Opioīdu agonistu terapija – pašreizējā situācija Eiropā (Eiropas 2025. gada ziņojums par narkotikām)
Opioīdu lietotāji ir lielākā grupa, kas saņem specializētu narkotisko vielu ārstēšanu, galvenokārt opioīdu agonistu terapijas veidā. Šajā lapā atradīsiet jaunāko analīzi par opioīdu agonistu terapijas nodrošināšanu Eiropā, tostarp galvenos datus par tvērumu, ārstējamo cilvēku skaitu, ārstēšanas ceļiem u. c.
Šī lapa ir daļa no Eiropas 2025. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EUDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.
Informācija pēdējo reizi atjaunināta: 2025. gada 5. jūnijā
Dažās ES valstīs opioīdu atkarības ārstēšanai piekļuve joprojām ir zema un parādās jauni izaicinājumi
Lai gan pašlaik arvien dažādākas cilvēku grupas lūdz palīdzību ar narkotiku saistītu problēmu gadījumā, opioīdu agonistu terapijas ilgtermiņa raksturs nozīmē, ka pacienti, kuri to saņem, joprojām sastāda ievērojamu daļu resursu, kas ieguldīti narkotiku atkarības ārstēšanas pakalpojumos daudzās valstīs. Neraugoties uz to, piekļuve opioīdu agonistu terapijai Eiropas Savienībā atšķiras, un dažās valstīs tā ir nepietiekama. Turklāt mūsu atbildes reakciju uz opioīdu atkarību vēl vairāk sarežģī potenciālas pārmaiņas opioīdu narkotiku tirgū, iespējamā ietekme uz ārstēšanas optimizāciju, kā arī ar ārstniecības sistēmu darbaspēku saistītās problēmas.
Aprēķināts, ka 2023. gadā Eiropas Savienībā 1,7 miljoni cilvēku (2,1 miljons, ieskaitot Norvēģiju un Turciju) ārstējās no problēmām, kas saistītas ar nelegālo narkotiku lietošanu. Specializēta narkotiku ārstēšana ietver dažādas medicīniskās (tostarp farmakoloģiskās), psiholoģiskās, sociālās un uzvedības pieejas, lai apturētu vai samazinātu narkotiku lietošanu un injicēšanu. Kopumā Eiropas Savienībā aptuveni pusmiljons augsta riska opioīdu lietotāju ir saņēmuši kādu no opioīdu agonistu terapijas veidiem, kas joprojām ir galvenā farmakoloģiskās ārstēšanas pieeja cilvēkiem ar opioīdu atkarību, un to var kombinēt ar psihosociāliem intervences pasākumiem.
Ārstēšanas mērķi un rezultāti ievērojami atšķiras atkarībā no intervences veida un klientu vajadzībām. Ārstēšanas mērķi var būt dažādi – no atturēšanās no nelikumīgu narkotisko vielu lietošanas vai tās samazināšanas līdz kaitējuma novēršanai, sociālajai reintegrācijai un atveseļošanai.
EUDA un ECDC jaunākajos norādījumos par infekcijas slimību profilaksi un kontroli injicējamo narkotiku lietotāju vidū ir ieteikts nodrošināt opioīdu agonistu terapiju gan kopienās, gan ieslodzījuma vietās, lai novērstu inficēšanos ar HCV un HIV un palīdzētu samazināt riskus izraisošu injicēšanas uzvedību un injicēšanas biežumu. Vadlīnijās arī ieteikts līdztekus opioīdu agonistu terapijai nodrošināt sterilu injicēšanas aprīkojumu, lai palielinātu intervences pasākumu aptvērumu un efektivitāti injicējamo opioīdu lietotāju vidū (skatīt arī Injicējamo narkotiku lietošana – pašreizējā situācija Eiropā un Ar narkotikām saistītas infekcijas slimības – pašreizējā situācija Eiropā).
Tomēr joprojām pastāv atšķirības starp valstīm attiecībā uz apstākļiem un formu, kādā tiek sniegta ārstēšana, un to, cik lielā mērā opioīdu agonistu terapijas pieejamība ir pietiekama, lai apmierinātu to personu vajadzības, kurām nepieciešama šāda veida aprūpe. Opioīdu agonistu terapijas nodrošināšana joprojām ir nepietiekama un zemāka par PVO ieteikto līmeni dažās ES dalībvalstīs, kas ziņo par augsta riska opioīdu lietošanas augstu izplatību (skatīt sadaļu Galvenie dati un tendences).
Ambulatorās un stacionārās ārstēšanas nodrošināšanas līdzsvars dažādu valstu ārstniecības sistēmās arī ievērojami atšķiras. Aptuveni 13 % no narkotiku atkarības ārstēšanas Eiropā tiek nodrošināta stacionārās iestādēs, galvenokārt slimnīcās dibinātos uzturēšanās centros, piemēram, psihiatriskajās slimnīcās, taču tas var ietvert arī terapeitiskās kopienas un dažās valstīs specializētus ārstniecības pansionātus, kas atrodas cietumos. Tomēr kopumā opioīdu agonistu terapiju biežāk nodrošina ambulatoros apstākļos. Tie var būt specializēti narkotiku ārstēšanas centri, zema sliekšņa aģentūras un primārās veselības aprūpes centri, kas var ietvert vispārējās prakses ārstu kabinetus. Dažas valstis Covid-19 pandēmijas laikā arī ieviesa elastīgākas ambulatorās ārstēšanas iespējas, un daudzas no tām joprojām ir saglabātas. Turklāt dažas valstis sāka piedāvāt jaunus ārstēšanas veidus, piemēram, buprenorfīna ilgstošas iedarbības preparātus, kas ļauj pacientiem ilgtermiņā ārstēties ar opioīdu agonistiem ar vienu injekciju mēnesī. Lai gan ir nepieciešami papildu pētījumi, jaunākie pierādījumi liecina, ka šis veids var palīdzēt mazināt spiedienu uz zāļu izrakstītājiem, samazinot katram klientam nepieciešamo apmeklējumu skaitu, kā arī var stimulēt pārklājuma paplašināšanu, aptverot lauku vai attālus rajonus. Pakalpojumu sniedzēju daudzveidība neatkarīgi no medikamentiem rada grūtības uzraudzīt opioīdu agonistu terapijas nodrošināšanu un klientu iezīmes. Dažās valstīs ir pazīmes, kas liecina par atkarību ārstēšanas darbaspēka samazināšanos, un daži ārstniecības darbinieki, piemēram, ārstniecības speciālisti, netiek aizstāti, jo viņi aiziet pensijā vai atstāj dienestu, potenciāli apdraudot ārstniecības sistēmu spēju nodrošināt aprūpi.
Opioīdu atkarības ārstēšanu uzsākušo klientu vajadzības tagad ir sarežģītākas
Opioīdu problēmu ilgtermiņa raksturu pastiprina pieejamie dati par to personu īpašībām, kuras saņem opioīdu agonistu terapiju. Dati arī liecina, ka Eiropā to cilvēku grupa, kuriem ir bijušas ar heroīnu saistītas problēmas, noveco. To apliecina fakts, ka gandrīz 70 % pacientu, kuri saņem opioīdu agonistu terapiju, tagad ir 40 gadus veci vai vecāki pieaugušie, bet mazāk nekā 10 % pacientu ir jaunāki par 30 gadiem. Tas būtiski ietekmē pakalpojumu sniegšanu un izmaksas, jo pakalpojumu sniedzējiem tagad ir jārisina sarežģītāks veselības aprūpes vajadzību kopums iedzīvotāju grupā, kas kļūst arvien neaizsargātāka. Svarīgs apsvērums ir nepieciešamība nodrošināt efektīvus nosūtīšanas ceļus uz vispārīgākiem pakalpojumiem, kas piedāvā ārstēšanu citām ar novecošanas procesu saistītām slimībām. Tas kļūst arvien vairāk nepieciešams, lai atbalstītu gados vecākus opioīdu terapijas pacientus, kuriem ir nepieciešama geriatriska aprūpe, ņemot vērā nelegālo narkotiku lietošanas, kā arī tabakas un alkohola lietošanas ilgtermiņa ietekmi uz viņu fizisko veselību. Šīs atstumtās grupas ārstēšanai ir arī jāreaģē uz sarežģītām un bieži vien ilgstoši pastāvošām problēmām, kas saistītas ar garīgās veselības traucējumiem, sociālo izolāciju, nodarbinātību un mājokli. Integrētas, daudzdisciplīnu un vecuma specializētās aprūpes pakalpojumu attīstība šai grupai joprojām būs svarīgs apsvērums politikā un nodrošināšanā, jo opioīdu lietošanas demogrāfija Eiropā turpina mainīties.
Vairāku vielu lietošana un jaunu, ļoti spēcīgu sintētisko opioīdu parādīšanās vietējos narkotiku tirgos var palielināt opioīdu lietošanas riskus, jo īpaši vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar sarežģītām veselības aprūpes vajadzībām. Tur, kur ļoti spēcīgi jauni sintētiskie opioīdi, iespējams, nostiprinās dažos narkotiku tirgos, ir jāveic papildu pētījumi, lai noteiktu, vai ir nepieciešami pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka pašreizējās pieejas opioīdu agonistu terapijas nodrošināšanai joprojām ir optimālas. Bažas rada fentanila, karfentanila un nitazēnu pastāvīgā klātbūtne dažās Eiropas valstīs. Turklāt situācijas attīstība saistībā ar heroīna tirdzniecību no Afganistānas uz Eiropu ir vēl vairāk apgrūtinājusi Eiropas narkotiku tirgu novērtējumu. Ja samazināsies heroīna pieejamība Eiropā, var palielināties aprūpes nepieciešamība cilvēkiem, kuri lieto ļoti spēcīgus opioīdus. Tas rada jautājumu par narkotiku atkarības ārstēšanas sistēmām pieejamajām iespējām palīdzēt no šādām narkotiskajām vielām atkarīgajiem. Lai gan klīniskā prakse Amerikā sākusi sniegt informāciju par metadona un buprenorfīna iespējamo lomu to pacientu ārstēšanā, kuri ir pārgājuši no heroīna uz fentanilu, šobrīd nav pieejami uz pierādījumiem balstīti protokoli. Lai noteiktu jaunu pieeju iespējamo lietderību, izmantojot esošās zāles narkotiku atkarības ārstēšanas sistēmās, nepieciešams politikas un finansiālais atbalsts turpmākai izpētei, jo īpaši nejaušības principā balstītiem kontrolētiem izmēģinājumiem.
To jauniešu skaits, kuri saņem opioīdu agonistu terapiju, joprojām ir salīdzinoši zems un stabils. Tas var būt skaidrojams ar mazāku opioīdu lietošanas uzsākšanu jauniešu vidū un novecojošu to pacientu grupu, kas saņem opioīdu agonistu terapiju. Tomēr dažas valstis, tostarp Vācija, Austrija un Somija, ir ziņojušas par salīdzinoši lielu ar opioīdiem saistītas letālas pārdozēšanas gadījumu īpatsvaru to cilvēku vidū, kas jaunāki par 30 gadiem, un tas var liecināt, ka šai vecuma grupai joprojām pastāv šķēršļi opioīdu agonistu terapijas pieejamībai (skatīt Narkotiku izraisīti nāves gadījumi – pašreizējā situācija Eiropā). Problēmas šajā jomā var būt zems ārstēšanas turpināšanas rādītājs jauniešu vidū, negatīvi priekšstati par opioīdu agonistu terapiju, nevēlēšanās izrakstīt zāles dažu pakalpojumu sniedzēju vidū, kā arī vecumam atbilstošu ārstēšanas iespēju trūkums.
Plašāka informācija par veselības un sociālo reakciju uz opioīdu lietošanu, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku vidū, ir atrodama EUDA Veselības aprūpes un sociālās jomas reakcija uz narkotiku izraisītām problēmām: Eiropas ceļvedis.
Galvenie dati un tendences
Ārstējamo cilvēku skaits
- Kopumā opioīdu agonistu terapiju 2023. gadā saņēma vairāk nekā puse no lēstajiem 860 000 augsta riska opioīdu lietotājiem Eiropas Savienībā, proti, aptuveni 511 000 (523 000, ieskaitot Norvēģiju un Turciju) (12.1. attēls). Tomēr valstu individuālie rādītāji ir atšķirīgi. Valstīs, par kurām salīdzināšanai ir pieejami 2012. vai 2013. gada dati, aptvērums kopumā ir palielinājies. Tomēr dažās valstīs, par kurām aplēsts, ka tajās ir ievērojams skaits augsta riska opioīdu lietotāju, piemēram, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, nodrošinājuma līmenis joprojām ir zems un nepietiekams (12.2. attēls).
- Dati no valstīm, kas konsekventi ziņoja par pacientiem, kuri saņēma opioīdu agonistu terapiju laikposmā no 2013. gada līdz 2023. gadam, liecina par kopumā stabilu ārstēšanas līmeņa tendenci šajā periodā ar nelielām svārstībām to pacientu skaitā, kuri saņēma šo ārstēšanu. Šīs stabilitātes iemesli ir dažādi. Valstīs ar augstu ārstēšanas nodrošinājuma līmeni tas var atspoguļot bieži vien hronisko, recidivējošo opioīdu atkarības raksturu un nepieciešamību ārstēties ilgstoši; citās valstīs (piemēram, Latvijā) tas var atspoguļot zemo ārstēšanas sistēmu kapacitāti.
- Dažās valstīs ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri saņem opioīdu agonistu terapiju, atspoguļojot pieaugošo ārstēšanas nodrošinājumu, un 10 valstīs, tostarp Somijā (75 %), Polijā (50 %), Kiprā (20 %), Zviedrijā (16 %) un Maltā (15 %), ir ziņots, ka no 2018. līdz 2023. gadam šis rādītājs ir pieaudzis.
#EMBED-edr25-oat-figure-12.1#
#EMBED-edr25-oat-figure-12.2#
Ārstēšanas veidi
- Visizplatītākais ceļš uz specializēto narkomānijas ārstēšanu opioīdu lietotājiem joprojām ir pašnosūtīšana. Šis nosūtīšanas veids, kas ietver arī ģimenes locekļu vai draugu nosūtīšanu, 2023. gadā veidoja aptuveni divas trešdaļas (64 %) no personām ar primārajām opioīdu lietošanas problēmām, kuras uzsāka specializētu narkomānijas ārstēšanu Eiropā. Vairāk nekā vienu piektdaļu (23 %) klientu nosūtīja veselības aprūpes, izglītības un sociālie dienesti, tostarp citi narkotiku ārstēšanas centri, bet 7 % – krimināltiesību sistēma.
Opioīdu agonistu medikamenti
- 25 valstis ziņo par vairāk nekā viena opioīdu agonistu terapijas medikamenta nodrošināšanu 2023. gadā. Visbiežāk izrakstītais medikaments ir metadons, ko saņem vairāk nekā puse (55 %) opioīdu agonistu terapijas pacientu visā Eiropā. Vēl 35 % tiek ārstēti ar medikamentiem, kuru pamatā ir buprenorfīns, kas ir galvenais medikaments, par kura lietošanu ziņots astoņās valstīs. Citas vielas, piemēram, ilgstošas iedarbības morfīns vai diacetilmorfīns (heroīns), tiek izrakstītas retāk, un ir aplēsts, ka šos medikamentus Eiropā saņem aptuveni 10 % opioīdu agonistu ārstēšanas klientu. Septiņas valstis ir ziņojušas par zināmu heroīna atbalstītas ārstēšanas nodrošināšanu, ieskaitot pārtrauktos pilotprojektus.
- Piecās valstīs ziņots par jaunāku buprenorfīna preparātu – ilgstošas darbības šķīduma injekcijām un zemādas implanta – lietošanu. Šiem preparātiem attiecīgi 2018. un 2019. gadā tika piešķirta tirdzniecības atļauja, kas bija derīga visā Eiropas Savienībā.
Alternatīvas ārstēšanas iespējas
- Lai gan retāk nekā ārstēšana ar opioīdu agonistiem, alternatīvas ārstēšanas iespējas opioīdu lietotājiem ir pieejamas visās Eiropas valstīs. Vienpadsmit valstīs, par kurām 2023. gadā ir pieejami dati, no 3 % līdz 47 % no visiem opioīdu lietotājiem, kuri ārstējas, piedalās intervences pasākumos, kas nav klasificēti kā opioīdu agonistu terapija, piemēram, medicīniski atbalstīta detoksikācija un uz atturēšanos orientēti ambulatoras vai stacionāras intervences pasākumi.
Izejas dati
Dati, kas izmantoti, lai izveidotu infografikas un diagrammas šajā lapā, ir atrodami turpmāk tekstā.
Pilnīga Eiropas 2025. gada ziņojuma par narkotikām avotu datu kopa, tostarp metadati un metodoloģiskās piezīmes, ir pieejama mūsu datu katalogā.
Zemāk ir atrodama datu apakškopa, kas izmantota infografiku, diagrammu un līdzīgu elementu ģenerēšanai šajā lapā.
