Opioīdu agonistu ārstēšana – pašreizējā situācija Eiropā (Eiropas 2024. gada ziņojums par narkotikām)

Opioīdu lietotāji ir lielākā grupa, kas saņem specializētu narkotisko vielu ārstēšanu, galvenokārt opioīdu agonistu terapijas veidā. Šajā lapā atradīsiet jaunāko analīzi par opioīdu agonistu ārstēšanas nodrošināšanu Eiropā, tostarp galvenos datus par tvērumu, ārstējamo cilvēku skaitu, ārstēšanas ceļiem u. c.

Šī lapa ir daļa no Eiropas 2024. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EMCDDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.

Table of contents/Search

Table of contents/Search

Search within the book

Operator

Any match

Exact term match only

Select any filter and click on Search to see results

Close

Pēdējo reizi atjaunināta: 2024. gada 11. jūnijs

Ar opioīdiem saistīto problēmu ārstēšana joprojām patērē visvairāk ārstēšanas resursu

Lai gan pašlaik pastāv lielāka neviendabība to cilvēku raksturā, kuri meklē palīdzību ar narkotikām saistītu problēmu risināšanā, opioīdu agonistu terapijas ilgtermiņa rakstura dēļ tie, kuri to saņem, iespējams, joprojām veido lielāko daļu no resursiem, kas ieguldīti narkotiku atkarības ārstēšanas pakalpojumos lielākajā daļā valstu. Aprēķināts, ka 2022. gadā Eiropas Savienībā 1,7 miljoni cilvēku (2,0 miljoni, ieskaitot Norvēģiju un Turciju) ārstējās no problēmām, kas saistītas ar nelegālo narkotiku lietošanu. Specializēta narkotiku ārstēšana ietver dažādas medicīniskās (tostarp farmakoloģiskās), psiholoģiskās, sociālās un uzvedības pieejas, lai apturētu vai samazinātu narkotiku lietošanu un injicēšanu. Kopumā lielākā daļa saņems kaut kāda veida opioīdu agonistu terapiju, kas ir galvenā farmakoloģiskās ārstēšanas pieeja un ko parasti apvieno ar psihosociāliem intervences pasākumiem. Šo pieeju atbalsta pieejamie pierādījumi – pozitīvi rezultāti ir konstatēti attiecībā uz terapijas pabeigšanu, nelikumīgu opioīdu lietošanu, ziņošanu par riskantu uzvedību, ar narkotikām saistītu kaitējumu un mirstību. EMCDDA un ECDC jaunākajos norādījumos par infekcijas slimību profilaksi un kontroli injicējamo narkotiku lietotāju vidū ir ieteikts nodrošināt opioīdu agonistu ārstēšanu gan kopienās, gan ieslodzījuma vietās, lai novērstu inficēšanos ar HCV un HIV un palīdzētu samazināt riskus izraisošu injicēšanas uzvedību un injicēšanas biežumu. Norādījumos arī ieteikts līdztekus ārstēšanai ar opioīdu agonistiem nodrošināt arī sterilu injicēšanas aprīkojumu, lai palielinātu intervences pasākumu aptvērumu un efektivitāti to cilvēku vidū, kuri injicē opioīdus.

Tomēr joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp valstīm attiecībā uz apstākļiem un formu, kādā tiek sniegta ārstēšana, un to, cik lielā mērā opioīdu agonistu ārstēšanas pieejamība ir pietiekama, lai apmierinātu to personu vajadzības, kurām nepieciešama šāda veida aprūpe. Dažās valstīs opioīdu agonistu terapijas nodrošinājums joprojām ir acīmredzami nepietiekams (sk. Galvenie dati un tendences, turpmāk). Ambulatorās un stacionārās ārstēšanas nodrošināšanas relatīvā nozīme dažādu valstu ārstniecības sistēmās arī ievērojami atšķiras. Gandrīz piektdaļa no narkotiku atkarības ārstēšanas Eiropā tiek nodrošināta stacionārās iestādēs, galvenokārt slimnīcās dibinātos uzturēšanās centros (piemēram, psihiatriskajās slimnīcās), taču tas var ietvert arī terapeitiskās kopienas un dažās valstīs specializētos ārstniecības pansionātos, kas atrodas cietumos. Tomēr kopumā opioīdu agonistu terapiju biežāk nodrošina ambulatoros apstākļos. Tie var būt specializēti narkotiku ārstēšanas centri, zema sliekšņa aģentūras un primārās veselības aprūpes centri, kas var ietvert vispārējās prakses ārstu kabinetus.

Pieejamie dati liecina, ka opioīdu agonistu ārstēšanas nodrošināšana Covid-19 pandēmijas laikā, kad bija ieviesti uz sabiedrības veselību balstīti pārvietošanās ierobežojumi, būtiski nesamazinājās. Tomēr šajā laikposmā, iespējams, tika pielāgoti pakalpojumu sniegšanas modeļi. Kā piemēru var minēt lielāku attālināto medicīnas pakalpojumu izmantošanu un mazāk ierobežojošas pieejas, ko nodrošina narkotiku programma līdzņemšanai. Ir arī zināma informācija, kas liecina, ka pandēmijas laikā uz laiku varēja būt traucēta piekļuve aprūpei jauniem pacientiem, kuri vēlējās saņemt opioīdu agonistu terapiju.

Apmierināt sarežģītākās opioīdu ārstēšanas pacientu novecojošās kohortas vajadzības

Opioīdu problēmu ilgtermiņa raksturu pastiprina pieejamie dati par to personu īpašībām, kuras saņem opioīdu agonistu terapiju. Dati arī liecina, ka Eiropas to cilvēku grupa, kuriem ir bijušas ar heroīnu saistītas problēmas, noveco. To apliecina fakts, ka gandrīz 70 % pacientu, kuri saņem opioīdu agonistu terapiju, tagad ir 40 gadus veci vai vecāki pieaugušie, bet mazāk nekā 10 % pacientu ir jaunāki par 30 gadiem. Tas būtiski ietekmē pakalpojumu sniegšanu, jo pakalpojumiem ir jārisina sarežģītāks veselības aprūpes vajadzību kopums iedzīvotāju grupā, kas kļūst arvien neaizsargātāka. Svarīgs apsvērums ir nepieciešamība nodrošināt efektīvus nosūtīšanas ceļus uz vispārīgākiem pakalpojumiem, kas piedāvā ārstēšanu citām ar novecošanas procesu saistītām slimībām. Tas kļūst arvien vairāk nepieciešams, lai atbalstītu gados vecākus opioīdu terapijas pacientus, kuriem ir nepieciešama geriatriska aprūpe, ņemot vērā nelegālo narkotiku lietošanas, kā arī tabakas un alkohola lietošanas ilgtermiņa ietekmi uz viņu fizisko veselību. Šīs atstumtās grupas ārstēšanai ir arī jāreaģē uz sarežģītām un bieži vien ilgstoši pastāvošām problēmām, kas saistītas ar garīgās veselības traucējumiem, sociālo izolāciju, nodarbinātību un mājokli. Integrētas, daudzdisciplīnu un vecuma specializētās aprūpes pakalpojumu attīstība šai grupai joprojām būs svarīgs apsvērums politikā un nodrošināšanā, jo opioīdu lietošanas demogrāfija Eiropā turpina mainīties.

Vairāku narkotiku lietošana un jaunu, ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu parādīšanās vietējos narkotiku tirgos var palielināt opioīdu lietošanas riskus, jo īpaši vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar sarežģītām veselības aprūpes vajadzībām. Tur, kur ļoti spēcīgi opioīdi ir kļuvuši par narkotiku tirgus iezīmi, ir jāveic papildu pētījumi, lai noteiktu, vai ir nepieciešami pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka pašreizējās pieejas opioīdu agonistu terapijas nodrošināšanai joprojām ir optimālas. Turklāt, kā norādīts citviet šajā ziņojumā, ja Eiropas tirgū samazināsies heroīna pieejamība, tas var palielināt pieprasījumu pēc aprūpes šajā jomā.

Plašāka informācija par veselības un sociālo reakciju uz opioīdu lietošanu, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku vidū, ir atrodama EMCDDA veselības un sociālajā reakcijā uz problēmām saistībā ar narkotikām: Eiropas ceļvedis.

Galvenie dati un tendences

Ārstējamo cilvēku skaits

• Salīdzinot ar pašreizējām aplēsēm par augsta riska opioīdu lietotāju skaitu Eiropā, varētu secināt, ka kopumā opioīdu agonistu terapiju saņēma aptuveni puse no augsta riska opioīdu lietotāju skaita Eiropas Savienībā 2022. gadā - aptuveni 513 000 (526 000, ieskaitot Norvēģiju un Turciju) (12.1. attēls). Tomēr valstu individuālie rādītāji ir atšķirīgi. Valstīs, par kurām salīdzināšanai ir pieejami 2011. vai 2012. gada dati, aptvērums kopumā ir palielinājies. Tomēr dažās valstīs, par kurām aplēsts, ka tajās ir ievērojams skaits augsta riska opioīdu lietotāju, piemēram, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, nodrošinājuma līmenis joprojām ir zems un nepietiekams (12.2. attēls).

• Dati no valstīm, kas konsekventi ziņoja par pacientiem, kuri saņēma opioīdu agonistu terapiju laikposmā no 2010. gada līdz 2022. gadam, liecina par kopumā stabilu ārstēšanas līmeņa tendenci šajā periodā ar nelielām svārstībām to pacientu skaitā, kuri saņēma šo ārstēšanu. Šīs stabilitātes iemesli ir dažādi. Valstīs ar augstu ārstēšanas nodrošinājuma līmeni tas var atspoguļot bieži vien hronisko, recidivējošo opioīdu atkarības raksturu un nepieciešamību ārstēties ilgstoši; citās valstīs (piemēram, Latvijā) tas var atspoguļot zemo ārstēšanas sistēmu kapacitāti.
• Covid-19 pandēmijas sākumā ES dalībvalstis centās nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi opioīdu agonistu ārstēšanai cilvēkiem, kas iesaistīti augsta riska narkotiku lietošanā. Salīdzinot ārstēšanas datus par 2019. un 2022. gadu, redzams, ka pacientu skaits saglabājās stabils, un tikai Horvātija un Ungārija ziņoja, ka šajā periodā ir samazinājies vairāk nekā 10 % populācijas, kas ārstējās ar opioīdu agonistiem. Šie samazinājumi daļēji var būt saistīti ar mazāku piekļuvi ārstēšanai pandēmijas laikā.
• Dažās valstīs ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri saņem ārstēšanu ar opioīdu agonistiem, atspoguļojot pieaugošo ārstēšanas nodrošinājumu, un 11 valstīs, tostarp Dānijā (37 %), Polijā (54 %), Rumānijā (17 %) un Zviedrijā (21 %), ir ziņots, ka no 2016. līdz 2022. gadam šis rādītājs ir pieaudzis.

Ārstēšanas veidi

• Pacienti narkotiku atkarības ārstēšanas procesa gaitā bieži izmanto dažādus pakalpojumus, vairākkārtēju ārstēšanos, un ārstēšanās ilgums ir atšķirīgs. Visizplatītākais ceļš uz specializēto narkomānijas ārstēšanu opioīdu lietotājiem joprojām ir pašnosūtīšana. Šis nosūtīšanas veids, kas ietver arī ģimenes locekļu vai draugu nosūtīšanu, 2022. gadā veidoja aptuveni divas trešdaļas (66 %) no personām ar primārajām opioīdu lietošanas problēmām, kuras uzsāka specializētu narkomānijas ārstēšanu Eiropā. Gandrīz vienu piektdaļu (23 %) klientu nosūtīja veselības aprūpes, izglītības un sociālie dienesti, tostarp citi narkotiku ārstēšanas centri, bet 7 % – krimināltiesību sistēma.

Opioīdu agonistu medikamenti

• 26 valstis ziņo par vairāk nekā viena opioīdu agonistu medikamenta nodrošināšanu 2022. gadā. Visbiežāk izrakstītais medikaments ir metadons, ko saņem vairāk nekā puse (56 %) opioīdu agonistu terapijas pacientu visā Eiropā. Vēl 35 % tiek ārstēti ar medikamentiem, kuru pamatā ir buprenorfīns, kas ir galvenais medikaments, par kura lietošanu ziņots astoņās valstīs. Citas vielas, piemēram, lēnas darbības morfīns vai diacetilmorfīns (heroīns), tiek izrakstītas retāk – Eiropā tās saņem gandrīz 10 % opioīdu agonistu pacientu, un piecas valstis ziņo par dažām heroīna asistētas ārstēšanas iespējām, ja ņem vērā izmēģinājuma projektus (12.3. attēls).

Alternatīvas ārstēšanas iespējas

• Lai gan retāk nekā ārstēšana ar opioīdu agonistiem, alternatīvas ārstēšanas iespējas opioīdu lietotājiem ir pieejamas visās Eiropas valstīs. Vienpadsmit valstīs, par kurām ir pieejami dati, no 5 % līdz 47 % no visiem opioīdu lietotājiem, kuri ārstējas, piedalās intervences pasākumos, kas nav klasificēti kā ārstēšana ar opioīdu agonistiem, piemēram, medicīniski atbalstīta detoksikācija un uz atturēšanos orientēti ambulatoras vai stacionāras intervences pasākumi.

Avotdati

Dati, kas izmantoti, lai izveidotu infografikas un diagrammas šajā lapā, ir atrodami turpmāk tekstā.

Parādīt avottabulas