noziedzīgas izmantošanas praksi, kas saistīta ar narkotiku tirgus operācijām.

Avots: Guardia Civil.

Nelikumīgu narkotiku ražošanas un tirdzniecības dinamika starptautiskā mērogā pielāgojas, reaģējot uz ģeopolitiskajām norisēm, reģionālajiem konfliktiem un izmaiņām tirdzniecības maršrutos. Pēdējo gadu notikumi Kolumbijā, Brazīlijā un Ekvadorā, piemēram, ir veicinājuši to, ka organizētās noziedzības grupējumi, mēģinot izvairīties no atklāšanas, ir palielinājuši kokaīna pieejamību nelegālai tirdzniecībai uz Eiropas Savienību, vienlaikus izmantojot vairākus darbības veidus (1.2. attēls). Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs ir aprēķinājis, ka opija audzēšanas apjoms 2023. gadā Afganistānā ir samazinājies par 95 % pēc Taliban opija aizlieguma. Lai gan vēl ir pāragri noteikt šīs situācijas pilnīgu ietekmi uz Eiropas narkotiku tirgiem, tā, visticamāk, ietekmēs heroīna pieejamību Eiropā turpmākajos gados, un pastāv bažas par tā aizstāšanu ar citām narkotikām, piemēram, ļoti spēcīgiem sintētiskajiem opioīdiem vai stimulantiem. Tajā pašā laikā konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos, šķiet, ietekmē tirdzniecības ceļus, ko noziedznieki izmanto, lai nelegālās narkotikas pārvietotu uz Eiropu.

Gandrīz 70 % no muitas iestāžu veiktajām narkotisko vielu konfiskācijas notiek Eiropas Savienības ostās. Papildinot ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānu 2021.–2025. gadam, 2023. gada ES ceļvedī narkotiku tirdzniecības apkarošanai ir ietverti pasākumi muitas riska pārvaldības uzlabošanai un narkotiku un prekursoru atklāšanai. Tas ietver muitas informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošanu starp ES dalībvalstīm un atbalstu modernu konteineru skenēšanas iekārtu ieviešanai. Tā arī atbalsta jaunizveidoto Eiropas Portu aliansi, publiskā un privātā sektora partnerības pieeju, kas izstrādāta, lai palielinātu Eiropas galveno loģistikas centru noturību pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzīgo grupējumu infiltrāciju. Tās mērķis būs atbalstīt paraugprakses un ieteikumu īstenošanu no 2023. gada Šengenas tematiskā novērtējuma par narkotiku tirdzniecību ostās. Tas ietvers ne tikai cīņu pret to narkotiku tirdzniecību, kas vērsta uz Eiropu, bet arī lejupējus nelikumīgas tirdzniecības traucējumus, ko veic tiesībaizsardzības iestādes dzelzceļa un autoceļu tīklos.

Organizētās noziedzības grupējumi cenšas izvairīties no likumdošanas un muitas kontroles, kas ierobežo likumīgajās nozarēs plaši izmantoto ķīmisko vielu izmantošanu, izveidojot alternatīvas ķīmiskās vielas. Reaģējot uz to, ES ceļvedī tiek atbalstīta ES tiesību aktu sarakstu izveide, lai ātrāk kontrolētu prekursorus un nodrošinātu atbilsmi kriminālas inovācijas tempam, to paplašinot, lai aptvertu zināmus atvasinājumus un saistītas ķīmiskas vielas, ko var pārveidot par plaši pazīstamiem narkotisko vielu prekursoriem vai aizstāt ar tiem. EMCDDA pārskatītajās pilnvarās tā tiks pārveidota par Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru, kurai būs lielāka loma, atbalstot Eiropas Komisiju prekursoru uzraudzībā, plānošanā un draudu novērtēšanā. ES ceļveža mērķis ir arī risināt alternatīvu ķīmisko vielu problēmu, atbalstot vajadzības, kas rodas saistībā ar muitas laboratoriju aprīkojumu. Tiks uzlabota informācijas apmaiņa ar valstīm, kurās tiek iegūti prekursori, tostarp, piemēram, izmantojot ES un Ķīnas Kopējo pārraudzības grupu prekursoru jomā. Eiropas Komisija ir arī Amerikas Savienoto Valstu vadītās Globālās koalīcijas sintētisko narkotiku draudu novēršanai dalībniece, kas, sadarbojoties prioritāro pasākumu īstenošanā, vēršas pret prekursoriem, tostarp tiem, kas nepieciešami jaunu sintētisko opioīdu ražošanai.

Narkotiku ražošana Eiropas Savienībā

Šī politikas attīstība notiek laikā, kad Eiropa joprojām ir nozīmīgs ražošanas reģions dažādām nelikumīgām narkotiskajām vielām. Eiropas Savienībā ražotas kaņepes parasti ir paredzētas ES patēriņam, un tiek ziņots, ka ES dalībvalstīs katru gadu tiek likvidēti daudzi tūkstoši kaņepju audzēšanas vietu. Sintētiskās narkotikas, piemēram, MDMA un amfetamīni, tiek ražotas arī Eiropas Savienībā un var tikt tirgotas uz tirgiem ārpus ES. Ziņojumi liecina, ka simtiem nelikumīgu narkotiku ražošanas iekārtu, kas tika likvidētas Eiropas Savienībā, ražoja dažādas vielas, sākot no amphetamīna, metamfetamīna, sintētiskā katinona un MDMA līdz pat kokaīnam un heroīnam. Lai gan to var būt grūti noteikt, dažos gadījumos viena laboratorija, iespējams, ir ražojusi vairākas vielas, piemēram, dažādus sintētiskos stimulantus, kuriem ir līdzīgas ķīmiskās un iekārtu ražošanas prasības. Ir grūti aplēst atsevišķu demontēto laboratoriju ražošanas jaudu. Kopumā tas nozīmē, ka, lai gan ir iespējams noteikt, ka dažādu nelikumīgu narkotiku ražošana notiek Eiropā, komentāri par kopējo iekārtu skaitu, tendencēm vai jaudas izmaiņām joprojām ir problemātiski. Lai gan tiek ziņots par liela mēroga metamfetamīna un amfetamīna laboratorijām, daudzas no tām ir neliela mēroga, tāpēc tiek ziņots par lielāku skaitu, un to skaits katru gadu svārstās. Lai gan par lielāko daļu demontēto MDMA ražotņu ziņoja Nīderlande un Spānija, dažas dalībvalstis, kas parasti demontē lielu skaitu iekārtu, nesniedza informāciju par 2022. gadu. Atsevišķu kokaīna ražošanas, ekstrakcijas, griešanas un iepakošanas iekārtu atklāšana pēdējos gados liecina, ka kokaīna ražošana Eiropā ir nostiprinājusies un ka tiek izmantotas inovatīvas metodes, lai veicinātu šīs narkotikas iekļūšanu Eiropā.

Par inovāciju ražošanas procesos liecina arī dažas nesen notikušās ķīmisko vielu konfiskācijas, ko var izmantot, lai ražotu prekursoru ķīmiskās vielas, kas vajadzīgas amfetamīna, metamfetamīna un MDMA ražošanai, tādējādi apejot ieviestās kontroles, lai samazinātu šo narkotiku pieejamību. Lielais prekursoru konfiskācijas gadījumu skaits 2022. gadā liecina, ka sintētisko katinonu ražošana joprojām ir nozīmīga, jo īpaši Polijā. Tiesībaizsardzības iestāžu paziņoto demontēto ražotņu lielums un mērogs svārstās no “virtuves mēroga” laboratorijām līdz lielākas jaudas ražotnēm, kurās darbojas vairāki “pavāri”, kas īpašos reaktoros ražo vairākus desmitus kilogramu gatavā produkta vienā partijā. Mazākās vietās ražošana, šķiet, ir paredzēta galvenokārt vietējiem tirgiem un, dažkārt, pārdošanai tumšajā tīklā. Lai gan informācija ir ļoti ierobežota, šķiet, ka arī lielākās ražotnes apgādā vietējos tirgus, un dažkārt galaprodukts tiek eksportēts ārpus Eiropas.

Plašāka ķimikāliju kopuma izmantošana, lai radītu gan jaunas vielas, gan dažādus sintēzes procesus stabilākām narkotikām, rada sarežģītu izaicinājumu muitai, tiesībaizsardzībai un tiesiskajam regulējumam. Nelikumīga sintētisko narkotiku ražošana Eiropas Savienībā eksportam un vietējiem tirgiem joprojām ir riska avots sabiedrības veselībai — gan cilvēkiem, kuri lieto potenciāli bīstamās vielas, gan videi nodarītais kaitējums, ko viņu ražošana var radīt vietējā līmenī.

Galvenie dati un tendences

Narkotiku piegādes tendences

• Kopumā indeksētās tendences liecina, ka laikposmā no 2012. līdz 2021. gadam visu Eiropas Savienībā konfiscēto narkotiku daudzums ir palielinājies, jo īpaši pēdējos piecos gados, lai gan pēdējos trīs gados konfiscētā amfetamīna un metamfetamīna daudzums ir nedaudz svārstījies (1.3. attēls).

• Laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam lielākais pieaugums ir bijis attiecībā uz kokaīnu (+ 376 %), metamfetamīnu (+ 293 %), marihuānu (+ 184 %), heroīnu (+ 91 %), MDMA (+ 71 %) un amfetamīnu (+ 74 %). Nelielais pieaugums, kas novērots attiecībā uz hašišu (+5 %), atspoguļo 52 % samazinājumu, par ko Spānija ziņoja 2022. gadā un kas, iespējams, ir saistīts ar narkotiku tirdzniecības maršrutu maiņu. Eiropā ir ievērojami šo narkotiku patēriņa tirgi. Tomēr ir iespējams, ka konfiscētā apjoma pieaugums vismaz daļēji atspoguļo lielāko lomu, kāda Eiropai ir kā šo narkotiku ražošanas, eksporta vai tranzīta vietai.

• Narkotiku konfiskācijas tendenču interpretāciju sarežģī tas, ka tās ietekmē policijas un tiesībaizsardzības stratēģijas un prioritātes, kontrabandistu grupu panākumi vai neveiksmes, lai izvairītos no atklāšanas, kā arī jebkādas pamatā esošās izmaiņas pieejamībā un lietošanā.

• 2022. gadā Eiropas Savienībā tika ziņots par aptuveni vienu miljonu konfiskācijas gadījumu, no kuriem visbiežāk tika konfiscēti kaņepju preparāti, kas veido 71 % no visu konfiskācijas gadījumu skaita (1.4. attēls un 1.5. attēls).

• Skaita ziņā 2022. gadā tika veikts mazāks hašiša (− 18 %), augu marihuānas (− 23 %) un heroīna (− 28 %) konfiskācijas gadījumu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu (1.6. attēls). Tas var atspoguļot izmaiņas policijas praksē, patēriņa modeļos vai narkotiku pieejamībā.

• Laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam visvairāk palielinājās konfiskāciju skaits metamfetamīnam (+180 %), MDMA (+60 %), kokaīnam (+26 %) un amfetamīnam (+5 %).

Narkotiku tiesību aktu pārkāpumu tendences

• Eiropas Savienībā 2022. gadā tika ziņots par aptuveni 1,5 miljoniem ar narkotikām saistītiem tiesību aktu pārkāpumiem, kas ir par 26 % vairāk nekā 2012. gadā. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas šo pārkāpumu (77 % jeb 1,2 miljoni) bija saistīti ar lietošanu vai glabāšanu personīgai lietošanai.

• No aplēstajiem 1,5 miljoniem narkotiku jomas tiesību aktu pārkāpumu par pārkāpumā iesaistīto narkotiku ir ziņots nedaudz mazāk nekā 1 miljonā pārkāpumu, no kuriem 809 000 bija saistīti ar glabāšanu vai lietošanu, 177 000 ar piegādi, un 3000 bija cita veida pārkāpumi (1.7. attēls). Definīcijas par to, kas ir ar piegādi saistīts pārkāpums, dažādās valstīs var atšķirties.

• 2022. gadā tika reģistrēti aptuveni 609 000 pārkāpumu, no kuriem vairāk nekā trīs ceturtdaļas (75 %) bija saistīti ar marihuānas lietošanu vai glabāšanu un nedaudz vairāk nekā puse jeb 98 000 pārkāpumu, kas bija saistīti ar narkotiku piegādi (56 %). Tas, ka kaņepes dominē gan piegādes, gan glabāšanas noziegumos, liecina par narkotiku pieprasījuma līmeni; tas liecina arī par šīs narkotikas politisko nozīmi.

• Gan narkotiku glabāšanas, gan narkotisko vielu piegādes pārkāpumu līmenis joprojām ir augstāks nekā 2012. gadā attiecībā uz visām narkotikām, izņemot heroīnu (1.8. attēls un 1.9. attēls).

ES ražošanas un prekursoru dati par 2022. gadu

• Kaņepes. ES dalībvalstis ziņoja par 98 000 kaņepju stādu konfiskācijas gadījumu, kuros konfiscēti 3,5 miljoni individuālo augu un 2022. gadā – 6,5 tonnas stādu (4,3 miljoni stādu un 32,5 tonnas 2021. gadā). Saskaņā ar datiem, kas iegūti no atklātiem avotiem un valstu partneriem, 2022. gadā 14 ES dalībvalstīs tika likvidētas gandrīz 5700 nelikumīgas kaņepju audzētavas.

• Heroīns. Nīderlandē 2022. gadā tika likvidētas divas heroīna ražotnes (trīs 2021. gada). Vācija, Spānija un Polija ziņoja tikai par trim heroīna prekursora ķīmiskā etiķskābes anhidrīda konfiskācijas gadījumiem, kuros tika konfiscēti 141 litri (5730 litri 2021. gadā). Kopš 2019. gada etiķskābes anhidrīda konfiskācijas visā pasaulē ir ievērojami samazinājušās. Tas var liecināt par to, ka samazinās mēģinājumi novirzīt un tirgot šo vielu, vai arī par pāreju uz alternatīviem kontrabandas ceļiem.

• Kokaīns. 2022. gadā Eiropas Savienībā tika likvidētas vismaz 39 vietas, kas saistītas ar kokaīna ražošanu (2021. gadā 34 vietas). Neraugoties uz 2022. gadā konfiscētā kālija permanganāta daudzuma samazinājumu (173 kilogrami) salīdzinājumā ar 2021. gadu (kilogrami) (1100 kilogrami), ir iespējams, ka kokaīna hidrohlorīda plaša mēroga pārstrāde no importētiem starpproduktiem Eiropas Savienībā, visticamāk, turpinās. Piemēram, tika ziņots, ka 2023. gadā Spānijā tika likvidēta kokaīna pārstrādes laboratorija, kuras ražošanas jauda dienā bija 200 kilogrami šīs narkotiskās vielas. Turklāt ir ziņots par dažiem apjomīgiem konfiskācijas gadījumiem saistībā ar neparastām vielām, kas satur kokaīnu, kurš ir jāekstrahē ar ķīmiskiem līdzekļiem, kas liecina, ka pārstrāde Eiropā joprojām ir būtiska problēma. Piemēram, 2022. gadā ķīmiski slēpts kokaīns tika atklāts sūtījumā 22 tonnās cukura Francijā un 100 kilogramos akmeņogļu, kas bija daļa no lielākas akmeņogļu kravas, kura tika sūtīta uz Horvātiju.

• Amfetamīns. 2022. gadā 7 ES dalībvalstis ziņoja par 108 amfetamīna laboratoriju likvidēšanu (2021. gadā – 119): Nīderlande (39), Beļģija (35), Polija (22), Spānija (5), Zviedrija (5), Horvātija (1) un Rumānija (1).

• Metamfetamīns. Deviņas ES dalībvalstis 2022. gadā ziņoja par 242 metamfetamīna laboratoriju likvidēšanu (2021. gadā – 224): Čehija (202), Nīderlande (14), Bulgārija (12), Beļģija (6), Polija (4), Grieķija (1), Spānija (1), Slovēnija (1) un Zviedrija (1). 2022. gadā 15 ES dalībvalstis ziņoja par metamfetamīna sintēzei ar “efedrīna metodi” nepieciešamo prekursoru (efedrīna un pseidoefedrīna) konfiskāciju 352 kilogramu apmērā (gan pulveri, gan tabletes) (2021. gadā 15 ES dalībvalstis konfiscēja 723 kilogramus).

• Metamfetamīnu var ražot arī, izmantojot BMK kā izejmateriālu (BMK izmanto arī amfetamīna ražošanai). 2022. gadā Eiropā tika konfiscēti 1329 litri BMK (gandrīz 5100 litri 2021. gadā) un 26,6 tonnas vielu (10,5 tonnas 2021. gadā), ko var izmantot BMK ražošanai. Šie konfiskācijas gadījumi ietvēra 25,6 tonnas BMK glicīdisko atvasinājumu (736 kilogrami 2021. gadā), 379 kilogramus MAPA (gandrīz 9,7 tonnas 2021. gadā) un vairāk nekā 500 kilogramus APAA un APAAN (50 kilogrami APAA 2021. gadā). Par divām jaunām alternatīvām ķīmiskām vielām, ko var izmantot arī BMK, DEPAPD un DEPAPD enoāta izgatavošanai, pirmo reizi ziņots Eiropā (un visā pasaulē) 2022. gadā, konfiscējot salīdzinoši mazos daudzumos. Turklāt vīnskābes – ķīmiskās vielas, kas ļauj no maisījumiem, kuri ražoti ar BMK metodēm, iegūt spēcīgāko un pieprasītāko metamfetamīna formu (d-metamfetamīns, ko izmanto “kristālmetamfetamīna” izgatavošanai), konfiskācijas apjoms 2022. gadā sasniedza 2,6 tonnas (2021. gadā – 4,5 tonnas), un par to ziņoja Beļģija, Vācija un Nīderlande. Tas liecina, ka Eiropā joprojām notiek plaša mēroga d-metamfetamīna ražošana. Eiropā konfiscēto metamfetamīna prekursoru un saistīto ķīmisko vielu daudzuma pieaugums atspoguļo sintētisko narkotiku ražošanas grupu globāli nozīmīgo jaudu Eiropas Savienībā.

• MDMA. 2022. gadā sešas ES dalībvalstis ziņoja par 48 MDMA laboratoriju likvidēšanu (2021. gadā – 25). Beļģija 2022. gadā ziņoja par 27 MDMA laboratorijām (2021. gadā – 8), Nīderlande ziņoja par 13 laboratorijām, Spānija – par piecām laboratorijām, bet Francija, Polija un Zviedrija – par vienu laboratoriju (katrā no minētajām valstīm). MDMA prekursoru konfiskācija 2022. gadā palielinājās līdz 20,5 tonnām (2021. gadā – 7,1 tonna). MDMA prekursora PMK un tā glicidisko atvasinājumu konfiskācija 2022 gadā pārsniedza 19,9 tonnas (2021. gadā – 2,6 tonnas). Tika ziņots arī par citām alternatīvām ķīmiskajām vielām: 2022. gadā MAMDPA tika konfiscēts mazākā daudzumā (37 kilogrami salīdzinājumā ar 4,5 tonnām 2021. gadā). Šie ziņojumi par MDMA prekursoru konfiskācijas gadījumu skaita pieaugumu apvienojumā ar informāciju par MDMA eksportu var atspoguļot šīs narkotikas ražošanas pieaugumu pasaules tirgos un vispārēju atjaunošanos pēc krituma saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

• Katinoni. 2022. gadā Eiropas Savienībā tika likvidētas 29 sintētisko katinonu ražotnes, no kurām dažas bija liela mēroga (15 ražotnes 2021. gadā): 23 ražotnes Polijā (12 2021. gadā) un sešas ražotnes Nīderlandē (divas 2021. gadā). Sintētisko katinonu prekursoru konfiskācijas gadījumu skaits 2022. gadā bija 558 kilogrami (555 kilogrami 2021. gadā), galvenokārt Polijā (355 kilogrami). Francijā tika apturēts vienas tonnas 4-CMC prekursora 1-(4-hlorfenil)propān-1-viena sūtījums no Ķīnas, kas bija ceļā uz Poliju.

• Sintētiskie opioīdi: 2023. gadā Latvijas policija ziņoja par fentanila ražošanai aprīkotas vietas demontāžu un gandrīz 2 kg šīs narkotikas, kā arī 2,7 kg fentanila prekursora NPP konfiskāciju tajās pašās telpās. Arī Latvijas policija 2023. gadā ziņoja par nelikumīgas metadona laboratorijas likvidēšanu.

• Izgāztuves: 2022. gadā Beļģijā (41) un Nīderlandē (153) bija 194 narkotiku ražošanas atkritumu un iekārtu izgāztuves, par kurām ziņots Eiropas Savienībā (2021. gadā – 234). 

EMCDDA un Eiropola ES narkotiku tirgi: Padziļinātā analīzē ir sniegta detalizēta informācija par nelegālo narkotiku ražošanu un tirdzniecību.

Avotdati

Dati, kas izmantoti, lai izveidotu infografikas un diagrammas šajā lapā, ir atrodami turpmāk tekstā.

Parādīt avottabulas