Ar narkotikām saistītas infekcijas slimības – pašreizējā situācija Eiropā (2025. gada Eiropas ziņojums par narkotikām)
Injicējamo narkotiku lietotāji ir pakļauti riskam inficēties, daloties ar narkotiku lietošanas piederumiem. Šajā lapā varat atrast jaunāko analīzi par infekcijas slimībām, kas saistītas ar narkotikām Eiropā, tostarp galvenos datus par infekcijām ar HIV, B un C hepatīta vīrusiem.
Šī lapa ir daļa no Eiropas 2025. gada ziņojuma par narkotikām, kas ir EUDA gada pārskats par narkotiku situāciju Eiropā.
Informācija pēdējo reizi atjaunināta: 2025. gada 5. jūnijā
Joprojām problēmas rada ar narkotiku lietošanu saistītās infekcijas slimības
Injicējot narkotikas, injicējamo narkotiku lietotājiem ir augsts risks inficēties ar tādām infekcijām kā vīrushepatīts B un C (attiecīgi HBV un HCV) un cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), daloties ar narkotiku lietošanas piederumiem. Šīs infekcijas var izraisīt hroniskas slimības, kas var izraisīt nopietnu ar veselību saistītu kaitējumu, tostarp nāvi.
Nepilnības kaitējuma mazināšanā un stimulantu lietošana kavē ES sasniegt HIV ilgtspējīgas attīstības mērķus
Jauni paziņojumi par HIV liecina gan par vīrusa pārneses līmeni, gan arī par atbilstošo nepieciešamo profilakses pasākumu līmeni. Lai gan kopējais ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto HIV paziņojumu skaits Eiropas Savienībā 2023. gadā samazinājās līdz 980 (2022. gadā – 1088), paziņojumu rādītājs 2,18 uz miljonu iedzīvotāju joprojām bija tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas (10.1. attēls). Daļēji tas varētu būt saistīts ar atgriešanos pie iepriekšējā pakalpojumu sniegšanas līmeņa, kā arī iespējams, to ir veicinājusi lielāka to personu pārvietošanās, kuras dzīvo ar zināmu HIV diagnozi Eiropas valstīs, pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šie dati jāinterpretē piesardzīgi, jo tie ne vienmēr liecina par jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu. Tāpat tie ne vienmēr liek apšaubīt ilgtermiņa HIV paziņojumu skaita samazināšanos.
Kaitējuma mazināšanas pieejas tagad tiek uzskatītas par būtisku faktoru, lai samazinātu HIV izplatību injicējamo narkotiku lietotāju vidū, jo īpaši sterilu injicēšanas piederumu nodrošināšana, tostarp ieslodzījuma vietās un aptiekās. Tomēr šobrīd vairākas problēmas izceļ to, ka Eiropas Savienībai ir no jauna jāpieliek pūles, lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu ar mērķi novērst infekcijas slimību radīto slogu un saglabāt iepriekšējos gados cīņā ar HIV izplatību gūtos ieguvumus. Starp tām ir sterila injicēšanas aprīkojuma pieejamības samazināšanās dažās valstīs, kā arī nepietiekams ģeogrāfiskais aptvērums. Pieejamie dati liecina, ka divās trešdaļās ES dalībvalstu gada vidējais izdalīto sterilo šļirču skaits uz vienu personu, kura injicē narkotikas, joprojām ir zem PVO noteiktā mērķa un dažos gadījumos ir pat samazinājies (10.2. attēls). Arī sterilu šļirču nodrošināšanas ģeogrāfiskais aptvērums (10.3. attēls) vairākās valstīs, tostarp Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, joprojām ir nepietiekams. Bulgārijā, kur joprojām ir grūtības ar kaitējuma mazināšanas finansējumu un iepirkumiem, narkotiku atkarības ārstēšanas dienesti ziņoja, ka ir ievērojami pieaudzis HIV pozitīvo rezultātu rādītājs, kas ir HIV izplatības aizstājējrādītājs, injicējamo narkotiku lietotāju vidū, 2023. gadā galvaspilsētā Sofijā sasniedzot 16 %. Turklāt Eiropā joprojām tiek novērots, ka arvien vairāk ir pieejamas dažādas stimulējošas narkotiskās vielas, tostarp kokaīns, amfetamīns, sintētiskie katinoni un mazākā mērā metamfetamīns. Stimulantu injicēšana ir saistīta ar biežākiem un kaitīgākiem injicējamo narkotiku lietošanas modeļiem. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir bijuši vismaz septiņi dokumentēti ar stimulantu injicēšanu saistīti HIV uzliesmojumi (10.4. attēls). Tā kā stimulantu pieejamība turpina pieaugt, turpmāku uzliesmojumu risks vēl vairāk saasina problēmas HIV profilaksē, ko rada Eiropas ilglaicīgās problēmas ar opioīdiem. Visbeidzot, Eiropas pieredze ar HIV uzliesmojumiem, kas saistīti ar stimulantu injicēšanu, liecina, ka šādu notikumu novēršanai un ierobežošanai ir nepieciešams salīdzinoši augsts kaitējuma mazināšanas pakalpojumu sniegšanas līmenis. Tas nozīmē, ka valstīm, kurās, ņemot vērā to aplēsto ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto problēmu apmēru, ir nepietiekams pakalpojumu sniegšanas līmenis, joprojām pastāv lielāks iespējamo HIV uzliesmojumu risks.
Līdztekus sagatavotībai uzliesmojumu gadījumiem Eiropas Savienībā joprojām ir grūtības nodrošināt ārstēšanu visiem, kuri lieto narkotikas un kas ir HIV pozitīvi. Aplēses seroprevalences pētījumos, kas veikti no 2021. līdz 2023. gadam, liecina, ka HIV izplatība injicējamo narkotiku lietotāju vidū pārsniedz 15 % Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā. PVO mērķi attiecībā uz aprūpes nepārtrauktību cilvēkiem ar HIV nolūkā atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu paredz līdz 2030. gadam panākt, lai 95 % cilvēku ar HIV tiktu testēti, 95 % no šiem cilvēkiem saņemtu antiretrovīrusu terapiju un 95 % no tiem sasniegtu vīrusa nomākšanu. 2023. gadā ES dalībvalstis ziņoja par 186 AIDS paziņojumiem, kas saistīti ar injicējamo narkotiku lietošanu (0,41 miljons iedzīvotāju), kas norāda vai nu uz vēlīnu HIV diagnozi, nepietiekamu piekļuvi ārstēšanai vai zemu ievērošanas līmeni dažu pacientu vidū, kas veicina novēršamu saslimšanu un nāves gadījumus. Ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto AIDS paziņojumu skaits Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā pārsniedza viens uz miljonu, un tas norāda uz būtiskām nepilnībām HIV aprūpes nepārtrauktībā šajā svarīgajā populācijā.
Ar narkotikām saistītas hroniskas HCV infekcijas samazināšana pilsētu līmenī
Eiropā injicējamo narkotiku lietotājiem ir arī liels hroniska vīrushepatīta slogs, un injicējamo narkotiku lietošana joprojām ir izplatītākais riska faktors jaunām HCV diagnozēm. Nesen veiktā pētījumā konstatēts, ka vismaz 36 % no kopējās hroniskās HCV izplatības ES dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē ir saistīta ar injicējamo narkotiku lietošanu. Ir arī pierādījumi, ka kaitējuma mazināšanas pakalpojumi, piemēram, adatu un šļirču apmaiņas programmas, kā arī opioīdu agonistu terapijas nodrošināšana, var samazināt HCV pārnešanas risku. Kā minēts iepriekš, šo intervences pasākumu aptvērums un pieejamība dažādās Eiropas valstīs ievērojami atšķiras (10.3. attēls). Novēršot ar HCV infekciju saistīto kaitējumu, ir svarīgi identificēt personas, kuras joprojām ir hroniski inficētas ar šo vīrusu, jo tām ir risks saslimt ar cirozi un vēzi, kā arī tās var nodot vīrusu citiem, lietojot kopīgi jebkādus injicēšanas piederumus, kas ir bijuši saskarē ar viņu asinīm. Tomēr daudzās valstīs pastāv šķēršļi HCV testēšanas un ārstēšanas ieviešanai, kā rezultātā daudzas HCV infekcijas var netikt diagnosticētas un ārstētas.
Lai uzraudzītu profilakses un ārstēšanas ietekmi, noderīgas ir arī laika tendences attiecībā uz virēmiskas vai aktīvas HCV infekcijas izplatību injicējamo narkotiku lietotāju vidū. EUDA progresu uzrauga, izmantojot savu vīrusu hepatīta izskaušanas barometru. EUDA ziņojošo valstu vidū Spānijai, Zviedrijai un Norvēģijai ir pierādījumi par būtisku virēmiskas HCV izplatības samazinājumu laika gaitā, ko mēra HCV-RNA pilsētu līmeņa seroprevalences pētījumos injicējamo narkotiku lietotāju vidū un izmanto kaitējuma mazināšanas pakalpojumus. Stokholmā izplatība samazinājās no 64 % 2015. gadā līdz 30 % 2021. gadā; Madridē no 2015. līdz 2022. gadam tā samazinājās no 41 % līdz 20 %. Lielākais samazinājums tika novērots Oslo – no 46 % 2015. gadā līdz 7 % 2023. gadā, tādējādi sasniedzot PVO noteikto samazinājuma mērķi 80 %. Luksemburgas galvenajā cietumā, proti, vidē, kurā narkotiku lietošana ir kopīgs HCV inficēšanās riska avots, HCV-RNS izplatība uzņemšanas skrīninga laikā samazinājās no 10 % 2015. gadā līdz mazāk nekā 5 % 2021. gadā. Par šīm iepriecinošajām tendencēm ziņo pilsētas, kurās tikusi īstenota decentralizēta un integrēta pieeja profilaksei, testēšanai un ārstēšanai attiecībā uz galveno narkotiku lietotāju grupu. Dažādās pilsētās pastāv dažādi šīs pieejas, kas apstiprināta kopīgajās EUDA-ECDC pamatnostādnēs (skatīt turpmāk) aspekti, un, piemēram, Madride nodrošina lielāku piekļuvi kaitējuma mazināšanai palīdzības dienestu klientiem un piedāvā bezmaksas testēšanu un personalizētus aprūpes pieprasījumus, ja nepieciešams slimnīcas apmeklējums. Stokholmā testēšanas un ārstēšanas piedāvājumi pēc iespējas tiek nodrošināti vienā un tajā pašā vietā. Luksemburgas mērķis ir nodrošināt, lai personas, kuras saņem diagnozi, atrodoties cietumā, pabeigtu ārstēšanu un būtu saistītas ar veselības aprūpes dienestiem pēc atbrīvošanas. Kopumā decentralizētās un integrētās pieejas mērķis ir saglabāt plašu profilakses un kaitējuma mazināšanas pasākumu segumu, lai novērstu atkārtotas infekcijas. Lai gan šai pieejai ir vajadzīgi pietiekami finanšu resursi, tā tiek uzskatīta par daudzējādos aspektos rentablu, jo tā var glābt dzīvības un mazināt slogu citiem resursiem ilgtermiņā.
Seksuāli transmisīvo infekciju klasteri izceļ nepieciešamību pēc integrētas aprūpes narkotiku lietotājiem.
Nesen Luksemburgā tika atklāts seksuāli transmisīvas bakteriālās infekcijas, t. i., sifilisa, klasteris narkotiku lietotāju vidū. Kopumā laikposmā no 2023. gada novembra līdz 2024. gada septembrim tika atklāti 23 gadījumi. Starp tiem bija astoņas sievietes, no kurām dažas ziņoja par iesaistīšanos prostitūcijā narkotiku lietošanas finansēšanai, tika uzskatītas par marginalizētām un nebija sazinājušās ar parastajiem veselības aprūpes dienestiem. Neraugoties uz kopumā augsto kaitējuma mazināšanas pakalpojumu līmeni Luksemburgā, šī infekciju klastera rašanās un tā saikne ar narkotiku lietošanu norāda uz marginalizētu iedzīvotāju grupu, kas, iespējams, nesazinās ar dienestiem, neaizsargātību. Tas arī liecina, ka, ja netiktu veikta HIV uzliesmojuma izmeklēšana, inficēšanās klasteris, iespējams, paliktu neatklāts. Tas savukārt palielina iespēju, ka pastāv līdzīgi, bet vēl neatklāti klasteri.
Citās populācijās nelegālo stimulantu un citu narkotisko vielu lietošana, lai atvieglotu dažkārt ilgstošas grupu seksuālās attiecības mazajā vīriešu, kuriem ir dzimumsakari ar vīriešiem, subpopulācijā ir pazīstama kā ķīmiskais sekss. Ar šo praksi saistītās narkotikas ietver sintētiskus stimulantus, depresantus un disociatīvus līdzekļus, un gan augsta riska narkotiku lietošana, gan augsta riska seksuālā uzvedība var pārklāties, tādējādi padarot to par svarīgu jomu informēšanas un kaitējuma mazināšanas jomā. Dažu šo narkotiku augsta riska izmantošana, tostarp injicējot, pakļauj cilvēkus infekcijas slimību riskam. Tas ietver ar asinīm pārnēsātus vīrusus, piemēram, HIV un HCV, kā arī citas slimības, piemēram, pērtiķu bakas, šigellu un A hepatītu, kuru klasteri 2023. gadā tika atklāti starp vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, vairākās ES dalībvalstīs. Tā arī pakļauj lietotājus augstākam akūtas narkotiku toksicitātes un citu veselības problēmu riskam. Cilvēki, kas šādā veidā lieto narkotikas, bieži vien nenonāk kā klienti narkomānijas ārstēšanas klīnikās, bet var kontaktēties ar citiem dienestiem, tostarp seksuālās veselības dienestiem.
Saskaņā ar EUDA un ECDC pamatnostādnēm kā viens no profilakses pakalpojumu kombinācijas elementiem, ja tas ir klīniski piemēroti, tiek nodrošināta cenas ziņā un citādi pieejama pirmsekspozīcijas HIV profilakse visiem, kam tā nepieciešama, tostarp narkotiku lietotājiem. Tomēr joprojām tiek veidoti pierādījumi par pirmsekspozīcijas profilakses optimālu izmantošanu injicējamo narkotiku lietotājiem. Pēc iespējamas ekspozīcijas pamatnostādnes arī atbalsta piekļuvi HIV pēcekspozīcijas profilaksei. Zemāka sliekšņa pakalpojumi, kuru mērķis ir nodrošināt pirmsekspozīcijas un pēcekspozīcijas profilaksi, bieži var saskarties ar ārstēšanas finansēšanas grūtībām, un tas var apgrūtināt profilakses centienus, ja šāda ārstēšana ir klīniski indicēta.
Nodrošināt efektīvus kaitējuma mazināšanas pasākumus cilvēkiem, kas pakļauti šiem ar narkotikām saistītajiem riska faktoriem, joprojām ir problēma, un ir nepieciešams izstrādāt pielāgotus intervences pasākumus. Eiropā narkotiku un seksuālās veselības problēmu ārstēšanas pakalpojumi parasti tiek finansēti atsevišķi, tiem ir atšķirīgi atbilstības kritēriji, un tie reti tiek izvietoti kopā. Tas apgrūtina integrētas aprūpes nodrošināšanu cilvēkiem, kuri ir pakļauti divkāršam riskam – neaizsargātu dzimumattiecību un augsta riska narkotiku lietošanas riskam saistībā ar seksualizētu narkotiku lietošanu.
Lai sasniegtu PVO noteiktos mērķus, nepieciešami lielāki ieguldījumi Eiropas narkotisko vielu dienestiem
ES politikas veidotāji ir apņēmušies īstenot PVO globālās veselības nozares stratēģijas, lai līdz 2030. gadam izbeigtu AIDS, vīrushepatīta un seksuāli transmisīvo infekciju epidēmiju. Tomēr, lai sasniegtu šos mērķus, joprojām ir nepieciešams palielināt ieguldījumus kaitējuma mazināšanas pakalpojumos, testēšanā un saistīšanā ar ārstēšanu, jo nodrošinājums daudzās valstīs joprojām ir nepietiekams. Tāpēc ir jāpieliek lielākas pūles, lai novērstu slimības uzliesmojumus nākotnē un samazinātu tās izplatību, tādējādi samazinot ar HIV, HCV, HBV un citām infekcijām saistīto slimību slogu injicējamo narkotiku lietotāju vidū.
EUDA un ECDC kopīgie norādījumi par infekcijas slimību profilaksi un kontroli injicējamo narkotiku lietotājiem atbalsta pielāgotu kopienā balstītu profilakses, testēšanas un ārstēšanas pakalpojumu īstenošanu. Šie norādījumi ietver arī testēšanu ārpus oficiālās veselības aprūpes iestādēm, piemēram, palīdzības dienestos, un tajos uzsvērts, ka integrētāka pieeja testēšanai un saiknei ar aprūpi ir efektīvs veids, kā mazināt šo pastāvīgo nevienlīdzību veselības jomā. Iekļaujošas kaitējuma mazināšanas pieejas, jo īpaši sterila injekcijas aprīkojuma nodrošināšana, tostarp cietumos un aptiekās, tagad tiek uzskatītas par būtiskām, lai samazinātu infekcijas slimību pārnesi starp injicējamo narkotiku lietotājiem. Tomēr daudzās valstīs pārklājums un piekļuve bezmaksas adatu un šļirču nodrošināšanai joprojām ir nepietiekama, un tikai septiņas no 25 valstīm, par kurām ir pieejami dati, 2023. gadā sasniedza PVO pakalpojumu sniegšanas mērķrādītājus (10.2. attēls). Joprojām nepieciešams, lai politikas veidotāji par galveno sabiedrības veselības prioritāti noteiktu droša finansējuma nodrošināšanu kaitējuma mazināšanas pakalpojumiem injicējamo narkotiku lietotājiem.
10.3. attēls. Adatu šļirču programmu pieejamība Eiropā reģionālā līmenī, 2023. gads vai jaunākais pieejamais gads
Dati ir NUTS 2. vai 3. līmenī. Lai iegūtu informāciju par NUTS (statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru), apmeklējiet Eurostat tīmekļa vietni. Datu trūkums NUTS 2. vai 3. līmenī nenozīmē, ka intervence nav pieejama valstī.
Galvenie dati un tendences
HIV/AIDS
- 2023. gadā ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto jauno HIV paziņojumu skaits Eiropas Savienībā samazinājās līdz 980 (2,18 uz miljonu iedzīvotāju, salīdzinot ar 1088 paziņojumiem iepriekšējā gadā (10.5. attēls).
- Īrija, Grieķija, Kipra, Latvija, Lietuva un Luksemburga ziņoja, ka uz injicējamo narkotiku lietošanu attiecināmais HIV paziņošanas līmenis pārsniedz 5 gadījumus uz miljonu iedzīvotāju.
- Jauni HIV gadījumi, kas saistīti ar injicējamo narkotiku lietošanu, 2023. gadā sastādīja 5,6 % no visiem jaunajiem paziņojumiem ar zināmu inficēšanās ceļu. Tajā pašā gadā vairāk nekā 10 % no jauniem paziņotajiem HIV gadījumiem saistībā ar injicējamo narkotiku lietošanu bija Latvijā (24 %), Lietuvā (19 %), Grieķijā (19 %), Austrijā (14 %), Somijā (12 %), Vācijā (11 %) un Norvēģijā (11 %).
- 2023. gadā Eiropas Savienībā ziņots par 186 jaunām AIDS diagnozēm, kas saistītas ar narkotisko vielu izmantošanu, un augstākie paziņošanas rādītāji bija Bulgārijā, Grieķijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā.
HCV un HBV
- Sešās Eiropas valstīs ir nesen veiktas aktīvās HCV infekcijas subnacionālās izplatības aplēses starp injicējamo narkotiku lietotājiem, kas izmanto kaitējuma mazināšanas pakalpojumus. Aktīvas HCV infekcijas izplatība, kas iegūta seroprevalences pētījumos, bija robežās no gandrīz 7 % Oslo (2023. gadā) līdz 56 % Tallinā (2022. gadā). Vidējais līmenis tika novērots Madridē (2022. gadā) – 20 %, Budapeštā (2021. gadā) – 24 %, Bavārijā (2022. gadā) – 27 % un Stokholmā (2021. gadā) – 30 %.
- 2023. gadā četrās ES dalībvalstīs tika ziņots, ka injicējamo narkotiku lietotāji turpināja saskarties ar klīniskiem vai finansiāliem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi tiešas iedarbības pretvīrusu HCV ārstēšanai.
- Aplēses par HBV infekciju (ko mēra pēc B hepatīta virsmas antigēna klātbūtnes), kas iegūtas no jaunākajiem seroprevalences pētījumiem injicējamo narkotiku lietotāju vidū, visaugstākās bija Ungārijā (5,8 % 2021. gadā), Latvijā (5,6 % 2022. gadā) un Rumānijā (5,6 % 2023. gadā).
- 2023. gadā 20 ES dalībvalstīm bija vīrusu hepatīta apkarošanas politika, kurā bija iekļauti injicējamo narkotiku lietotāji. HCV, HBV un HIV testēšanas un ārstēšanas integrēšana kaitējuma mazināšanas, narkotiku atkarības ārstēšanas un ieslodzījuma vietu veselības aprūpes pakalpojumos ir ļoti svarīga, lai sasniegtu aprūpes nepārtrauktības mērķus attiecībā uz injicējamo narkotiku lietotājiem.
Papildu sīkāka informācija ir pieejama dokumentā Ar narkotiku lietošanu saistītās infekcijas slimības – veselības aprūpes un sociālās jomas reakcija.
Izejas dati
Pilnīga Eiropas 2025. gada ziņojuma par narkotikām avotu datu kopa, tostarp metadati un metodoloģiskās piezīmes, ir pieejama mūsu datu katalogā.
Zemāk ir atrodama datu apakškopa, kas izmantota infografiku, diagrammu un līdzīgu elementu ģenerēšanai šajā lapā.
