Heroīns un citi opioīdi – pašreizējā situācija Eiropā (Eiropas 2024. gada ziņojums par narkotikām)

Heroīns joprojām ir Eiropā visbiežāk lietotais nelikumīgais opioīds, un tā ir arī narkotika, kas rada lielu daļu ar nelikumīgo narkotisko vielu lietošanu saistītā veselības sloga. Tomēr opioīdu problēma Eiropā turpina attīstīties tādā veidā, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs to, kā mēs risinām problēmas šajā jomā. Šajā lapā atradīsiet jaunāko analīzi par heroīna un citu opioīdu situāciju Eiropā, tai skaitā par lietošanas izplatību, ārstniecības pieprasījumu, konfiskācijas gadījumiem, cenu un tīrību, kā arī radīto kaitējumu u. c. 

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijā

Gatavošanās iespējamām izmaiņām attiecībā uz opioīdu pieejamību un lietošanu

Heroīns joprojām ir Eiropā visbiežāk lietotais nelikumīgais opioīds, un tā ir arī narkotika, kas rada lielu daļu ar nelikumīgo narkotisko vielu lietošanu saistītā veselības sloga. Tomēr opioīdu problēma Eiropā turpina attīstīties tādā veidā, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs to, kā mēs risinām problēmas šajā jomā.

Dati par narkotiku atkarības ārstēšanās uzsākšanu un citi rādītāji liecina, ka Eiropas heroīna lietotāju grupa noveco, un pašlaik ir maz pierādījumu, kas liecinātu par ievērojamu jaunu cilvēku iesaistīšanos šajā uzvedībā. Laikposmā no 2010. līdz 2022. gadam palielinājās visu to pacientu vidējais vecums, kuri uzsāka specializētu ārstēšanos no narkotiku atkarības, lietojot heroīnu, kā arī to pacientu vidējais vecums, kuri to darīja pirmo reizi, kā arī pieauga gados vecāku klientu īpatsvars (skatīt 6.1. attēlu un 6.2. attēlu). Izmaiņas to personu raksturā, kuras meklē palīdzību, arvien vairāk nozīmē, ka pakalpojumiem ir jāatbilst to klientu vajadzībām, kuriem ir arvien sarežģītāks veselības un sociālā atbalsta vajadzību klāsts. Papildus tiešai reaģēšanai uz problēmām, kas saistītas ar narkotikām, tās ietver nepieciešamību nodrošināt aprūpi un atbalstu ar vecumu saistītu slimību profilaksei vai ārstēšanai, kā arī attiecīgu prasību izveidot efektīvas daudzaģentūru partnerības un nosūtīšanas ceļus ar vispārējiem veselības un sociālā atbalsta dienestiem.

 

Pamatojas uz 19 ES valstu un Turcijas datiem.

 

Pamatojas uz 20 ES valstu un Turcijas datiem.

Lai gan lielākā daļa ar opioīdiem saistīto nāves gadījumu joprojām attiecas uz heroīnu (skatīt Narkomānijas izraisīti nāves gadījumi – pašreizējā situācija Eiropā), to valstu skaits, kurās šāda situācija pastāv, ir samazinājies. Tai pašā laikā lielāku lomu sāk ieņemt citi opioīdi. Turklāt, lai gan 2022. gadā heroīns joprojām bija visbiežāk ziņotais opioīds akūtas narkotiku toksicitātes gadījumos Euro-DEN uzraudzības slimnīcās, dažās pilsētās citi opioīdi – bieži vien opioīdu agonistu terapijā lietotie opioīdi, bet dažās vietās arī opioīdus saturoši medikamenti, ko lieto sāpju remdēšanai, vai jauni spēcīgi sintētiskie opioīdi – tagad ir apsteiguši heroīnu gadījumos, kad tas ir iemesls, kas izraisījis akūtu narkotiku toksicitāti. Lai gan šis datu kopums nav reprezentatīvs valsts līmenī, tas sniedz ieskatu par to, kā opioīdu problēmas var mainīties vietējā līmenī. Šie dati arī jāinterpretē piesardzīgi, jo dažas izmaiņas šajā jomā, šķiet, atspoguļo ilgtermiņa politikas pozitīvo ietekmi, lai samazinātu pieprasījumu pēc heroīna, atturētu no šīs narkotikas lietošanas uzsākšanas un nodrošinātu adekvātus un efektīvus ārstēšanas atbildes pasākumus. Tomēr tagad var būt lietderīgi pievērst lielāku uzmanību pasākumiem, lai samazinātu risku, ka ārstnieciskai lietošanai paredzētie opioīdi var tikt novirzīti uz nelikumīgo tirgu. Svarīgs brīdinājums ir tas, ka šā mērķa sasniegšanai nevajadzētu radīt papildu šķēršļus efektīvas ārstēšanas nodrošināšanai personām, kurām ir problēmas ar opioīdiem. Turklāt jāatzīst, ka daudzās valstīs joprojām nav pietiekamas piekļuves opioīdu agonistu atkarības ārstēšanai.

Turklāt ir novērotas izmaiņas saistībā ar heroīna lietošanas veidu. Ārstēšanās pakalpojumu apmeklētāju vidū pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies injicēšanas gadījumu skaits gan pirmo reizi, gan iepriekš ārstēto heroīna atkarības pacientu vidū (skatīt 6.3. attēlu un Injicējamo narkotiku lietošana Eiropā – pašreizējā situācija). Šīs izmaiņas varētu atspoguļot dažādu faktoru ietekmi, tostarp kaitējuma mazināšanas un profilakses pasākumu ietekmi, kā arī izmaiņas narkotiku pieejamībā, kas var ietekmēt lietošanas modeļus. To, ka injicēšana ir galvenais ievadīšanas ceļš, tagad norāda tikai 18 % no jaunajiem pacientiem, kas sāk ārstēšanos ar heroīnu saistītu problēmu dēļ. Šī attīstības tendence ir svarīga, jo injicējamo narkotiku lietošana ir īpaši saistīta ar dažādiem negatīviem rezultātiem saistībā ar veselību. Mazāk pozitīvi, kā aprakstīts citur šajā ziņojumā, kopumā šķiet, ka cilvēki, kuri injicē narkotikas, injicē plašāku vielu klāstu, jo īpaši par stimulantiem tiek ziņots biežāk. 

Iespējamās izmaiņu pazīmes Eiropas heroīna tirgū

Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs ir aprēķinājis, ka opija audzēšanas apjoms 2023. gadā Afganistānā ir samazinājies par 95 % pēc Taliban opija aizlieguma. Lai gan ir pāragri noteikt šīs attīstības pilnīgu ietekmi uz Eiropas narkotiku tirgiem, ja tā saglabāsies, tā, visticamāk, turpmākajos gados ietekmēs heroīna pieejamību Eiropā. Jaunākie šeit sniegtie apkopotie dati ir par 2022. gadu un ir datēti pirms šīs attīstības. Tie liecina, ka Eiropas Savienībā konfiscētā heroīna kopējais daudzums ir nedaudz samazinājies. Turklāt būtisks heroīna konfiskāciju skaita samazinājums tika novērots Bulgārijā un Turcijā, kas ir galvenās valstis heroīna kontrabandas maršrutos (skatīt zemāk Heroīna un citu opioīdu tirgus datus). Arī 2022. gadā ir vērojams neliels samazinājums mazumtirdzniecības līmeņa cenu indeksētajās tendencēs, bet tīrības aplēses nedaudz pieaug. Tajā pašā laikā bruņotie konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos var ietekmēt tos maršrutus, kurus noziedznieki izmanto nelegālo narkotiku tirdzniecībai uz Eiropu. EMCDDA pašreizējais jaunāko datu novērtējums ļautu piesardzīgi secināt, ka pagaidām nav spēcīgu signālu par ietekmi uz heroīna tirdzniecības plūsmām uz Eiropas tirgiem, lai gan opija cenu pieaugums Afganistānā dažās jomās, iespējams, ir ietekmējis šīs narkotikas cenu un tīrību. Kopumā tiek uzskatīts, ka Afganistānā esošie opija krājumi un Eiropas tirgus relatīvi augstā vērtība īstermiņā līdz vidējā termiņā padarīs piegādes Eiropai nedaudz noturīgākas. Tomēr, ja aizliegums tiktu saglabāts un stingri īstenots, mēs ceram, ka nākotnē radīsies ietekme uz heroīna pieejamību. Ir arī iespējams, ka nākotnē mēs varētu redzēt arī nedaudz ierobežotāku šīs narkotikas piedāvājumu Eiropā no citiem ražošanas reģioniem Dienvidaustrumāzijā. Tāpēc tagad ir lietderīgi apsvērt, kā jebkādas izmaiņas šajā jomā varētu ietekmēt politiku un atbildes pasākumus narkotiku apkarošanas jomā, lai mēs būtu labāk sagatavoti jebkādu iespējamu nelabvēlīgu seku mazināšanai. Viena no svarīgām sekām ir nepieciešamība nodrošināt pietiekamu narkotiku atkarības ārstēšanas pakalpojumu pieejamību tiem, kas meklē palīdzību, jo traucējumi nelegālo opioīdu tirgū varētu palielināt pieprasījumu šajā jomā. Otra ietekme ir nepieciešamība uzraudzīt un atbilstoši reaģēt, lai samazinātu iespējamos papildu kaitējumus, kas varētu rasties, ja citas vielas tiek lietotas kā heroīna aizvietotāji. Pieredze liecina, ka tie var ietvert ne tikai citus opioīdus, bet arī citas narkotiku klases, tostarp stimulantus, piemēram, kokaīnu vai sintētiskus katinonus.

Vai mēs varētu redzēt jaunu sintētisku opioīdu vai citu narkotiku kategoriju lielāku pieejamību un izmantošanu?

Patlaban sintētiskajiem opioīdiem ir salīdzinoši maza nozīme narkotiku tirgū Eiropā kopumā, taču dažās valstīs tie ir nozīmīga problēma, un ir signāli, ka nākotnē tiem varētu būt lielāka nozīme Eiropas narkotiku problēmu risināšanā. 

2023. gadā ES agrīnās brīdināšanas sistēmā par jaunām psihoaktīvām vielām tika atklāti jauni sintētiskie opioīdi vismaz 16 ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Turcijā (skatīt Jaunās psihoaktīvās vielas – pašreizējā situācija Eiropā). Tajā pašā gadā piecās valstīs tika ziņots par saindēšanās un pārdozēšanas uzliesmojumiem, kas saistīti ar nitazēna opioīdiem. Tika ziņots arī par to, ka Īrijā un Francijā nitazēna opioīdi tiek kļūdaini pārdoti kā heroīns.

Dažas ziemeļu un Baltijas valstis 2022. gadā ziņoja par sintētisko opioīdu pieejamības un ar to saistītā kaitējuma, tostarp ar narkotikām saistītu nāves gadījumu, pieaugumu, un 2023. gada provizoriskie dati no dažām valstīm apstiprināja šo tendenci. Vēsturiski bažas šajā jomā galvenokārt ir bijušas saistītas ar fentanila atvasinājumiem, piemēram, ļoti spēcīgo karfentanilu, kas joprojām tiek konfiscēts dažās ES valstīs. Tomēr pēdējos gados Eiropā ir atklāti nitazēni – ļoti spēcīgi opioīdi, kas iegūti no 2-benzilbenzimidazola. Visbiežāk identificētās nitazēni ir protonitazēns, metonitazēns un izotonitazēns. 2022. gadā 14 valstis ziņoja agrīnās brīdināšanas sistēmai par nitazēnu konfiskāciju 3 kg apmērā. Šīs vielas ir sīkāk apspriestas dokumentā “Jaunas psihoaktīvas vielas – pašreizējā situācija Eiropā”.

Ir bijušas arī spekulācijas, ka tad, ja heroīna pieejamība Eiropā tiks samazināta sakarā ar “Taliban” aizliegumu ražot opiju Afganistānā, tas varētu radīt apstākļus sintētisko opioīdu plašākai pieejamībai un izmantošanai. Ņemot vērā tā iespējamās negatīvās sekas, Eiropai ir jāuzlabo sava sagatavotība kaitējuma samazināšanai un citām problēmām, ko šāda tirgus maiņa varētu radīt.

Bažas šajā jomā rada heroīna viltošana ar jauniem sintētiskiem opioīdiem, jaunu sintētisku opioīdu nepareiza pārdošana un, galējā gadījumā, heroīna aizstāšana ar jauniem sintētiskiem opioīdiem. Šāda attīstība varētu palielināt pārdozēšanas un ar narkotikām saistītu nāves gadījumu risku opioīdu lietotāju vidū. Šajā sakarā jāatzīmē, ka pēdējos gados Ziemeļamerikā ir dramatiski palielinājusies ar opioīdiem saistītā mirstība, ko izraisa spēcīgi sintētiskie opioīdi, galvenokārt fentanila atvasinājumi. Tomēr, pamatojoties uz iepriekšējiem heroīna tirgus satricinājumu piemēriem, ir iespējams, ka arī tādus stimulantus kā kokaīns un sintētiskie katinoni var potenciāli izmantot kā heroīna aizstājējvielas. Tāpēc bažas rada tas, ka kokaīna un jo īpaši kreka kokaīna izmantošana, kā norādīts citur šajā ziņojumā, šķiet, pieaug marginalizētāku grupu vidū un izplatās vairākās valstīs.

Lai gan lielāka dažādu narkotiku lietošana un pārslēgšanās uz citām narkotiskām vielām, visticamāk, ir heroīna pieejamības samazināšanās rezultāts, galvenais līdzeklis šā scenārija remdēšanai būtu paplašināt ātru piekļuvi opioīdu agonistu atkarības ārstēšanai un ar to saistītajam atbalstam, kā arī adatu un šļirču apmaiņas programmām. Joprojām ir svarīgi nodrošināt pietiekamu piekļuvi naloksonam, lai novērstu pārdozēšanu un ar narkotikām saistītus nāves gadījumus.

Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa jauno sintētisko opioīdu, piemēram, nitazēnu, piegāžu nāk no Ķīnas un tiek ievestas Eiropā. Tomēr zināms, ka Eiropā ir notikusi neliela sintētisko opioīdu ražošana, un nav iespējams iedomāties, ka esošo nelikumīgo sintētisko narkotiku ražošanas jaudu potenciāli varētu izmantot sintētisko opioīdu ražošanai, ja tirgus apstākļi kļūtu labvēlīgi.

Sīkāku ieskatu par heroīna piedāvājuma dinamiku Eiropas Savienībā skatīt 2024. gada EMCDDA un Eiropola ES narkotiku tirgus: Heroīns un citi opioīdi – padziļināta analīze.

Galvenie dati un tendences

Opioīdu lietošanas izplatība

• Tiek lēsts, ka 2022. gadā opioīdus lietoja 0,3 % pieaugušo ES iedzīvotāju jeb aptuveni 860 000 cilvēku (2021. gadā – 950 000). Šis acīmredzamais samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem galvenokārt ir saistīts ar izmaiņām netiešajā statistikas metodē, ko izmanto, lai aplēstu to cilvēku skaitu, kuri izmanto heroīnu Itālijā.

Heroīna un citu opioīdu atkarības ārstēšanas sākšana

• Opioīdu lietošanu kā galveno iemeslu specializētas ārstēšanās no narkotiku atkarības uzsākšanai, 2022. gadā minēja 63 000 pacientu jeb 25 % no visiem cilvēkiem, kuri sākuši narkotiku atkarības ārstēšanu Eiropā. Heroīns bija galvenā narkotika 12 000 (64 %) no 19 000 pirmreizējiem pacientiem, kuri kā galveno problemātisko narkotiku norādīja konkrētu opioīdu (skatīt 6.4. attēlu). Vēl 2400 pirmo reizi ārstēto no opioīdiem atkarīgo pacientu savu primāro narkotisko vielu nenorādīja.
• Ņemot vērā traucējumus pakalpojumu sniegšanas jomā, kas radušies Covid-19 pandēmijas laikā, dati par ārstēšanas uzsākšanu 2020.–2022. gadā ir jāinterpretē piesardzīgi. Tomēr dati liecina, ka ir turpinājusies ilgstoša samazināšanās tendence attiecībā uz to cilvēku skaitu, kuri uzsāk ārstēšanos no heroīna lietošanas (6.4. attēls).
• Jaunākie Eiropas dati rāda, ka no pirmās heroīna lietošanas reizes, kas pienāk vidēji 23 gadu vecumā, līdz heroīna izraisīto problēmu pirmajai ārstēšanai, kas notiek vidēji 37 gadu vecumā, paiet 14 gadi.
• Valstu dati no 26 ES dalībvalstīm liecina, ka 2022. gadā opioīdu agonistu terapiju saņēma aptuveni 508 000 pacientu (2021. gadā – 506 000 pacientu).

Ar opioīdu lietošanu saistītie kaitējumi

• 2022. gadā heroīns joprojām bija trešā visbiežāk ziņotā narkotika akūtas narkotiku intoksikācijas gadījumos, kuru dēļ personas hospitalizētas tīkla Euro-DEN Plus slimnīcās, proti, heroīns bija saistīts ar 16 % no visiem ziņotajiem gadījumiem. Daudzus ziņojumus, ko saņēma centrālo dienestu tīkls, sniedza neliels skaits uzraugošo slimnīcu. Heroīns tika konstatēts 19 no 23 Eiropas slimnīcām, kas piedalījās 2022. gadā (skatīt 6.5. attēlu). Puse no iesaistītajām slimnīcām ziņoja, ka 2022. gadā 4,3 % vai vairāk hospitalizācijas gadījumu bija saistīti ar heroīnu. Par heroīnu tika ziņots vairāk nekā piektdaļā ar narkotikām saistīto hospitalizācijas gadījumu slimnīcās Drogedā un Dublinā (Īrijā), Ļubļanā (Slovēnijā) un vienā no divām slimnīcām Oslo (Norvēģijā). Vairums saistībā ar heroīnu hospitalizēto 2022. gadā bija pusmūža vecuma vīrieši vecumā no 25 līdz 45 gadiem — tā tas bija 6 no 19 slimnīcām; neviens hospitalizētais nebija jaunāks par 25 gadiem. Pusē no slimnīcām sievietes tika hospitalizētas 19 % vai mazāk no visiem ar heroīnu saistītajiem hospitalizācijas gadījumiem. Citas šajos hospitalizācijas gadījumos visbiežāk ziņotās narkotikas atkarībā no slimnīcas bija benzodiazepīni, kokaīns un amfetamīns.
• Opioīdi tika konstatēti aptuveni 74 % no Eiropas Savienībā ziņotajiem letālajiem pārdozēšanas gadījumiem. Šā konstatējuma pamatā ir toksikoloģiskie dati, kas iesniegti laikposmā no 2015. līdz 2022. gadam un kuros opioīdi tika konstatēti 3305 no kopumā 4439 nāves gadījumiem. Jāatzīmē, ka toksikoloģijas ziņojumos par nāves gadījumiem, ko, iespējams, izraisījušas narkotikas, parasti tiek atrastas vairākas narkotikas.

Heroīna un citu opioīdu tirgus dati

• ES dalībvalstis ziņoja par 19 000 heroīna konfiskācijas gadījumu, kuros konfiscētas 8,0 tonnas 2022. gadā (9,5 tonnas 2021. gadā). Par lieliem daudzumiem ir ziņojušas Nīderlande (2,6 tonnas), Francija (1,4 tonnas), Beļģija (1,3 tonnas), Itālija (0,6 tonnas) un Bulgārija (0,3 tonnas). 2022. gadā Turcijā konfiscētas astoņas tonnas heroīna (2021. gadā – 22,2 tonnas).
• Pēc heroīna konfiskācijas gadījumu skaita pieauguma 2021. gadā (līdz 9,5 tonnām), ES dalībvalstu konfiscētais daudzums 2022. gadā samazinājās par 16 % līdz 8,0 tonnām. Turcija ziņoja par 2022. gadā konfiscētā daudzuma ievērojamāku samazinājumu (līdz astoņām tonnām jeb − 64 % salīdzinājumā ar 22,2 tonnām 2021. gadā) (6.6. attēls). Bulgārija ziņoja par 2022. gadā konfiscētā daudzuma samazinājumu par 71 % (līdz 0,3 tonnām) salīdzinājumā ar 2021. gadu (1,2 tonnas).
• Brūnā heroīna vidējā tīrība mazumtirdzniecības līmenī 2022. gadā bija no 5,4 % līdz 41,7 %. Puse valstu ziņoja, ka vidējā tīrība ir no 14,4 % līdz 25,0 %. Indeksētās tendences liecina, ka laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam heroīna vidējā tīrība palielinājās par 44 %, bet tā cena samazinājās par 24 %. Jaunākajos datos ir vērojams neliels heroīna vidējās cenas kritums un neliels tā tīrības pieaugums (6.6. attēls).
• Pieejamie dati liecina, ka 2022. gadā tika ziņots par gandrīz 13600 citu opioīdu, kas nav heroīns, konfiskācijas gadījumiem, kuru apjoms bija gandrīz 1,2 tonnas, 216 litri un vairāk nekā 2 miljoni tablešu (tostarp tramadols, buprenorfīns, oksikodons, morfīns, metadons, kodīns un nitazēna opioīdi) (6.1. tabula). Igaunija, Latvija, Polija un Zviedrija ziņoja, ka 2022. gadā ir konfiscēti kopumā 3,5 kilogrami nitazēna analogu. Tajā pašā gadā ziņojumi par konfiscēto fentanila un karfentanila daudzumu Eiropas Savienībā sasniedza 9,2 kilogramus (2,7 kilogramus fentanila konfiscēja divas valstis un 6,5 kilogramus karfentanila konfiscēja 14 valstis), 168 litrus fentanila (vienā konfiskācijas reizē Bulgārijā) un 8435 tabletes (fentanila).
• ES agrīnās brīdināšanas sistēmā tika ziņots par nitazēnus saturošu viltotu zāļu skaita pieaugumu, proti, 2022. gadā tika ziņots par 430 tabletēm vai kapsulām (2021. gadā – 189). Portugāle 2023. gadā konfiscēja 5752 viltotas oksikodona tabletes, kas saturēja N-desetil izotonitazēnu, bet Zviedrija konfiscēja 3100 viltotas Oxycontin (oksikodona) tabletes, kas saturēja metonitazēnu. Somijas policija 2024. gadā ziņoja, ka konfiscēja 1000 viltotas Subutex (buprenorfīna) tabletes, kas satur metonitazēnu.
• 2022. gadā tika reģistrēti aptuveni 23 400 noziedzīgu nodarījumu, kas attiecās uz heroīna lietošanu vai glabāšanu.

Avotdati

Dati, kas izmantoti, lai izveidotu infografikas un diagrammas šajā lapā, ir atrodami turpmāk tekstā.

Parādīt avottabulas